ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Ukrainas vēstnieks Latvijā Jevgens Perebijnis: «Ukraiņi atdod dzīvības ne tikai par savu dzimteni, bet arī par Eiropas vērtībām» (FOTO)

Gaitis Grūtups
Jelgava

2015. gada 24. augusts 19:57

1808
Ukrainas vēstnieks Latvijā Jevgens Perebijnis: «Ukraiņi atdod dzīvības ne tikai par savu dzimteni, bet arī par Eiropas vērtībām» (FOTO)

Pēc Ukrainas atbalsta biedrības ielūguma Jelgavā neoficiāli viesojās Ukrainas vēstnieks Latvijā Jevgens Perebijnis. Jāņa Rozes grāmatnīcā tirdzniecības centrā «Pilsētas pasāža» viņš piedalījās Imanta Liepiņa grāmatas «Ukraina. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija» prezentācijā, kā arī atbildēja uz daudzajiem jautājumiem, ko uzdeva pasākuma dalībnieki, starp kuriem bija literāts Konstantīns Overčenko, pašvaldību deputāti Kārlis Rimša un Andris Tomašūns, Ukrainas atbalsta biedrības vadītājs Pēteris Miļūns, viņa vietniece Tatjana Lazda un pašvaldības Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilga Antuža. 

– Kā vērtējat Imanta Liepiņa grāmatu, kas jums bija par iemeslu, lai pirmo reizi viesotos Jelgavā?
Par notikumiem Ukrainā ir ļoti daudz dezinformācijas, īpaši jau Krievijas masu informācijas līdzekļos. Šādu patiesu reportāžu kā Imanta Liepiņa grāmata nozīme ir ļoti liela. Varbūt Latvijas ukraiņi varētu šo darbu pārtulkot un izdot ukrainiski? Latvijā esmu tikai dažus mēnešus, taču esmu izjutis, kā Latvija jūt līdzi Ukrainai un grib palīdzēt. Pie jums ir ārstējušies 25 ievainotie ukraiņu karavīri. Gandrīz katru nedēļu uz Latviju brauc bērni, kas atpūšas latviešu ģimenēs, kurās jūt lielu sirsnību.

– Kā vērtējat notikumu attīstību Ukrainā?
Kaujinieki un tos atbalstošie Krievijas karavīri neievēro 2015. gada februārī Minskā noslēgto pamiera vienošanos. Viņi turpina ar smagajiem ieročiem apšaudīt Ukrainas spēku pozīcijas Donbasā, nav tos atvilkuši aizmugurē, kā to prasa vienošanās. Kopš konflikta sākuma gājuši bojā divi tūkstoši Ukrainas karavīru. Starp bojāgājušajiem ir arī civilie iedzīvotāji. Kaut Krievija noliedz, ka Ukrainā atrodas tās karaspēks, ir daudz pierādījumu, ka Ukrainas teritorijā ir apmēram septiņi tūkstoši viņu karavīru. Turklāt ap 50 tūkstoši krievu karavīru atrodas pie Ukrainas robežas apmēram 400 kilometru garā posmā, ko mēs nekontrolējam. Tur katru dienu robežu šķērso desmitiem tehnikas vienību, tostarp tanki un artilērija. Īstai agresijai un okupācijai ir pakļauti ap 50 tūkstoši kvadrātkilometru Krimā un Donbasā. Tas ir mazāk nekā 10 procentu no valsts teritorijas, taču Donbasa ekonomiskais potenciāls bija apmēram divdesmit pieci procenti no valsts kopējā. Tagad Donbass ir nopostīts. Nestrādā rūpniecības uzņēmumi, izpostīta infrastruktūra, nedarbojas banku sistēma. Cilvēkiem nav darba. Lūk, pie kā ir novedusi tā sauktā krievu pasaule! Lai Donbasā atjaunotos normāla dzīve, būs nepieciešami miljardi un miljardi, kā arī daudzu  gadu darbs. Taču pirmkārt jāaizvāc no turienes okupanti un kaujinieki.

Par spīti ļoti sarežģītajiem apstākļiem, Ukraina īsteno svarīgas strukturālas reformas, kas ir saskaņotas ar Eiropas Savienību un Starptautisko Valūtas fondu. Smags ekonomisks trieciens mums bija arī Krievijas tirgus zaudēšana. Taču domāju, ka šajā ziņā smagākajam punktam esam jau pāri. Krievijas rubļa kritums gan ietekmē Ukrainas ekonomiku, bet vairs ne tik ļoti kā agrāk. 

– Kāpēc Ukrainas armija jau savlaicīgi valsts austrumos neslēdza robežu ar Krieviju un ļāva izvērsties konfliktam Donbasā?
Prezidenta Janukoviča laikā Ukrainas armija mērķtiecīgi tika nīcināta. Tās komandieris bija Krievijas pilsonis. Līdzīgi Krievijas pilsonis vadīja valsts drošības dienestu. Krimas okupācija, agresija Donbasā nebija Krievijas spontāns lēmums, tas tika gatavots jau vairākus gadus, varbūt pat gadu desmitus. 

Tikai pakāpeniski un pamazām līdz pagājušā gada maijam (Krima jau bija okupēta 2014. gada februārī – red.) spējām izveidot tādus bruņotos spēkus, kas varēja apturēt militārā konflikta zonas izplešanos Donbasā. Līdz augustam mēs būtu spējuši izspiest separātistus no Donbasa. Tikai Krievijas armijas iesaistīšanās noveda pie tā, ka mūsu uzbrukums apsīka. Izveidojās Ilovaiskas katls, kurā krita ļoti daudz Ukrainas karavīru. Tagad armija ir pilnīgi cita. Kaut arī Rietumi mums joprojām nepārdod letālos ieročus, ar Eiropas Savienības un ASV atbalstu armijai ir labs aprīkojums, mēs būvējam aizsardzības būves gan Krimas, gan Donbasa pusē. Turklāt Ukrainas armijai ir pilnīgi cits kaujas gars. Mums ir ļoti daudz brīvprātīgo profesionāļu. Es pat nebaidos teikt, ka Ukrainas armija tagad ir viena no kaujas spējīgākajām Eiropā. Mūsu karavīri karu diemžēl ir izgājuši praksē. Ukraiņi atdod dzīvības ne tikai par savu dzimteni, bet arī par Eiropas vērtībām. Ja mēs šodien neapstādināsim Putinu Donbasā, nezinu, kas notiks tālāk. Ceru, ka Eiropā to saprot.  

Visu interviju lasiet otrdienas, 25.augusta, «Zemgales Ziņās». Foto: Gaitis Grūtups
+ 5
Kategorijas

Kategorijas