Jau 150 gadu māca dzēst ugunsgrēkus (FOTO)

Ik gadu Jelgavas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība rīko vairāk nekā simts mācību uzņēmumos un iestādēs. Tā arī veic profilaktisku darbu, ierīkojot signalizāciju, zibens novedējus, pārbaudot ēku elektroinstalāciju un iekārtu drošību. Šonedēļ šī Jelgavā vecākā nevalstiskā organizācija atzīmē 150 gadu jubileju.
Smaidi, sajūsmas un atzinības saucieni pavadīja ugunsdrošības mācības nodarbību, ko Kalnciemā šūšanas uzņēmumā «Spectre» vadīja Jelgavas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības darbinieki priekšsēdētāja Māra Bitāna vadībā. Kaut arī ugunsgrēki sabiedrībai ir ļoti nopietnas briesmas, kas ik gadu Latvijā paņem ap 200 cilvēku dzīvību un mantu vairāk nekā septiņu miljonu eiro apmērā, ugunsdzēšamo balonu izmēģināšana ir visai atraktīvs process, kurā atklājās cilvēka raksturs, izveicība un nereti gribas arī pasmaidīt.
«Turiet balonu aiz plastmasas roktura,» kādu moderni ģērbtu biroja dāmu pamācīja instruktors Ivars Prudents. Viņš piebilda, ka, lietojot balonu ar ogļskābo gāzi, ko parasti izmanto nelielu ugunsgrēku dzēšanai biroja telpās, jāatceras, ka tā ir aukstāka par ledu. Dzēšana ar pulvera putām ir vienkāršāka, un mācību dalībniekiem tā veicās labāk. «Taču, kur dzēsts ar pulveri, tur vairs cietušo datoru vai kādu citu ierīci neatjaunosi – pulveris to būs padarījis nelietojamu,» piebilda instruktors Juris Brics, kura vārds uzpildītāja ailē lasāms uz ugunsdzēšamajiem baloniem.
Uzņēmuma «Spectre» Tehniskā departamenta vadītājs Artūrs Blūmiņš, kurš pirmais pieteicās nodzēst instruktoru iekurto uguni, «Ziņām» paskaidroja, ka uzņēmums ar Jelgavas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību sadarbojas jau ilgāku laiku. «Tā ir obligāta valsts prasība, ka uzņēmumos, kur ir vairāk par 50 darbiniekiem, ik gadu jārīko ugunsdrošības mācības. Mūsu firmas Kalnciema fabrikā strādā 190 cilvēku, tādēļ šī prasība attiecas arī uz mums,» saka A.Blūmiņš. Viņš piebilst, ka agrāk kalnciemnieki piedalījušies brīvprātīgo ugunsdzēsēju sacensībās, tādēļ vienam otram pieredze un spējas sekmīgi darboties ugunsgrēka gadījumā ir izcilas. To gan uzņēmumā nekad nav nācies likt lietā, jo darbs rit stingri atbilstoši ugunsdrošības prasībām un mierīgi.
Jelgavas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšsēdētājs M.Bitāns stāsta, ka pašlaik viņa vadītajā organizācijā apvienojušies ap pussimts fizisku personu un trīsdesmit kolektīvo biedru. «150 gadu ir samērā ilgs laiks, un tagad nevar tik precīzi pateikt, vai mūsu biedrība nodibinājās 1865. gada septembrī vai oktobrī. Rīdzinieki uzskata, ka viņu biedrības komanda jau 1865. gada maijā izbrauca uz pirmo ugunsgrēku. Taču savulaik Jelgavas brīvprātīgo ugunsdzēsēju patrons Aleksandrs Strekāvins stigri uzskatīja, ka jelgavnieki bija pirms rīdziniekiem. Jau 19. gadsimta beigās brīvprātīgos ugunsdzēsējus daudzviet sāka aizstāt profesionāla sardze. Taču iedzīvotāju apmācība ugunsgrēka gadījumā ir nemainīga jau kopš biedrības dibināšanas.
Foto: Maksims Šaldajevs
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”