ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Uz Zaļās muižas 240 un skolas 95 gadu jubileju aicina Zaļenieku Komerciālā un amatniecības vidusskola (FOTO)

Lāsma Antoneviča
Jelgavas novadā

2015. gada 27. augusts 11:00

6706
Uz Zaļās muižas 240 un skolas 95 gadu jubileju aicina Zaļenieku Komerciālā un amatniecības vidusskola (FOTO)

Sestdien, 29. augustā, uz Zaļās muižas 240 un skolas 95 gadu jubileju savējos kopā sauc Zaļenieku Komerciālā un amatniecības vidusskola. 

Zaļenieku Komerciālā un amatniecības vidusskola, kas, slēpusies zem 15 nosaukumu cepurēm, muižā mājo kopš agrārās reformas pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, pošas svētkiem. Kā jau hercoga Ernsta Johana Bīrona iecerētajai medību pilij iederīgi, būs iespējams iejusties tā laika noskaņās, baudīt pils pavāru sagatavotos ēdienus un klausīties barona Minhauzena stāstos. Protams, sava liela vieta atvēlēta ceļojumam arī pa izglītības vēstures takām, kurās satiksies, atcerēsies un ballēsies bijušie skolas biedri. Šo gadu laikā pie aroda Zaļeniekos tikuši tūkstoši.

«Patlaban top jauna ekspozīcija. Izvietojam 16 informatīvās planšetes arī angļu valodā, ko papildina fotogrāfijas, lai palīdzētu iztēloties, kā šajās vēsturiskajās telpās, kurām pa vidu vairākas krāsu kārtas, reiz bijis,» skolas direktora vietniece un vienlaikus pils vēstures zinātāja un lolotāja Valija Barkovska sāk stāstu par seno muižu, kurai ikdienā nākas sadzīvot ar jauniešu dinamiskajiem soļiem un mūsdienu izglītības prasībām. Tas izdodas itin labi.

«Šajā ēkā, par ko esam veikuši arī vēsturisku izpēti, darbojamies ļoti atbildīgi – mums ir labi, ka esam šeit, un arī pilij, ka te kāds ir. Esam novērojuši, ka šī vide lieliski audzina. Pirmajā kursā kāds vēl atļaujas kaut kur nospļauties, bet absolvējot viņš jau ir pavisam cits cilvēks,» pils pozitīvo ietekmi raksturo Valija. To izbauda arī tūristi, kas grupām un individuāli apciemo hercoga Ernsta Johana Bīrona lolojumu, kā arī svinību dalībnieki, kas seno medību pili izvēlējušies kāzām, dzimšanas dienām un citām svētku reizēm.

Jāatzīst, Zaļo muižu saudzējis arī daudzviet nežēlīgi pāri ripojošais laika rats. Trauksmainajā 1905. gadā zemnieki to nenodedzināja, bermontieši pēc Jelgavas postīšanas pagāja garām, atstājot savas iznīcības pēdas vien ēkā, kur patlaban atrodas kultūras nams. Savukārt Otrā pasaules kara laikā muižā veselību atguva gan sarkanās armijas karavīri, gan leģionāri. Tikai padomju gadi ienāca ar savām nesaudzīgajām krāsām un nevērību. «Šajā periodā pazuda vairākas krāsnis, nokrāsotas vēsturiskās grīdas un logu rāmji. Veicot lielā neo­renesanses stila griestu gleznojuma ekspertīzi, atklājās, ka tas «pielabots» ar grīdas krāsu, lai nebirtu nost,» atskatās V.Barkovska.

Ēkas kultūrvēsturiskā vērtība sākta vairāk godāt no 1995. gada, kad skolotāja Liliana Štauere noorganizēja pirmo absolventu salidojumu un pils jubileju. 

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 27. augusta, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
+ 18
Kategorijas

Kategorijas