Brīvprātīgie ugunsdzēsēji: «Lai pirmie 150 gadi nav pēdējie!» (FOTO)
Ar svētku galdu, sirsnīgām runām un goda zīmju pasniegšanu, kopā sanākot ap trīsdesmit vīriem un sievām, septembra beigās atzīmēta Jelgavā vecākās nevalstiskās organizācijas – Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības – 150 gadu jubileja. Gadu gaitā mainījušies biedrības ikdienas darbi, taču uzdevums paliek vecais – sabiedrības drošība.
19. gadsimta otrajā pusē Latvijā strauji auga pilsētas un attīstījās rūpniecība. Arvien aktuālāks kļuva jautājums par ugunsdrošību. Latvijas Ugunsdzēsības muzeja materiāli liecina, ka pirmie Ugunsdrošības noteikumi Jelgavā pieņemti vēl 1829. gadā. Īpašs grūdiens Latvijas ugunsdzēsības attīstībā bija lielais ugunsgrēks Rīgā, Maskavas priekšpilsētā, 1864. gada vasarā. Tajā atklājās, ka pirms dažiem gadiem izveidotās policistu un ugunsdzēsēju komandas ir diezgan bezspēcīgas.
Tā 1864. gada beigās pēc Eiropas parauga Rīgā izveidoja Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, kuru vadīja Ivans Himillers (viņš ir arī viens no Rīgas Latviešu biedrības līdzdibinātājiem četrus gadus vēlāk). Par saziedotajiem līdzekļiem rīdzinieki nopirka ugunsdzēsēju «šprici» un citu aprīkojumu. 1865. gada 17. aprīlī viņu komanda izbrauca uz pirmo ugunsgrēku.
1864. gadā sarosījās arī jelgavnieki, izveidojot savu Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību (BUB). Tagadējais tās vadītājs Māris Bitāns stāsta, ka Jelgavas ugunsdzēsēju ilggadējais patrons Aleksandrs Strekavins (1889–1971), kurš šajā organizācijā iesaistījās 1911. gadā un piedalījās pilsētas dzēšanā Brīvības cīņu laikā, stāstījis, ka Jelgavas biedrība tika radīta vēl pirms Rīgas biedrības. Dokumentālu liecību par to gan nav. Jelgavas BUB dalībnieks agrākais pilsētas profesionālo ugunsdzēsēju komandieris (no 1998. līdz 2010. gadam) Aldis Feldmanis, pētot vēsturi, atradis divas publikācijas, kur kā Jelgavas BUB dibināšanas datums minēts 1865. gada 26. oktobris (pēc jaunā stila tas būtu 9. novembris).
Par Jelgavas BUB pirmo priekšsēdētāju kļuva maiznieks Ādolfs Eduards Prāls, kurš trīs mēnešus stažējās Heidelbergas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā Vācijā. Jāpiebilst, ka līdz Pirmajam pasaules karam Latvijā darbojās vairāk nekā 90 brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību.
Ar ugunsgrēkiem Jelgavā un tās apkārtnē BUB komanda kā vienīgā cīnījās līdz 1938. gadam, togad pilsētā tika izveidota profesionāla ugunsdzēsēju komanda. Taču brīvprātīgie agrākajā Jelgavas rajonā turpināja darboties līdz pat deviņdesmitajiem gadiem, kad laukos izjuka lielās kopsaimniecības. Jelgavas profesionālo ugunsdzēsēju vadītājs no 1980. līdz 1998. gadam Jānis Čevers stāsta, ka Austrijā brīvprātīgie ugunsdzēsēji patstāvīgi darbojušies līdz pat septiņdesmitajiem gadiem. Tad arī tur pieņemts, ka svarīgāko un sarežģītāko uzdevumu veikšanai nepieciešamas profesionāļu komandas.
A.Feldmanis atceras, ka astoņdesmitajos gados Sesavas pusē piedzīvoti lielāki ugunsgrēki, kad no Elejas atbraukusī viena profesionālo ugunsdzēsēju komanda maz ko varējusi pašu spēkiem izdarīt. Cita lieta, kad viņiem vēl ar divām automašīnām tūlīt pievienojās vietējie brīvprātīgie. 2003. gada 2. aprīlī bijusi «karstākā» diena Jelgavas ugunsdzēsēju vēsturē, kad saņemts 19 izsaukumu. Tādā situācijā, viņaprāt, arī ļoti būtu derējuši brīvprātīgie. A.Feldmanis gan atzīst, ka tagadējie ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzdevumi, salīdzinot ar agrākajiem, sarežģītības ziņā ir kā diena pret nakti: «Agrāk jau ugunsdzēsēji tikai dzēsa, nenodarbojās ar glābšanu autoavārijās, uz ūdeņiem vai bīstamo ķīmisko vielu noplūdes likvidēšanu.» A.Feldmanis atceras, ka agrākajā Jelgavas rajonā «pēdējie mohikāņi» bija Staļģenē. Divtūkstošo gadu sākumā viņi no Nīderlandes partneriem saņēma dāvinājumā lietotu ugunsdzēsēju auto, kas pat tika par jaunu nokrāsots, taču uz ugunsgrēku dzēšanu vairs nav braucis.
Mūsdienās Jelgavas BUB 16 vīri un sievas (kopā ar atbalstītājiem biedrībā ir ap 50 dalībnieku) nodarbojas ar individuāli lietojamo ugunsdzēšamo balonu pildīšanu un pārbaudēm, ugunsdzēsības signalizācijas un zibensnovedēju uzstādīšanu un uzraudzību, kā arī dūmvadu tīrīšanu un iedzīvotāju izglītošanu ugunsdrošības jautājumos. Taču biedrības 150 gadu jubilejas svinībās varēja manīt, ka viņi domā un spriež arī par iedzīvotāju drošību kopumā.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 22.oktobra, «Zemgales Ziņās». Foto: Maksims Šaldajevs
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”