ZZ.lv ARHĪVS

Rosina bērna datus kriminālprocesa dokumentos aizstāt ar pseidonīmu; norāda uz datu noplūdes gadījumiem

zz.lv

2015. gada 3. septembris 17:49

127
Rosina bērna datus kriminālprocesa dokumentos aizstāt ar pseidonīmu; norāda uz datu noplūdes gadījumiem

Kriminālprocesā iesaistītu bērnu detalizētu datu publiskošana nav bērnu interesēs, un šāda rīcība neatbilst Bērnu tiesību aizsardzības likumam, aģentūrai LETA situāciju ar seksuālā vardarbībā cietuša bērna datu publiskošanu komentēja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Rīgas nodaļas galvenais inspektors Sindijs Logins.

Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka visām veiktajām darbībām ir jānodrošina bērna tiesības un intereses. Tāpat informācija, kura bērnam varētu kaitēt tūlīt vai tālākā nākotnē, nav izpaužama, skaidroja VBTAI pārstāvis.

Inspektors arī stāstīja, ka šis nav pirmais gadījums, kad kriminālprocesā iesaistīta bērna dati, pēc kuriem viņu var atpazīt, parādās publiski, it īpaši mazajās pašvaldībās. Konkrētus piemērus gan Logins nosaukt nevarēja.

Tāpēc VBTAI augustā jau ir nosūtījusi vēstuli Tieslietu ministrijai (TM) ar priekšlikumiem grozīt Kriminālprocesa likumu, lai turpmāk publiski šādi dati nekur neparādītos. Priekšlikumi arī paredz aizliegt publiskot informāciju par noziedzīga nodarījuma apstākļiem, ja tajā iesaistīts bērns.

Tāpat TM tiek lūgta precizēt Kriminālprocesa likumu gadījumos, kad saņemtas ziņas par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību vai neaizskaramību, paredzot, ka bērna dati kriminālprocesa dokumentos tiek aizstāti ar pseidonīmu.

Jau ziņots, ka publiski pieejamos Uzņēmumu reģistra (UR) datos atrodams no seksuālas vardarbības Liepājā cietušās meitenītes vārds, pārliecinājās aģentūra LETA.

Minētais publiski pieejamais dokuments ir Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša lēmums par aresta uzlikšanu Dānijas uzņēmēja firmai. Šajā lēmumā redzams arī no seksuālās vardarbības cietuša bērna vārds, kas nav anonimizēts, turklāt lēmumā arī norādīts, ka pret bērnu ir pastrādāts dzimumnoziegums.

Jau ziņots, ka, vēl pirms atklātībā bija nācis Liepājas tiesas spriedums, kurā par neķītru darbību veikšanu ar mazgadīgu meitenīti ar piespiedu darbu sodīti tēvs un dēls, Liepājas tiesā ir skatīta vēl viena krimināllieta, kurā par tādām pašām darbībām, kā arī par pornogrāfisku materiālu izgatavošanu un izplatīšanu reāls cietumsods piespriests dāņu uzņēmējam – 46 gadus vecam vīrietim. 

Lai sargātu personu identitāti, Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotos grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kas paredz, ka pēc 2017.gada 1.janvāra varēs lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas.

Persona, kurai jau piešķirts personas kods ar dzimšanas datiem, pēc 2017.gada vienu reizi brīvprātīgi varēs lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas. Piešķirtais kods būs nemainīgs. Līdz ar to turpmāk personas kodi nebūs sasaistīti ar dzimšanas datumu un tos varēs mainīt tikai gadījumā, ja persona tiks adoptēta. Personas kodu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Jaunais personas kods tiks veidots no vienpadsmit cipariem. Personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie cipari automātiski sistēmas ģenerētie nejaušie cipari no 0 līdz 9. Pirmie seši cipari no pārējiem pieciem cipariem var tikt atdalīti ar defisi.

Pašlaik personas kods sastāv no 11 ciparu kombinācijas, kur pēc pirmajiem sešiem cipariem ir defise, kam seko vēl pieci cipari. Pirmie seši cipari personas kodā sniedz informāciju par personas dzimšanas datumu, no kā var izdarīt secinājumus, piemēram, par vecumu, horoskopa piederību, dzimšanas dienas esamību kādā noteiktā laikā.

Tādējādi personas koda pirmajā daļā ietvertā informācija ar norādi uz personas vecumu var veidot tiešu un netiešu diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, gan citās jomās.

Jautājums par personas koda atbilstību fizisko personu datu aizsardzības pamatprincipiem aktualizējās jau 2007.gadā, kad Tiesībsarga birojā tika ierosināta pārbaudes lieta pēc Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas iesnieguma, jo ārstniecības personām ar ārstniecību saistītajā dokumentācijā, kas pieejama trešajām personām, bija pienākums norādīt savu personas kodu. No cilvēktiesību viedokļa tieši personas koda pirmā daļa satur ne tikai vislielāko diskriminācijas elementu risku, bet arī ir risks, nodrošinot neiejaukšanos personas privātajā dzīvē.

Grozījumi paredz, ka Iedzīvotāju reģistrā joprojām saglabāsies vēsturiskā informācija par personas iepriekšējo kodu un par personas koda maiņu nepieciešamības gadījumā varēs saņemt attiecīgu izziņu.

Sekas personas koda maiņai ir līdzīgas kā vārda vai uzvārda maiņas gadījumā - personai, kura likumā noteiktajā kārtībā īsteno savas tiesības, pēc personas koda maiņas nepieciešams saņemt jaunu personu apliecinošu dokumentu. Citi iepriekš izdoti dokumenti personai pēc personas koda maiņas būs jāmaina tikai gadījumā, ja tas noteikts attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos.

Personas koda maiņa neietekmēs personai iepriekš izdoto dokumentu juridisko spēku - gluži tāpat kā šobrīd, fakts, ka persona mainījusi uzvārdu, nenozīmē, ka tās noslēgtie līgumi vai citi dokumenti ar iepriekšējo uzvārdu automātiski zaudē spēku.

Par iesnieguma iesniegšanu personas koda maiņai valsts nodeva netiks noteikta.

Personas koda maiņai netiks noteikti nekādi ierobežojumi nevienai personu grupai, tostarp personai, kura ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

Lai, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, varētu iekļaut Iedzīvotāju reģistrā likumprojektā paredzētās ziņas un piešķirt personām personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nepieciešams papildu finansējums kopumā 60 742 eiro apmērā.

2017.gadā un turpmāk ik gadu būs nepieciešami 10 019 eiro.

Lai atvieglotu slogu vecākiem, likumprojekts arī paredz iespēju saņemt izziņu par personas deklarēto dzīvesvietu personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem, piemēram, iestājoties izglītības iestādē, kā arī dažādu atvieglojumu vai priekšrocību saņemšanai.

Tāpat tiks izveidots bezmaksas e-pakalpojums "Iepriekšējā un piešķirtā jaunā personas koda salīdzināšana". Datu saņēmēji, piemēram, zvērināti notāri, aplūkojot datus Iedzīvotāju reģistrā, pēc personas koda ievadīšanas saņems informāciju par jauno personas kodu. Šaubu gadījumā būs iespēja izmantot e-pakalpojumu personas koda salīdzināšanai. Tādējādi tiks nodrošināta iespēja pēc aktuālā personas koda saņemt informāciju par iepriekšējo personas kodu.

Foto: Māris Kaparkalējs, Latvijas Vēstnesis