Opozīcijai asi kritizējot, Saeimā konceptuāli atbalstīts nākamā gada budžets

LETA

2015. gada 3. novembris 13:20

Opozīcijai asi kritizējot, Saeimā konceptuāli atbalstīts nākamā gada budžets

Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja 2016.gada valsts budžeta projektu. Par balsoja 60 deputāti, pret 35. Neviens deputāts neatturējās.

2016.gada valsts budžeta likumprojekts paredz, ka nākamgad valsts ieņēmumi varētu augt līdz 7,37 miljardiem eiro, bet izdevumi - līdz 7,65 miljardiem eiro.

Salīdzinājumā ar 2015.gada plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 114,2 miljonu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 183,2 miljonu eiro apmērā. Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2016.gadam ir noteikta 26,13 miljardu eiro apmērā.

Pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts noteikts 1% apmērā no IKP. Maksimālais valsts parāds 2016.gada beigās noteikts 10,1 miljarda eiro apmērā. Tāpat noteikts, ka finanšu ministrs 2016.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 35 956 620 eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevumu kopējais palielinājums noteikts 243 269 723 eiro apmērā.

Nākamgad paredzētas vairākas izmaiņas nodokļu jomā, piemēram, solidaritātes nodokļa ieviešana labi atalgotajiem darbiniekiem, izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa režīma piemērošanā, pretēji iepriekš plānotajam netiks samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tiks palielināts neapliekamais minimums, kas tiks diferencēts, pieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, naftas produktiem, elektroniskajām cigaretēm un smēķējamai tabakai, tāpat plānots palielināt azartspēļu nodokļu un nodevu apmēru.

Papildu finansējums nākamajā gadā paredzēts Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, tostarp Zemessardzes un Jaunsardzes attīstībai, kā arī valsts kiberdrošības stiprināšanai. Papildu nauda paredzēta policistu, ugunsdzēsēju, glābēju un ieslodzījuma vietu pārvalžu darbinieku algu paaugstināšanai, kā arī valsts robežsardzei valsts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai.

Tāpat papildu finansējums paredzēts veselības aprūpes nodrošināšanai, tostarp neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kā arī vispārējās un profesionālās izglītības nodrošināšanai, zinātnei un sportam. Papildu līdzekļi tiks novirzīti arī pašvaldību ceļu un valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.

Finansējums paredzēts arī minimālās darba algas celšanai - no līdzšinējiem 360 eiro to plānots paaugstināt līdz 370 eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums no 75 eiro pieaugs līdz 85 eiro.

Kā budžeta prioritātes nākamgad noteiktas valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana, iepriekš par budžeta projekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs (V). Galīgajā lasījumā valsts budžetu Saeima skatīs 30.novembrī.

Šodien debatēs Saeimā pārstāvētās opozīcijas pārstāvji asi kritizēja 2016.gada valsts budžeta projektu, norādot, ka tas ir nekam nederīgs un nožēlojams. Lai debates padarītu atraktīvākas, to laikā tika izmantoti arī palīglīdzekļi.

Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars 2016.gada budžeta projektu dēvēja kā nederīgu, salīdzinot ar zemessargam izsniegtu neatbilstoša izmēra kurpi. Lai ilustrētu savu domu, viņš Saeimas tribīnē bija ieradies ar kurpju kasti. Bondars izņēma no tās vienu kurpi un norādīja, ka tā neder kādam zemessargam, simbolizējot to, ka arī 2016.gada budžets neder Latvijai. Lai vēl vairāk uzsvērtu savu domu, politiķis parādīja arī zābaku.

Bondars uzsvēra, ka Latvija ir izslāpusi pēc straujākas ekonomiskās attīstības, taču budžetā nekāda attīstība nav paredzēta. Tāpat budžetā nevarot rast ekonomiskās vides uzlabojumus, kas veicinātu straujāku tautsaimniecības attīstību.

Viņš atsaucās uz vairāku personu un institūciju izteikto kritiku budžetam, tostarp Latvijas Bankas prezidenta Ilmāru Rimšēviča pausto.

Politiķis akcentēja, ka netic valdības solījumiem par virzību uz nevienlīdzības mazināšanu un citu mērķu sasniegšanu. Runas noslēgumā Bondars budžetu novērtēja kā nekam nederīgu.

Deputāts Igors Pimenovs (S) norādīja, ka koalīcija nezina, kā likvidēt iepriekš īstenotās stingrās taupības sekas. Taču jau esot dzirdami arodbiedrību trauksmes zvani, un tas, ka mediķu un policistu naudas daudzums maciņos samazinās, veicinot arī šo cilvēku pašcieņas samazināšanos. "Jūs spēlējaties ar uguni," valdošās koalīcijas pārstāvjus brīdināja politiķis. Pimenovs akcentēja, ka Latvijā ir jāievieš progresīvais ienākumu nodoklis, kā to esot aicinājusi arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD. Taču 2016.gada valsts budžeta projektā valdība šo mājasdarbu ir izpildījusi pavirši, jo diferencētā neapliekamā minimuma un solidaritātes nodokļa ieviešana ir vērtējama kā nepietiekama.

Partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins norādīja uz valdības plānotā pedagogu atalgojuma jaunā modeļa trūkumiem un aicināja steidzami atteikties no tā ieviešanas. Viņš skaidroja, ka valdības pārstāvji nezina, ko īsti tas paredzēs, tāpat arī svārstās skaitļi, cik tas izmaksās. Pēc modeļa ieviešanas lielākā daļa skolotāju būs zaudētāji, piemēram, vairāku Rīgas skolu skolotāju atalgojums arī saistībā ar slodžu sadalījumu samazināsies par 100 līdz 300 eiro, un kopumā ne mazāk kā 15% pedagogu reformas dēļ kļūs par bezdarbniekiem.

Deputāte Silvija Šimfa (NSL) retoriski vaicāja: "Valdošie, kāpēc jūs tik ļoti nemīlat savu tautu, nemīlat savus iedzīvotājus?" Viņa savu jautājumu pamatoja, paužot neapmierinātību ar valsts attieksmi pret veselības nozari, jo 20 gadu garumā ar Latvijas mediķiem tiekot veikts izdzīvošanas eksperiments. Līdz ar to viņa aicināja neatbalstīt budžetu, kurā nav atvēlēts pietiekams finansējums veselības jomai.

Partijas "No sirds Latvijai" (NSL) līdere Inguna Sudraba uzsvēra, ka valsts budžeta projekts izskatās kā kaķis maisā, kuram nācies augt ļoti grūtos ģeopolitiskos apstākļos un kura saimnieks bijis spiests samazināt pārtikas devu. Tāpēc tajā nav atvēlēts pietiekoši daudz naudas izglītībai, medicīnai un citām nozarēm, aicinot tās paciesties pēc labākiem laikiem.

Viņa uzskata, ka deputātiem nav bijis iespējams iepazīties ar to, kādas izmaiņas ir paredzētas salīdzinājumā ar 2015.gada budžetu. NSL esot panākusi, ka Saeimas atbildīgajā komisijā uzstājās nozaru ministriju pārstāvji, taču arī viņi, pēc Sudrabas domām, nav spējuši paskaidrot, kam paredzēta nauda. Ierēdņi nespēja skaidri formulēt nedz attiecīgās ministrijas mērķus, nedz prioritātes, uzsvēra Sudraba.

NSL līdere gan atzina, ka valdošās koalīcijas partiju pārstāvji par to nobalsos, "lai cik nožēlojams budžeta projekts nebūtu". Taču 2016.gadam izveidotais budžeta projekts, viņasprāt, ir visneprofesionālākais un vissliktākais budžeta projekts, kāds tapis pēc neatkarības atjaunošanas.

Foto: ltv.lv

ZZ.lv ARHĪVS

Opozīcijai asi kritizējot, Saeimā konceptuāli atbalstīts nākamā gada budžets

Kategorijas