Bērnu mūzikas skolas audzēkņi atrādīs radošās nometnes laikā apgūto (FOTO)
Radošā darba nometnes pirms mācību gada sākuma Jelgavas Mūzikas vidusskolā nav īpašs jaunums. Daudziem, sevišķi jau topošajiem pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēles meistariem, varbūt vēl atmiņā trīs gadus sena pagātne, kad augusta beigās ar 70 jaunajiem mūziķiem no Latvijas un Lietuvas strādāja Jelgavas pedagogi Raitis Ašmanis un Vitālijs Čakšs, kā arī Arūns Banis un Zigms Drakšs no Šauļu 1. mūzikas skolas. Katru gadu starptautisku vērienu «pacelt» pagrūti, tāpēc šogad viesi nav aicināti, toties vairāk padomāts par pašu skolas jauno maiņu jeb tā saucamo Bērnu mūzikas skolu.
«No četriem simtiem bērnu, kas mācās mūsu skolā, ap 60 iesaistīti šīsnedēļas radošajā nometnē,» stāsta nometnes un faktiski arī bērnu mūzikas skolas vadītāja, kaut dažādu noteikumu un nolikumu pārmaiņu dēļ manas sarunu biedrenes Intas Slaveikas oficiālais amats ir Jelgavas Mūzikas vidusskolas pamatdarbības struktūrvienības vadītāja izglītības jomā. «Nometne noslēgsies ar aizrautīgu koncertu 28. augustā pulksten 15, kurā jebkurš jelgavnieks varēs dzirdēt un redzēt, ko mūsu jaunieši nometnes laikā ir iemācījušies.»
– Un skolēni patiešām bez «piespiedu metodēm» nāk un ziedo pēdējo brīvlaika nedēļu mūzikas instrumentu spēlēšanai, nevis pēdējiem aizejošās vasaras pārsteidzoši vasarīgajiem priekiem?
Taču jūtat, kā visās skolas malās skan un rīb. Šoreiz mums vēl palaimējies ar laika apstākļiem tādā ziņā, ka vairākas nodarbības notiek ārpus telpām – skolā gluži vienkārši visiem ir par šauru. Tā sitamo instrumentu nodaļa pedagogu Gundara Lintiņa un Agneses Biteriņas vadībā aizrautīgi rībina tepat pagalmā, kur pēc plāna drīz jābūt jaunajai piebūvei.
– Un nometnē iemācīto skolēni rādīs piektdienas koncertā?
Tieši tā, un arī tas notiks nevis telpās, bet skolas priekšā. Piedalīsies pūtēju orķestris, koris, kombo grupa, sitaminstrumentālisti.
Lai dzirdētu, kā mēģina koris un kombo grupa, nāksies atgriezties skolas telpās. Koris Edītes Bergmanes vadībā gatavojas braucienam uz Aloju, kur notiks dzejnieka Ausekļa 165. dzimšanas dienai veltīts pasākums. Citā telpā muzicē kombo grupa, kuras vadību izmēģinājuma kārtā esam uzticējuši pašu audzēknim Kārlim Krustam.
Pati nedaudz brīnos par audzēkņu atsaucību šai nometnei, jo skolēnus īpaši lūgties nevajadzēja, arī vecākiem nebija pretenziju. Un nav jau tikai darbs vien – trešdien (saruna notika otrdien – red.) dosimies ekskursijā uz Tērveti.
Diemžēl ne visiem izdevās nodrošināt nometni gan telpu trūkuma, gan vairāku pasniedzēju aizņemtības dēļ. Tā šoreiz nācās iztikt bez stīdziniekiem, klavieru klases audzēkņiem un vēl dažiem instrumentālistiem, arī akordeonistu orķestra. Toties, kā nupat redzējāt, pūtējiem Jāņa Gintera vadībā Lielajā zālē iet pilnā sparā.
– Nu, kad esam pārvietojušies uz relatīvi klusāko skolas administratīvo daļu, labprāt uzklausītu par jaunumiem, problēmām, iecerēm.
Esam uzņēmuši 70 jaunos mūziķus. Atsevišķiem instrumentiem vēl gan paredzēta papilduzņemšana. sevišķi tas attiecas uz pūtējiem, ar kuriem problēmas ir ne tikai pie mums, bet visā valstī. Varētu uzņemt arī kādu čellistu vai vokālistu. Kā parasti, labi nokomplektēti pianisti, vijolnieki, nupat jau redzētie brašie «sitēji».
– Kāpēc galvenās problēmas tieši ar pūtējiem?
Jelgavā šajā jomā ir liela konkurence, tāda pati situācija faktiski ir visā valstī. Atklāti sakot, cik dzirdēts no jauniešiem, kam «Erasmus» programmās vai kā citādi izdevies pamācīties ārzemēs, tur tieši pūtēji ir ļoti augstā līmenī, tātad arī starptautiskā karjera «spīd» tikai izredzētajiem. Tā mūziķa dzīve vairumam jau nemaz tik salda nav.
– Kādi tad bija iepriekšējā gada rādītāji (ne pūtējiem vien, bet vispār)?
Bērnu mūzikas skolu beidza 32, no tiem septiņi iestājās Jelgavas Mūzikas vidusskolā, bet vēl divi aizbrauca uz Rīgu, uz Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolu. Uz «mediņiem» drīzāk ne tāpēc, ka mūsu skolā būtu slikti pedagogi, bet dažreiz gribas izmēģināt ko jaunu, pie cita pedagoga, it sevišķi, ja pats jūties pietiekami pārliecināts par sevi.
– Turpinot par ne pārāk saldo dzīvi, arī jūsu skolā ar šo gadu tiek paaugstināta mācību maksa?
Jā, bija 17 eiro, tagad būs 20 eiro mēnesī. Toties daudzbērnu ģimenēm pašvaldība piešķir atvieglojumus. Kaut nav īsti korekti skatīties citu maciņos, bet, salīdzinot ar hokeja vai dejošanas nodarbībām, mūsu bērni saņem ļoti daudz – mūzikas teoriju un literatūru, specialitāti, blakus savam instrumentam arī klavierapmācību, balss lūzuma laikā dziedātāji var apmeklēt orķestri un daudzas citas lietas, ko par tādu naudu diez vai vēl kaut kur apgūsi. Un beigās vēl saņem atestātu, ka beidzis profesionālo ievirzi mūzikā.
– Ja jau mūziķiem nav nekāda saldā dzīve, tad diez vai īpaši salda tā ir arī mūzikas pedagogiem?
Galvenais, ka pedagogiem ir normāls darbs, tad arī neviens nežēlojas. Kas par pedagogu ir kādu laiciņu nostrādājis, diez vai citu darbu meklēs. Vienmēr jau var būt labāk, bet diez vai var strādāt par pedagogu bez pārliecības. Tad tas nav uz ilgu laiku.
Foto: Ruslans Antropovs
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”