ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Jānis Stradiņš uzsver Jelgavas nozīmi Latvijas zinātnes vēsturē

Vietējās ziņas

2010. gada 30. janvāris 11:00

2682
Jānis Stradiņš uzsver Jelgavas nozīmi Latvijas zinātnes vēsturē

Pagājušā gada nogalē Jelgavas tipogrāfijā tika iespiesta Latvijas vēsturē unikāla grāmata «Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā». Tās autors – viena no izcilākajām personībām tautas, jo īpaši atmodas vēsturē, cilvēks, ko daudzi būtu gribējuši redzēt Valsts prezidenta godā – akadēmiķis Jānis Stradiņš. Šo 639 lappušu apjomīgo monogrāfiju veidojot, strādāts 55 gadus raksta «Zemgales Ziņas».

Turklāt beidzamo četru gadu finišs pēc sirds operācijas (to veica dēls kardioķirurgs Pēteris Stradiņš kopā ar holandiešu kolēģi) septiņdesmit septiņus gadus vecajam vīram nav bijis viegls, nav bijis vienkārši grāmatas izdošanai atrast līdzekļus (autors strādājis bez honorāra un daļu izdevumu sedzis pats). Tomēr izcilais darbs ir paveikts. Grāmatā svarīga vieta atvēlēta Jelgavas nozīmei Latvijas zinātnes attīstībā, ko J.Stradiņš komentē intervijā «Zemgales Ziņām». «Salīdzinot ar «Academia Petrina» ēku, Jelgavas pils loma zinātnes vēsturē ir plašāka. Tieši pilī Kurzemes ģenerālgubernators grāfs Pēteris Pālens (1745 – 1826) saņēma Krievijas ķeizara Pāvila I (1754 –1801) lēmumu par Jelgavas universitātes izveidošanu,» stāsta J.Stradiņš.«Ar «Academia Petrina» nav saistīta arī Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, kas būtībā ir pirmā zinātņu akadēmija Baltijā. Tā atradās Štefenhāgena tipogrāfijā un Kurzemes Provinces muzejā, kas arī bija  nozīmīgi sabiedrības centri. Turklāt var piebilst, ka izcilais fotoķīmijas pamatlicējs Teodors Grothuss (1785 – 1822) testamentā visu savu mantu novēlējis šai biedrībai un piebildis, ka būtu svarīgi, lai šie līdzekļi nenokļūtu «Academia Petrina» jeb Hercoga Pētera ģimnāzijas profesoru rokās. Viņš uzskatīja, ka ķīmija un fizika jāattīsta brīviem zinātniekiem.»Akadēmiķis turpina: «Kurzemes Provinces muzejā mājoja arī vācu mācītāju dibinātā Latviešu literārā (draugu) biedrība, ar kuru saistās pētījumi valodniecībā, etnogrāfijā, dziesmu svētku rīkošana, žurnāla «Magazin» izdošana Jelgavā. Savukārt Jakoba F.Hinca tipogrāfijā tika drukāta arī Gotharda Fridriha Stendera (1714 – 1796) «Augstas gudrības grāmata» (1774), pirmais enciklopēdiskais izdevums latviešu literatūrā, kas dzimtcilvēkiem lauza ceļu zinātnes pasaulē.»«Ļoti svarīgi atzīmēt Jelgavas Brīvmūrnieku ložu, kurā darbojās daudzi «Academia Petrina» mācību spēki, Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dalībnieki. Tā savulaik pat bija slavenāka par Rīgas ložu, kurā, starp citu, iesaistījās Johans Gotfrīds Herders (1744 – 1803), Garlībs Merķelis (1769 – 1850),» viņš piebilst.Starp zinātniekiem, kas bijuši saistīti ar Jelgavu, J.Stradiņš izceļ astronomu un ģeodēzistu Vilhelmu Strūvi (1793 – 1864) un ķīmiķi un fiziķi Teodoru Grothusu. V.Strūve kopā ar izcilo Magnusu Georgu Paukeru (1787 – 1855) no Jelgavas precizēja Rīgas jūras līča dienvidu punkta – Slokas – ģeogrāfiskās koordinātas. Šo mērījumu rezultātā līdz šim kartēs zīmētā krasta līnija tika pārcelta četrus kilometrus uz dienvidiem.Daudz plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 30.janvāra numurā.*Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .*Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .*Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija - šeit .

Kategorijas

Kategorijas