LTRK Zemgales reģiona padome: Pašvaldībām jāsaņem daļa uzņēmumu ienākuma nodokļa
Lai sekmētu pašvaldību ieinteresētību investoru meklēšanā un uzņēmējdarbības attīstībā, tām jānovirza daļa uzņēmumu ienākuma nodokļa (UĪN), pie tāda lēmuma ceturtdien, 8.oktobrī, kārtējā sēdē nonāca Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes dalībnieki.
LTRK sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane aģentūru LETA informēja, ka šis Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Zemgales reģiona padomes priekšlikums šodien tiks skatīts arī LTRK padomes sēdē un visdrīzāk pēc tās arī virzīts kā ierosinājums valdībai nodokļu pārdalei.
Ceturtdienas sēde, īstenojot Zemgales reģiona padomes ieceri pēc iespējas labāk iepazīt Zemgales uzņēmējus, notikaJelgavas novada Elejā, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā "Latraps", kuras ģenerāldirektors Edgars Ruža ne tikai iepazīstināja klātesošos ar kooperatīva veiksmes stāstu, bet arī pauda viedokli par to, ko būtu nepieciešams mainīt Latvijas likumdošanā un valsts institūciju attieksmē pret uzņēmējiem, skaidroja Grikmane.
"Protams, ka pats galvenais ir, lai valsts netraucē uzņēmējiem. Es lepojos ar to, ka mēs maksājam visus nodokļus, un, ja tā darītu visi, tad situācija vienas nozares uzņēmumos būtu līdzīga un nevarētu runāt par negodīgu konkurenci no to puses, kuri nodokļus nemaksā," sēdē uzsvēra Ruža.
Viņš arī norādīja uz to, ka diemžēl nereti par pārkāpumiem atbild legālais uzņēmējs, kuram nejauši gadījies iesaistīties kādās nodokļu shēmās, nevis to organizētājs.
Diskutējot par uzņēmēju problēmām, klātesošie atzina, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbs pašreiz vairāk atgādina blusu ķeršanu kaujas laukā. Piemēram, mazie uzņēmumi tiek cītīgi kontrolēti, bet dažādām shēmām un citiem nopietniem pārkāpumiem uzmanība tiek pievērsta minimāli, atstāstīja LTRK pārstāve.
Viņa skaidroja, ka līdztekus citiem jautājumiem, kurus Zemgales reģiona padomes sēdē pārrunāja tās dalībnieki, bija arī aktuālais valdības darbs, un tas izpelnījās kritiku. Skarbus vārdus Finanšu ministrijai (FM) veltīja arī LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
"Ja situācija nemainīsies, uzņēmējus pārstāvošā organizācija pirmo reizi savas pastāvēšanas laikā prasīs kāda ministra demisiju. Diemžēl FM ar Jāni Reiru priekšgalā nevēlas dzirdēt uzņēmējus. To pierādīja kaut vai steigā virzītie labojumi par mikrouzņēmuma nodokļa piemērošanu dažādu sfēru uzņēmumiem. Pārrunājot šo jautājumus, rosinājām, ka nepieciešams uzklausīt nozaru asociācijas, taču FM, reāli neizpētot situāciju, iesniedza izskatīšanai jau gatavu sarakstu ar sfērām. Kad uz to norādījām, tika sniegta atbilde - tagad apstiprināsim šo sarakstu, bet pēc tam to revidēsim," skaidroja Endziņš.
Kā būtisks Zemgales reģiona padomes sēdē tika skatīts jautājums par nepieciešamo UĪN pārdali. Zemgales reģiona padomes priekšsēdētājs Imants Kanaška uzsvēra, ka nepieciešams veicināt pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības jomas attīstībā un investoru piesaistē, jaunu uzņēmumu, tostarp ražotņu, izveidē, un kā labākais risinājums šī mērķa sasniegšanā tika minēta nepieciešamība daļu UĪN novirzīt pašvaldībai.
"Par to, cik lielam procentam no UĪN tam jābūt, vēl var diskutēt. Tāpat var runāt par to, ka, atkarībā no reģiona vai pašvaldības, UĪN daļas lielums varētu atšķirties, piemēram, Latgalē tas varētu būt lielāks, lai veicinātu tās attīstību, bet citos reģionos - mazāks," ideju analizēja Kanaška.
Šo ierosinājumu par pamatotu atzina ne tikai Zemgales reģiona padomes locekļi, bet arī klātesošie viesi, tostarpJelgavas novada pašvaldības pārstāvji, tādēļ priekšlikums tiek virzīts izskatīšanai LTRK padomes sēdē, kas notiek šodien. Paredzams, ka arī LTRK padome ideju par UĪN pārdali varētu atbalstīt un vērsties ar to valdībā, skaidroja Grikmane.
Zemgales reģiona padomes sēdē tika runāts arī par iespēju mainīt iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa sadalījumu, proti, daļu nodokļa varētu saņemt pašvaldība, kurā cilvēks dzīvo, bet vēl daļu - pašvaldība, kurā iedzīvotājs strādā.
LTRK ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. LTRK ir apvienojušies vairāk nekā 1400 individuāli biedri un vairāk nekā 50 uzņēmēju biedrības.
LTRK individuālo biedru - uzņēmumu - apgrozījums 2013.gadā pārsniedza 13,5 miljardus eiro, turklāt jauno LTRK biedru skaits jau ceturto gadu pēc kārtas pieaug par vidēji 46% gadā.
LTRK pārstāv savu biedru - uzņēmēju - intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.
Foto: Edmunds Brencis, Dienas Mediji
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”