ZZ.lv ARHĪVS

Logo

«Osīšu» ābolus nu dala ne vienā vien mūspuses iestādē programmas «Skolas auglis» ietvaros (FOTO)

Agnese Leiburga
Jelgavas novadā

2015. gada 6. novembris 10:06

8368
«Osīšu» ābolus nu dala ne vienā vien mūspuses iestādē programmas «Skolas auglis» ietvaros (FOTO)

«Kādreiz konsultēju lauksaimniekus un mudināju – jāstāda augļu koki! Kā tad citiem ieteikšu un pati nestādīšu? Tik daudz sastādīju, ka jādzīvo dārza vidū,» joko «Osīšu» saimniece Dace Āboliņa.

Savulaik pamēģināts audzēt gan cukurbietes, gan graudaugus, tomēr īstais saimniecības virziens izrādījies ābolu audzēšana. Pirmās ābelītes iestādītas 2000. gadā. Stādījumi visu lieku tiek papildināti un atjaunoti. Sesavniece šā gada ražu vērtē kā labu, gan atzīstot, ka sausajā vasarā nācies ābeļdārzu arī laistīt: «Citādi ābolīši bija maziņi, maziņi. Pakonsultējos ar zinātniekiem no Dobeles, kas mani mierināja, ka vēl sabriedīs. Sabrieda jau arī. Varbūt tāpēc, ka laistījām, varbūt tāpat.»

Laistīšana gan izrādījās krietni mazāka problēma nekā putnu biedēšana no ķiršu kokiem. Tam izmantoti dažādi elementi – skaņas un vizuāli paņēmieni –, lai atvairītu spārnotos kārumniekus. «Vislabākais variants tomēr ir un paliek cilvēku faktors. Puikas un meitenes brauc pa dārzu ar riteņiem, mopēdiem – tas palīdz,» spriež ābolu audzētāja.

Saimniecībai pieder astoņi hektāri augļudārza, kur aug 40 ābeļu šķirnes, bumbieres, kā arī ķirši, rudens avenes. Agrāk stādīšanai pieejamo šķirņu klāsts bijis krietni mazāks nekā tagad.

«Osīšu» āboli tiek pārdoti gan tirgos, gan veikalos un nodoti tirdzniecības bāzēm. Tos ēd arī Anglijā, kur latviešu netrūkst – tie iecienījuši augļus no dzimtenes. 

Daces dzīvesbiedrs Mintauts Āboliņš ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes pasniedzējs, abi savulaik beiguši Bulduru Dārzkopības tehnikumu, un «Osīšos» praksi izgājis ne viens vien students.

Visu rakstu lasiet piektdienas, 6.novembra, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
+ 12
Kategorijas

Kategorijas