Kultūras vēstures vietā pasniegs kulturoloģiju

2010. gada 23. janvāris 16:00

1829

Kultūras vēstures vietā pasniegs kulturoloģiju

Turpmāk vispārizglītojošajās skolās kultūras vēstures vietā pasniegs jaunu mācību priekšmetu – kulturoloģiju. Tam gan atvēlēts mazāks stundu skaits, raksta «Zemgales Ziņas».

«Jaunā priekšmeta mērķis un būtība ir veicināt ne tikai uz faktiem balstītu izpratni par kultūru, bet kultūras kopainas, kultūras kā vērtību sistēmas atpazīšanu, skolēnu analītiskās domāšanas veicināšanu, izpratni par likumsakarībām,» vēstīts Izglītības un zinātnes ministrijas izplatītajā paziņojumā, kas neviļus liek jautāt – kas kultūrizglītības jomā risinājies līdz šim un kurā virzienā tā īsti grasās doties?Atbildes palīdz rast Jelgavas 4.vidusskolas vizuālās mākslas un kultūras vēstures skolotāja Māra Aprāne, gan norādot uz virkni nepilnību, kas šim priekšmetam nav ļāvis atstāt pienācīgas pēdas jauno cilvēku apziņā. Savukārt bez tām, bez spējas saskatīt ideju attīstību gadsimtu kontekstā var itin viegli apjukt arī šodienā. «Daļēji tā ir cīņa par varu,» tāds ir skolotājas pirmais secinājums, komentējot vēlmi aizstāt līdzšinējo mācību priekšmetu ar jaunu, 210 stundu vietā tam atstājot vien 105. Savi iebildumi ir vēstures pasniedzējiem, kas uzskata, ka daudz dublējoties ar kultūras vēsturi, kā arī vairāk vietas cer izkarot racionālais – fizika, ķīmija, matemātika –, uz ko mudina Eiropa, kur skolās kultūra kā mācību priekšmets vispār netiekot pasniegts.Lai gan kultūras vēsture apskata procesus hronoloģiskā secībā, tā tomēr ir ideju, ne tikai faktu vēsture, tāpēc vēstures skolotājiem arī nevajadzētu būt iebildumiem. «Kursā apskatām, kāpēc cilvēki domāja, kā domāja. Piemēram, ja romiešu lielākā celtne, kam viņi veltīja savus spēkus un resursus, bija kolizejs, kur notika neskaitāmas slepkavības, tas kaut ko liecina par šo kultūru. Tāpat arī milzīgās gotiskās katedrāles Dievam par godu vai Stonhendža, ko īstenoja ļoti ģeniāli cilvēki. Kad jautāju skolēniem, kādām celtnēm tad mēs veltām savus resursus, atbilde ir – lielveikaliem! Tas raksturo mūsdienu sabiedrību,» stāsta M.Aprāne, piebilstot, ka ideju vēsture atspoguļojas gan mākslā, gan zinātnē un, protams, reliģijā.«Jaunā priekšmeta programma ir sarežģīta un apjomīga, vidējam vidusskolēnam tādu – tik visaptverošu un globālu – ir nereāli apgūt. Iespējams, Kultūras akadēmijā šādas prasības varētu noteikt,» vērtē skolotāja, piebilstot, ka pietiekami nesakārtots līdz šim bijis arī kultūras vēstures lauciņš. Tas atstāts pašplūsmā, pēc katra pedagoga ieskatiem un profesionālās varēšanas.Plašāk par tēmu meklējiet «Zemgales Ziņu» 21.janvāra numurā, kas pieejams arī portālā.*Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .*Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .*Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija - šeit .

ZZ.lv ARHĪVS

Kultūras vēstures vietā pasniegs kulturoloģiju

Kategorijas