Ja vajadzēs, palīdzēs bēgļiem ar zeķēm un pārtiku (FOTO)

2015. gada 22. oktobris 08:53

1421

Ja vajadzēs, palīdzēs bēgļiem ar zeķēm un pārtiku (FOTO)

Divu gadu laikā Latvijai būs jāuzņem 531 patvēruma meklētājs. Eiropas Parlamenta (EP) informācijas biroja Latvijā rīkotajā Reģionālo mediju dienā EP deputāti Roberts Zīle, Inese Vaidere un Andrejs Mamikins, kā arī Saeimas deputāte un tās Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne tikās ar mediju pārstāvjiem, lai pārrunātu pašreiz aktuālāko visas ES problēmu – ekonomisko migrāciju un bēgļu jautājumu.

«Eiropas Savienība pašlaik ir iekšēji sašķelta. Pirmo reizi ir nopietns izaicinājums nebūtisko nolikt malā un atrast kopsaucējus, lai sašķelšanās nebūtu acīmredzama. Tie, kas grib to panākt, lej klāt šķidrumu, lai Eiropas Savienība plaisātu. Tā ir hibrīdkara pazīme, pret ko jāizturas ļoti nopietni. Turklāt runas, ka mums Eiropas Savienībā jau ir 500 miljoni iedzīvotāju un daži miljoni vairāk neko nemainīs, – tas nav tik vienkārši,» pārliecināts R.Zīle. Viņš norāda – lai gan bezdarbs, pēc ES pilsoņu domām, joprojām ir galvenā problēma, bažas par imigrāciju pēdējo divu gadu laikā ir augušas vairāk nekā trīs reizes. Vairāk nekā divas reizes augušas arī raizes par terorisma draudiem ES.

Kā būtiskāko pēdējā laika panākumu R.Zīle min ES vienošanos par palīdzību Turcijai, jo tajā pašlaik atrodas vairāk nekā divi miljoni migrantu. Skaidrojot migrantu skaita trīskāršu palielināšanos ES šī gada laikā, R.Zīle min krīzi Turcijas, Libānas, Jordānijas bēgļu nometnēs, kuras finansiāli atbalsta ES un ASV, bet kurās kādu iemeslu dēļ sāka pietrūkt ūdens un pārtika, un tas nometnēs radīja spriedzi. Šo situāciju sāka ļaunprātīgi izmantot viltvārži, nometnēs esošos uzrunājot un piedāvājot viņus pārvietot uz ES. Itālija ir atzinusi, ka pēdējā laikā sarosījusies mafija un citi kriminālie grupējumi, kas nodarbojas ar narkotiku un ieroču izplatīšanu, līdz ar to, iespējams, šovasar Eiropā audzis narkotiku lietojums.

Vienlaikus ar bēgļiem ES ierodas liels īpatsvars cilvēku, kas dodas tieši uz Vāciju vai Zviedriju, nevis uz ES. «Viņi dodas uz konkrētu valsti, un tā ir ekonomiskās migrācijas vistiešākā pazīme,» norāda deputāts, piebilstot, ka nav korekti pašreizējo situāciju salīdzināt ar laiku, kad latvieši devās bēgļu gaitās – viņu primārais mērķis bija nokļūt drošībā.

Par lielu kļūdu migrācijas jautājumā R.Zīle min Grieķijas ārējās robežas atstāšanu novārtā. Migrācija sakrita ar Grieķijas ekonomisko krīzi. ES spēkā esošie Dublinas noteikumi paredz, ka patvēruma pieprasījums jāiesniedz tajā valstī, kurā bēglis ir ieradies.

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 22.oktobra, «Zemgales Ziņās». Foto: Eiropas parlamenta pārstāvniecība Latvijā