«Il Canto di Rame» viesojas ar diviem koncertiem
Divos koncertos – Zaļeniekos un Jelgavā – ansambļa «Il Canto di Rame» talantīgās mūziķes sola vienojošā, radošā tēmā savienot skaņdarbus muzikālā pārdzīvojumā, kas aizraus klausītājus no sākuma līdz beigām.
Jelgavas Sv. Annas baznīcas ērģelniece Māra Ansonska viņu daiļradi raksturo šādi: «Gleznas, dzejoļi un dažādu mūzikas stilu asie kontrasti ir iedvesmas avoti programmu attīstības procesā. Atsvaidzinošā un aizkustinošā veidā mūziķes atklāj mūzikas dvēseli un komponistu pasauli. «Il Canto di Rame» vienmēr meklē jaunas instrumentu iespējas un robežas, rada savus pārlikumus, eksperimentējot ar instrumentu kombinācijām un ir to padarījušas par savu atpazīšanas zīmi.»
«Il Canto di Rame» sastāvā ir četras sievietes – Elske te Lindert (soprāns), Daniëlle Egberts (trompete), Marije Toeninka (čells), kā arī bijusī Annas baznīcas ērģelniece Līga Vilmane (ērģeles). Ansambļa taustiņinstrumentāliste Līga Vilmane absolvējusi Jelgavas Mūzikas vidusskolu, Latvijas Mūzikas akadēmiju, pēc tam papildinājusi meistarību Nīderlandē, kur patlaban arī dzīvo, strādā un aktīvi koncertē dažādos projektos.
Koncertā «Feju karaliene» Zaļenieku baznīcā piektdien, 4.septembrī, pulksten 18 skanēs 17.gadsimta angļu komponista Henrija Persela un viņa laikabiedru mūzika, kā arī Viljama Šekspīra dzeja.
Savukārt svētdien, 6.septembrī, pulksten 15 Jelgavas Sv. Annas baznīca aicina uz koncertu «NedNieuw» – nosaukums radies, apvienojot vārdus Nīderlande (Ned) un jauns (Nieuw).
Koncerta programmā «NedNieuw» ansamblis «Il Canto di Rame» prezentē divu gadu darba rezultātus, kuru laikā viņas aicināja vairākus Nīderlandes komponistus rakstīt mūziku šim ansamblim. Tas izraisīja aizraujošu meklēšanas un izmēģinājumu procesu.
«Il Canto di Rame» ir ansamblis ar saknēm barokā, bet ar skatu uz nākotni. Senajā mūzikā saikne starp vārdu un skaņu ir skaidri redzama un dzirdama, tāpēc «Il Canto di Rame» sāka meklēt veidu, kā šo teksta un mūzikas pieredzi pārnest uz mūsdienām.
Kā novērojusi M.Ansonska, «vēl pavisam nesen katrs stila periods bija skaidri atpazīstams. Taču tagadējie komponisti bieži izmanto stilu kombināciju – tonālo mūziku ar atonālo, romantiku ar avangardu, neoklasicismu vai neobaroku, kā arī bieži ietekmējas no pop, džeza vai pasaules mūzikas. Jūs to varētu saukt par saplūšanas komponēšanu!».
Pirmā pasūtinājuma darba «Lūgšana» (komponists Folkerts Buiss) pirmatskaņojums notika 2013.gada 21.septembrī Kalna baznīcā Deventerā Nīderlandē, kur «Il Canto di Rame» ir pastāvīgs viesis kopš 2011.gada. Darbs ir balstīts uz diviem tekstiem – Neila Perija dzejoli un Asīzes Franciska lūgšanas. Publikas reakcija un sajūsma pēc skaņdarba atskaņošanas bija kā apliecinājums, lai mūziķes turpinātu iesākto.
Kees van Ērsels uzrakstījis romantisku kompozīciju «Was mich bewegt» (soprāns, trompete, čells, ērģeles) ar Rainera Marijas Rilkes vārdiem. Rūds Rulofsens komponējis avangardisko «... kādreiz dievišķais» ansamblim un elektronikai, kas «Il Canto di Rame» bija jauns izaicinājums. Tima Nobela «Viersprong» sākotnēji rakstīts džeza ansamblim «NedSymLite» un vēlāk aranžēts «Il Canto di Rame». Tas ir melanholijas pilns duets čellam un trompetei, par «standartu bez vārdiem», kurā kvarta kā izteiksmīgs intervāls ir vadošais princips. Šo trīs darbu pirmatskaņojums notika 2014.gada 14.novembrī Ērģeļparkā Amsterdamā.
Kā zināms, «5. Zemgales Ērģeļu dienas» notiek no 15. augusta līdz 15. oktobrim. Tie ir labdarības koncerti vairākās Zemgales baznīcās – Bauskas, Codes, Dalbes, Dobeles, Iecavas, Lielvircavas, Ozolaines, Salgales, Sesavas, Vecauces, Vecumnieku, Zaļenieku baznīcā, kur ir vēsturiskas un arī jaunāku laiku ērģeles, ļaujot novērtēt gan draudžu ērģelnieku, gan arī Latvijas redzamāko ērģelnieku spēles meistarību.
Šogad dzirdēsim arī vairāku ārzemju mākslinieku priekšnesumus – atklāšanas koncertā Jelgavā jau muzicēja Enriko Presti no Itālijas un Marju Risikampa no Igaunijas. Šajā septembrī koncertturneju Latvijā ieplānojis Berlīnes Doma koris un tā diriģents un ērģelnieks Tobiass Brommanns, kas Jelgavā muzicēs 14.septembrī, bet Dobelē – 18.septembrī.
Koncertu cikls noslēgsies Jelgavā 15.oktobrī pulksten 20 ar Pučini «Mesa di Gloria» atskaņojumu ērģelnieka Aigara Reiņa un diriģenta Jāņa Zirņa un Jāņa Kokina vadīto koru «Sidrabe», «Ogre», «Muklājs» un solistu priekšnesumā. Arī Aigars Reinis ir Jelgavas mūzikas vidusskolas un Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvents, no 1996. līdz 2005.gadam bija Sv. Annas baznīcas ērģelnieks un kora diriģents, šobrīd Rīgas Doma koncertērģelnieks un Rīgas Vecās Ģertrūdes baznīcas kontors, kā arī Latvijas Radio kora mākslinieks.
M.Ansonska norāda, ka ziedojumi par koncertiem paliek katras draudzes ērģeļu uzturēšanai, restaurācijai, remontiem. Pasākuma ideja un mērķis ir padarīt pieejamu ērģeļmūziku un sakrālo mūziku klausītājiem novados un pagastos, iepazīstināt ar ērģeļu instrumentu dažādību, specifiku un rašanās vēsturi.
Informācija par koncertiem www.zemgalesergeles.lv.
Publicitātes foto
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”