ZZ.lv ARHĪVS

Sestdien jau no rīta puses jelgavnieki plūst uz Rudens gadatirgu (FOTO)

Uldis Veilands

2015. gada 19. septembris 12:38

29170
Sestdien jau no rīta puses jelgavnieki plūst uz Rudens gadatirgu (FOTO)

«Nav vēl gaisma uzaususi,/Kad uz Sprunguļmuižas pusi/Tirdzinieki pilnā sparā/  Plūst kā ūdens pavasarā,» sestdienas gadatirgū Hercoga Jēkaba laukums Jelgavas centrā tiešām bija pārvērties par Alberta Kronenberga reiz aprakstīto Sprunguļmuižu, jo pirkts un pārdots tika uz nebēdu.

«Tie, kam ir kaut kas ko pārdot,/Sāk tiem citiem zobus vārdot./Katrs slavē savu preci –/Ko zem pūra turēt sveci,» Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra bērnu studijas audzēkņu uzvedums režisora Arvīda Matisona virsvadībā bija kā radīts Rudens gadatirgus noskaņai.

Šoreiz galvenais tiešām bija tirgošanās, nevis koncertnumuru pārbagātība, kas citkārt,  uz milzīgas skatuves aizņemdama vai puslaukumu, nevis kuplina, bet nomāc īsto pirkšanas - pārdošanas procesa burvību. Ko gan nevar teikt par A.Kronenberga vārsmu tirgus specifikai īsti atbilstošo noskaņu, kā arī Lienes Gailes vadītā vokālā ansambļa «Vīzija» uzstāšanos, deju kolektīvu «Ritums», māsas Legzdiņas un «Zaļā galma kapelu», kas bija ērti iekārtojušies pie kultūras nama ieejas, netraucējot ne tirgotājus, ne pircējus un klausītājus.

Kā iepriekš minēja Jelgavas pašvaldības iestādes «Kultūra» speciāliste Santa Sīle,  Rudens gadatirgum bija pieteikušies gandrīz pusotra simta tirgotāju (pēdējā sarakstā «Ziņu» korespondents saskaitīja 156 dalībniekus) ne tikai no tuvākās apkārtnes, bet arī citām Latvijas malām un pat no kaimiņvalsts Lietuvas.

Visnaskākie šķita stādu pircēji, kuri, ar augļu koku un ogulāju stādiem, sīpolpuķēm, ziemcietēm un pat aktinīdijām apkrāvušies, žigli steidzās uz saviem dārziem, kamēr lielākā daļa pilsētnieku vēl tikai nesteidzīgi apskatīja piedāvājumu.

Un bija jau arī ko skatīt, garšot un galu galā arī pirkt – kūpinājumi Lapmežciema gaumē vai skābēti kāposti tepat no Jelgavas novada Platones pagasta lieti derēja kopā ar Svētes maizi, tāpat kā daudzās medus šķirnes, pat no Zilupes novada tālajā Latgalē.

Visas ēdmaņas lieliski saderēja ar mājas vīna darītavas «Vīna ceļš» veikalos praktiski neieraugāmu buķeti – melleņu, brūkleņu, dzērveņu, ķiršu, pīlādžu, rabarberu un vēl citiem vīniem, kas, kā apgalvoja vīndaris Normunds Labrencis no Ogres puses, darināti bez pievienotiem sulfītiem. Kam vīns vēl vai jau par stipru, kūpinājumiem un skābējumiem pa virsu varēja baudīt saldējumu, kuru kategorijā fabrikas ražojumus krietni pārspēja SIA «Marrybella» pašgatavotais vēsais gardums.

Ja tomēr ēsts tik daudz, ka nelīdz ne vīns, ne saldējums un vecā siksna vairs netur, josta.lv stendā varēja iegādāties jaunu, ar pilnam vēderam piemērotiem izmēriem.  Netrūka arī citu neēdamu, bet derīgu lietu, piemēram, varēja iegādāties visdažādākos adījumus, kā arī keramikas un koka izstrādājumus.

Kas nokavēja, paši vainīgi – gadatirgus darbojās līdz pulksten 15, un, kā ieminējās  pašvaldības iestādes «Kultūra» speciāliste Santa Sīle, šogad Jelgavā, visticamāk, tas varētu būt arī pēdējais.

Foto: Ruslans Antropovs