ZZ.lv ARHĪVS

Kalvītis: dabasgāze savu vietu Latvijā saglabās

zz.lv

2015. gada 24. augusts 17:39

164
Kalvītis: dabasgāze savu vietu Latvijā saglabās

Lielu alternatīvu enerģijas avotu radīšana, protams, varētu samazināt gāzes patēriņu, bet tuvākajā nākotnē lielas izmaiņas nav paredzamas – tā intervijā laikrakstam «Dienas Bizness» paudis akciju sabiedrības «Latvijas gāze» (LG) jaunais valdes priekšsēdētājs ekspremjers Aigars Kalvītis.

Runājot par galvenajiem izaicinājumiem jaunajā amatā, A.Kalvītis atzinis, ka pašlaik svarīgākais ir uzņēmuma akcionāru izvirzītais uzdevums pēc iespējas maksimāli sekmīgi veikt gāzes tirgus liberalizāciju. Īstenot ES trešās enerģētikas paketes direktīvu ieviešanu, lai sadalītu LG atbilstoši jaunajiem tirgus principiem. «Tas ir galvenais uzdevums, kas būs jāveic nākamajos trijos četros gados. Un tas būs ļoti sarežģīts. Pirmkārt, nevienam nav pieredzes šajā jautājumā. Otrkārt, tas nesīs milzīgas izmaiņas tirgus attiecībās gan starp lielajiem patērētājiem un piegādātājiem, gan arī mājsaimniecībām. Tām, iespējams, mazākā mērā, jo šajā segmentā varētu būt vairāki piedāvājumi un vairāki piegādātāji,» paudis LG vadītājs.

Lai neciestu klienti
Ņemot vērā, ka tuvākajos trijos četros gados visu gāzes saimniecību sagaida būtiskas izmaiņas, A.Kalvītis arī norāda uz riskiem, kas varētu rasties kādu neprofesionālu valdības lēmumu rezultātā. «Gāzes apgāde nav saistīta tikai ar siltumu un enerģiju, bet arī ar drošību un daudziem citiem jautājumiem. Līdz ar to tirgus liberalizācija, pārejot no dabīga, kontrolēta monopola uz brīvu tirgu, var radīt dažādus blakusefektus. Mums, «Latvijas gāzes» vadībai un valdei, šī liberalizācija jāveic vislabākajā veidā. Pirmkārt, savu akcionāru uzdevumā, lai neciestu zaudējumu. Otrkārt, lai lielie patērētāji neizjustu nekādas problēmas un arī lai mājsaimniecības neciestu. Vienkārši tas nebūs. Tas ir milzīgs darbs. Arī ar likumdošanu,» skaidro A.Kalvītis.  

Ko tuvākajā laikā patērētājam nozīmēs liberalizācija, kā tas ietekmēs gāzes cenu, šis jautājums jāuzdod valdībai. Tas nav LG politikas jautājums, norāda uzņēmuma vadītājs. «Es domāju, ka «Latvijas gāze» kā uzņēmums varētu turpināt funkcionēt arī kā dabīgais monopols, kuru regulē valsts. Bet ES virzās uz tirgus atvēršanu šajā jomā, un ir attiecīga likumdošana. Tātad liberalizācija notiks. Ja man vajag atbildēt uz jautājumu, kā tas ietekmēs gāzes cenu un katru mājsaimniecību, tad kā uzņēmums darīsim visu, lai patērētāji nejustu nekādus pārrāvumus gāzes piegādē vai citas problēmas. Bet, kā tieši tas ietekmēs cilvēkus, par to jārunā valdībai,» uzsver A.Kalvītis.

Viņš atzīst, ka LG būtu interese arī turpmāk palikt kā galvenajiem gāzes tirgotājiem Latvijā, kas ir pašsaprotami. Tajā pašā laikā valdības mērķis, iespējams, ir ilgtermiņā radīt kādas alternatīvas, lai radītu konkurenci šajā sfērā.

Nav alternatīva piegādātāja 
«Pašlaik nav diskusijas pēc būtības par to, kas notiks, kad liberalizēs gāzes tirgu. Ir tikai revolucionāra pārliecība, ka liberalizācija dos augļus. Ja paskatāmies uz objektīvo realitāti, tad, protams, pie tik dramatiska gāzes patēriņa krituma, kāds pēdējos 20 gados vērojams visā reģionā, ir ļoti grūti runāt par kaut kādiem alternatīviem gāzesvadiem, kuros tiks ieguldīti miljardiem eiro. Šim mazajam patēriņam uzbūvēta infrastruktūra un izveidota reāla konkurence gāzes tirgū. Es neredzu ekonomisku pamatojumu pie pašreizējām gāzes cenām un patēriņa, ka tādas investīcijas būtu iespējamas. Bet politiski, protams, tas ir iespējams. Var šo infrastruktūru būvēt par sabiedrības naudu,» pauž A.Kalvītis, atgādinot par Eiropas Komisijas ieceri izveidot gāzapgādes sistēmas savienojumu starp Lietuvu ar Poliju. 

«Tikai manā izpratnē šis savienojums tiek veidots vienkārši ar citu Krievijas gāzesvadu. Vai tā pati gāze ienāks caur Izborsku no Krievijas pa taisno Latvijā vai caur Poliju un Lietuvu no Baltkrievijas gāzes savienojuma – es neredzu īsti alternatīvu. Tā ir viena un tā pati gāze ar vienu un to pašu izcelsmi. Tātad šobrīd, analizējot ilgtermiņa ES plānus, kurus grib īstenot par sabiedrības, nevis biznesa naudu, patiesībā mēs redzam, ka vienkārši izveidos gāzes piegādes apli no tā paša piegādātāja. To, protams, var darīt, bet īsti runāt par alternatīvām piegādēm nevaram, un tās būs milzīgas izmaksas, kas beigu beigās tiks uzkrautas patērētājiem,» uzskata LG vadītājs.

Atbildot uz jautājumu, vai nepastāv pretruna starp to, ka iespējamie alternatīvie gāzes piegādes avoti ir tikai ilgtermiņa plāni, bet valdība uzstāj uz LG sadalīšanu jau ar 2017. gadu, A.Kalvītis norāda, ka pašreizējā statusā LG ir aizsargāta līdz 2017. gada 3. aprīlim ar investīciju līgumu, ko noslēdza, privatizējot uzņēmumu. «Runāt par ātrāku gāzes tirgus atvēršanu mēs nemaz nevaram. Reāli tirgus atvēršana var notikt tikai pēc 2017. gada 3. aprīļa. Pusotra gada laikā jāveic priekšdarbi tirgus atvēršanai,» uzsver A.Kalvītis.

Prognozē cenu pieaugumu 
Savukārt LG akcionāra SIA «Itera Latvija» valdes priekšsēdētājs, LG padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis vakar intervijā LTV raidījumam «Rīta panorāma» norādījis, ka gāzes tirgus liberalizācija Latvijā paaugstinās gāzes cenas patērētājiem par 20–30 procentiem. «To, ka tirgus liberalizācija palielina cenas, apliecinājis «Latv­energo» gadījums, atverot elektroenerģijas tirgu,» ziņo LETA.

Pēc uzņēmēja teiktā, gāzes tirgus liberalizācijas aizstāvji gribot panākt, lai gāze patērētājiem maksā vairāk. «Tā nav gudra doma,» sacīja J.Savickis, piebilstot, ka «šaujam paši sev kājā». Patlaban patērētajiem gan esot paveicies, jo resursu cenas pasaules tirgos ir zemas, līdz ar to tirgus liberalizēšanas ietekme varbūt nebūs tik skarba.

J.Savickis skaidrojis, ka, atverot tirgu, gāze tāpat tiks piegādāta no Krievijas, tikai parādīsies dažādi starpnieki, līdz ar to sadārdzinot gāzes cenu. Uzņēmuma strukturālās reformas esot LG akcionāru uzdevums, un valsts tajā nevar iejaukties. Pēc J.Savicka teiktā, akcionāri «Gazprom» un «E.ON Ruhrgas International GmbH» pagaidām nav izstrādājuši reorganizācijas stratēģiju. 

Foto: vikipēdija