ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Šodien pirms 493 gadiem piedzima pirmais Kurzemes hercogs

Citas ziņas

2010. gada 2. februāris 10:51

1953
Šodien pirms 493 gadiem piedzima pirmais Kurzemes hercogs

1517.gada 2.februārī netālu no Anrehtes Vestfālenē piedzima Gothards Ketlers, kurš bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, kurš Jelgavai piešķīra pilsētas tiesības. Viņš bija leģendārā hercoga Jēkaba vectēvs. Miris 1587.gada 17.maijā Mītavā (Jelgavā).

Saskaņā ar vēstures datiem 1562.gada sākumā tika likvidēts Livonijas ordenis. Livonijas kara laikā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1561.gada 28. novembrī Viļņā ar Polijas un Lietuvas karali Sigismundu Augustu noslēdza padošanās līgumu. Par to viņš saņēma lēņa tiesības uz daļu no agrākajām Livonijas ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē, kā arī hercoga titulu sev un saviem pēcnācējiem.1562.gada 5.martā Rīgā padošanās akts tika izpildīts. Livonijas ordeņa mestrs no saviem amatiem atteicās, bet Livonijas ordenis tika sekularizēts. Bija dzimusi Kurzemes un Zemgales hercogiste (Ducatus Curlandiae et Semigalliae).Kopš 1566.gada Kurzemes un Zemgales hercogs par savu rezidenci izvēlējās Jelgavas pili, uz kuru kopā ar galmu pārcēlās 1568.gadā pēc veiktajiem remontdarbiem. Hercoga galmā 1576.gadā bija 113 personu, no tām 42 - latvieši. Līdz ar hercoga galma apmešanos Jelgavā uz pilsētiņu devās arī amatnieki un tirgotāji. Tolaik Jelgavas nami sarindojās gar divām ielām, bet pašu pilsētiņu apņēma mežs.Jelgavā bija 80 - 90 namnieku, daži simti iedzīvotāju. Gothards Ketlers, būdams pilsētiņas patrons, 1573.gadā Jelgavai piešķīra pilsētas tiesības un ģerboni - kronēta brieža galvu uz sarkana fona. No hercoga Gotharda Ketlera paveiktajiem darbiem jāizceļ lēmums par 70 luterāņu baznīcu atjaunošanu vai uzcelšanu visā hercogistē, tai skaitā Zemgalē 28, bet Jelgavā divu - Svētās Trīsvienības un Svētās Annas baznīcu. Svētās Trīsvienības baznīca bija pirmā jaunuzceltā luterāņu baznīca tā laika Eiropā, jo parasti protestanti izmantoja bijušās katoļu baznīcas. Lai vācu mācītāji ar latviešiem varētu labāk saprasties, iznāca pirmā grāmata latviešu valodā luterāņu mācītājiem «Enchiridion».Saņēmis hercogisti kā lēni, Gothards Ketlers bija pakļāvies Lietuvas lielkņazistei, bet pēc 1569.gada, kad Lietuva un Polija apvienojās, hercogam bija jāatzīst arī Polijas augstākā vara. Muižnieki hercoga lēmumus varēja pārsūdzēt Polijas karalim. Līdz 1617.gadam vietējā zemes pārvalde saglabājās no ordeņa laikiem. Jelgava bija komtureja, bet pēc 1617.gada hercogisti sadalīja četrās virspilskungu tiesās. Jelgava kļuva par vienu no tām. Pēc 1617.gada muižnieku landtāgiem Jelgavā bija jāsanāk kopā divas reizes gadā.Pēc Gotharda nāves 1587.gadā par hercogiem kļuva viņa dēli Frīdrihs un Vilhelms. Hercoga Frīdriha valdīšanas laikā tika izstrādāta Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme - t.s. Valdības formula un likumu krājums - Kurzemes statūti. Šo satversmi, ko izsludināja 1617.gada 18.martā, var uzskatīt par vienu no vecākajām satversmēm Eiropā.Hercoga Vilhelma dēls Jēkabs ir slavenākais no Ketleru dinastijas pārstāvjiem. Viņa valdīšanas laikā, neskatoties uz kariem starp poļiem un zviedriem, viņš mēģināja veiksmīgi realizēt merkantilisma laikam cienīgu politiku. Kolonijas Gambijā, Tobago, raktuves Norvēģijā, daudzu manufaktūru atvēršana Kurzemē un Zemgalē ir slavenākie no viņa darbiem.1648.gadā ap Jelgavas pili uzcēla bastionus, vaļņus, arī ap Jelgavu uzcēla nocietinājumus. Tika uzmērīta pilsēta, izrakts dzeramā ūdens kanāls. 1660.gadā Jelgavā sāka darboties pirmā grāmatu spiestuve Mihaēla Karnala vadībā. Bet 17.gadsimta 70.gados Jelgavā bija jau 5000 iedzīvotāju, teikts vēstures aprakstā portālā jelgava.lv.

Kategorijas

Kategorijas