Dziesmu rakstnieks pēc septiņu gadu pauzes

2015. gada 1. oktobris 09:36

491

Dziesmu rakstnieks pēc septiņu gadu pauzes

Kad, uzzinot par faktu, ka septembra sākumā nākusi klajā ansambļa «Mielavs un Pārcēlāji» jaunā skaņuplate «Atsaukties», nudien nejauši gadījās ieskatīties kalendārā, atklājās, ka 10. septembris ir Ainara Mielava dzimšanas diena.

Gluži negribot pirmā doma bija par albuma «Atsaukties» un tā izdošanai sekojošās koncerttūres (15 koncertu ducī Latvijas pilsētu) saistību ar dziesmu autora jubileju. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pirms pāris gadiem savu 55. dzimšanas dienu – tikpat, cik tagad A.Mielavam, – ar visai lielu «pompu» atzīmēja Juris Kulakovs, gluži vai par lozungu izvirzot saukli, ka «piecdesmit nav nekas, lūk, tieši 55 ir tā īsti svinamā gadskārta».

«Ar maniem 55 gadiem «Atsaukties» nav nekāda sakara, un es vispār piederu pie cilvēkiem, kas dzimšanas dienas nesvin. Faktiski tas ir mūsu katra individuālais Jaungads, kurā nevis jāaizraujas ar atzīmēšanu, bet jāpārdomā daudzas pašam sev svarīgas lietas,» šāda salīdzinājuma ar minētajiem mūziķiem iespēja acīmredzot Ainaram nemaz nebija nākusi prātā. «Mēs arī ģimenē dzimšanas dienas nekad nesvinam un, ja arī svinam, tad pavisam šaurā lokā. Bet izmantot savu jubileju kā ieganstu kādam lielkoncertam vai tamlīdzīgai «ambrāžai» man nav raksturīgi. Taču es arī neironizēju par citiem jubilāriem, kuriem tādas lietas ir tradīcija. Es vispār neesmu tradicionāls cilvēks šā vārda tiešajā izpratnē, un «Atsaukties» iznākšana šajā laikā ir vienkārši sagadīšanās.

– Mājas lapā un citur, pieminot «Atsaukties», saucat to par skaņuplati.

Bet tā jau arī ir skaņuplate. Senākos laikos, kad vēl nebija izdomāti kompaktdiski, bija skaņuplates. Vārdam «plate» ir daudzas nozīmes, arī pašlaik mēs sēžam pie galda, kura virsma ir plate. Tāpat kā kāzās vai bērēs liek gaļas vai zivs plates, tā «Atsaukties» ir skaņuplate, tikai mazāka izmēra. Man šis latviskais nosaukums patīk daudz labāk nekā burtu savienojums CD, tāpēc arī to labprāt lietoju.

Galu galā nu jau varu atklāt, ka decembrī, tiesa, visai ierobežotā tirāžā, gatavojamies laist klajā «Atsaukties» tā saucamajā īstās – vinila – skaņuplates veidolā.

– Kaut kur lasīju tādu jūsu apzīmējumu kā «dziesmu rakstnieks».

Tas ir manis paša izdomājums, burtiski pārtulkots no angliskā «songwriter». Un tieši tā es arī jūtos, jo neuzskatu sevi ne par dižu komponistu, ne spožu dzejnieku. Toties labi un cienījami skan.

– Atzīšos, ka uz šo tikšanos nācu ar zināmām bailēm, jo esmu kaut kur lasījis arī tādus jūsu izteikumus, ka sniegt interviju katru gadu vai pusgadu esot savas būtības devalvēšana.

Tā ir taisnība. Ne jau tādā ziņā, ka jums vajadzētu no manis tagad baidīties, bet es nealkstu sarunāties ar nepazīstamiem cilvēkiem. Tai pašā laikā jāsaprot, ja kā mākslinieks esmu bijis prom ilgāku laika periodu, cilvēki par tevi vienkārši sāk piemirst. Dabīgi, ka septiņi gadi, kas pagājuši pēc iepriekšējās manas autorplates «Bezgalīga lēnā deja», izveidojuši zināmu plaisu, un man arī šādā veidā jāatgādina par sevi.

Vienīgais, no kā kategoriski atsakos, tad tās ir sarunas ar dzelteno presi. Tas, ko dara šie ļautiņi, ir ļoti nekrietns darbs, un gan jau kādā tajā vai jau šajā saulē noteikti «atmaksāsies». Arī visu šo dzelteno lapeļu izdevējiem noteikti reiz pienāks brīdis, kad viņi vairs nevarēs naktī mierīgi gulēt.

Bet šajā periodā intervijas ir jāsniedz, un labi, ka sameklējāt mani, jo Jelgavā, kā jau turnejas sākumā, ir viens no mūsu būtiskākajiem koncertiem (7. oktobrī pulksten 19). Faktiski pirmais koncerts, jo pirms tam – jau rītvakar kultūras pilī «Ziemeļblāzma» – būs koncerturnejas atklāšana akustiskajā variantā.

Un sākums vienmēr ir svarīgs. Tas, ka beigas būs labas, to es zinu.

Visu interviju lasiet ceturtdienas, 1.oktobra, «Zemgales Ziņās». Publicitātes foto

ZZ.lv ARHĪVS

Dziesmu rakstnieks pēc septiņu gadu pauzes

Kategorijas