Veikalu tīkla «top!» līdzīpašniece Dace Broka: Reģionos palielinās pirktspēja, bet samazinās pircēju skaits

2015. gada 29. septembris 12:08

2733

Veikalu tīkla «top!» līdzīpašniece Dace Broka: Reģionos palielinās pirktspēja, bet samazinās pircēju skaits

Veikalu tīklā «top!» visā Latvijā darbojas 216 pārtikas veikalu, kuri pieder 18 vietējiem uzņēmumiem, tostarp SIA «Mārksmens», kas strādā Zemgalē. Uzņēmuma valdes locekle Dace Broka aicina uz sadarbību vietējos zemniekus un pašvaldības un norāda – par kļūdām veikalu darbā ir svarīgi runāt, lai tās varētu novērst.

– Vai tas, ka veikalu tīklu «top!» pārstāv 18 uzņēmumu, nozīmē, ka veikalu politika katrā reģionā atšķiras?
Mums ir Rīgas birojs, kas slēdz līgumus ar piegādātājiem. Apmēram 80 procentu ir vienotais sortiments un 20 procentu brīvais – reģionālais –, jo tomēr pastāv reģionu īpatnības. Ir preču grupas, kurās tas tā neizpaužas, bet atšķirības ir augļu, dārzeņu, maizes piedāvājumā.

– Jūsu veikalu tīkla mērķis ir nodrošināt pircējiem ikdienā nepieciešamās preces par adekvātu cenu viņu dzīvesvietas tuvumā. Ko saprotat ar adekvātu cenu?
Tas ir labs produkts par pieejamu cenu. Katru otro trešo mēnesi piedāvājam produktus ar «tip top» zīmi. Tie ir produkti ar labu kvalitāti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas ražotājiem. Bet tas nav zīmols ar lielu mārketingu, līdz ar to šie produkti būs lētāki pircējam. Ja nodrošinām noteiktu apjomu, ko pārdosim, ražotāji mums var piedāvāt labāku iepirkumu, un produkts būs lētāks. Mēs aizvien galvenajās preču grupās savu veikalu produktu klāstu papildinām ar šiem produktiem. Tā ir pareiza pieeja, jo šie produkti pārdošanā arvien biežāk ieņem pirmās vietas. Tas ir piens, sviests, krējums, biezpiens, vasarā saldējums. Pircējs pērk, tātad ar kvalitāti viss ir kārtībā.

– Tomēr, ja neņemam vērā akcijas, reģionos cenas ir augstākas nekā lielajos veikalos.
Mēs esam trešais lielākais tīkls, tomēr atšķirība apgrozījumā ir pietiekami liela, un tas nosaka visu attiecībā pret piegādātāju. Ir piegādātājs, kurš ir gatavs uz akciju mums iedot preci par cenu, ar kādu viņš to tirgo ikdienā. Tā ir tā atšķirība. Tāpēc ir svarīgi, lai mūsu nepaliktu mazāk, bet kļūtu vairāk. Ja mūsu nebūs, tad drīz lielākie konkurenti būs vienīgie un cena būs tāda, kāda būs. Mēs ļoti sekojam līdzi cenām, runājam ar ražotājiem.

Es negribētu piekrist, ka reģionos cenas ir augstākas. Tāpēc jau mums ir «tip top» produkti, kurus mēģinām nodrošināt pieejamā cenā ar labu kvalitāti. Domājam arī par to, lai citi, zināmo zīmolu, produkti ar savu cenu spētu konkurēt.

Mums ir būtiski, ka lielākiem tīkliem esam konkurenti – viņi seko līdzi, kas notiek mūsu veikalos. Bieži braucu uz Rīgu un esmu novērojusi, ka turienes veikalos ir viena cena, bet reģionā – zemāka, jo te esam mēs un radām konkurenci. Rīgā konkurentu viņiem nav, un Rīgas pircējs par to pašu krējumu ir gatavs maksāt vairāk.

– Kāda ir cilvēku pirktspēja reģionos?
Varu vairāk runāt par savu uzņēmumu, kurš strādā pamatā Zemgalē. Vidējais pirkums nedaudz palielinās – līdz trīs procentiem. Lēnītēm aug pirktspēja, bet diemžēl samazinās pircēju skaits.

Laukos vasara mums ir labais periods, jo tad Rīgas iedzīvotāji, kas ir puse Latvijas, atvaļinājumā brauc uz laukiem. Rīgas veikaliem vasara ir jāpārdzīvo. Mums grūtākie mēneši ir septembris, oktobris, janvāris, februāris, jo sākas apkure, bērni jālaiž uz skolu, un cilvēkiem naudiņas ir tik, cik ir.

– Reģionālajos veikalos nācies novērot, ka jāizvēlas starp trīs maizes veidiem, tajā pašā laikā plaukti vai lūst no alkohola pudelēm.
Nepiekrītu, «top!» veikalos tā nav. Trīs maizes veidu nav pat mazajos «top!», ir daudz plašāks sortiments. Es pati zinu reģionālos veikalus, kuros pastāv šis absurds. Domāju, ka tā ir uzņēmēju kļūda. Maizei, pienam, desu izstrādājumiem noteikti jābūt piedāvājumā, jo tas ir tas, kā dēļ mēs katru dienu ejam uz veikalu.

– No «top!» pircējiem dzirdētas negatīvas atsauksmes par dārzeņu, augļu kvalitāti. Kas to kontrolē?
Veikalu vadītāji. Ja kāds man sūdzas, es vienmēr prasu – saki, kur tā ir. Ja gribam kaut ko uzlabot, ir jārunā, jo mani interesē, lai pircēji būtu apmierināti. Ja kādā veikalā ir problēma, jāskatās, kāpēc tā rodas. Varbūt kādreiz tas notiek periodā, kad ir jauns kolektīvs, jauna vadītāja, kura vēl nespēj aptvert visu kopējo lauku un saprast, ka augļi ir pirmais, uz ko pircējs skatās. Ja ābols būs neglīts un sažuvis, viņam būs sajūta, ka te viss ir slikts. Bet to var mainīt. Problēmas ir gan lauku, gan lielpilsētas veikalos. Mana uzņēmuma veikalos organizējam seminārus veikalu vadītājām. Viņas ir vestas pie lielajiem augļu piegādātājiem uz Rīgas bāzēm, lai redz, kādas ir augļu uzglabāšanas temperatūras, saprot, kad augļi bojājas. Jo kā lai citādi tiktu apmācītas?

Visu interviju lasiet otrdienas, 29.septembra, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš

ZZ.lv ARHĪVS

Veikalu tīkla «top!» līdzīpašniece Dace Broka: Reģionos palielinās pirktspēja, bet samazinās pircēju skaits

Kategorijas