ZZ.lv ARHĪVS

Sv.Annas katedrālē - Pēterītis, vilks un... ērģeles

Uldis Veilands

2010. gada 1. februāris 07:08

1423
Sv.Annas katedrālē - Pēterītis, vilks un... ērģeles

Jelgavas Sv.Annas katedrāles ērģeļu 60.jubilejas gadu turpinās Aigars Reinis. Trešdien, 3.februārī, pulksten 13.30 Sv.Annas katedrālē notiks trešais koncerts no skolēniem veltītā cikla «Iepazīsti ērģeles».

Šoreiz uz to īpaši aicināti jaunāko klašu skolēni – koncerta programmā ievērojamā krievu komponista Sergeja Prokofjeva muzikālā pasaka «Pēterītis un vilks». Kopš pirmatskaņojuma 1936.gada maijā paša autora vadībā atraktīvais skaņdarbs savaldzinājis pasaules izcilākos diriģentus, mūziķus un aktierus.Pirms diviem gadiem šo jauko muzikālo pasaku Latvijas mūzikas cienītājiem dāvāja Liepājas simfoniskais orķestris un Kaspars Upacieris (Ufo), ieskaņojot arī CD versiju. Jelgavas koncerts iecerēts citāds – daudzos orķestra instrumentus attēlos Sv.Annas katedrāles ērģeles un «cilvēks orķestris» jeb ērģelnieks Aigars Reinis.Šādā – ērģeļu – interpretācijā «Pēterītis un vilks» izskanēs pirmoreiz Latvijā. Pārlikumu no orķestra ērģelēm veicis vācu komponists un ērģelnieks Heinrihs Grimms. Savukārt pasakas varoņu – Pēterīša un neapmierinātā Vectēva, Pīles, Kaķa un Putniņa, kā arī dusmīgā pelēkā Vilka – lomā iejutīsies Rīgas Karaliskā improvizācijas teātra režisors un aktieris Varis Klausītājs.17.februārī «Pēterītis un vilks» viesosies Salgales draudzes namā Emburgā, kur A.Reinis un V.Klausītājs koncertēs novada skolēniem.Kā ziņots iepriekš, 30.janvārī Sv.Annas katedrālē koncertēja pašreizējie Lutera akadēmijas Mūzikas un liturģijas plūsmas audzēkņi, kuri ērģeļspēli apgūst pie Kristīnes Adamaites un viņas kolēģes Ilzes Reines.«Jelgavas Sv.Annas katedrāles ērģeles ir lielas un skanīgas, un uz tām iespējams atskaņot ļoti dažādu mūziku,» daudzos šeit rīkotajos koncertos pārliecinājusies Kristīne Adamaite.«Mūsu katedrālē ir vienīgās darbojošās koncertērģeles Zemgalē,» konstatē Jelgavas Sv.Annas draudzes mūzikas dzīves vadītāja Māra Ansonska. Kaut arī sešdesmit gadu baznīcas galvenajam mūzikas instrumentam neskaitās īpaši garš mūžs, 1949. gadā uzstādīto ērģeļu ieguldījums ne tikai draudzes, bet visas pilsētas kultūras dzīvē ir gana nozīmīgs, lai šogad beidzot svinētu jubileju. Par to, ka galvenā uzmanība muzikālajos pasākumos tiks pievērsta ērģelēm, liecina jau pirmie 2010.gadā katedrālē iecerētie koncerti.