ZZ.lv ARHĪVS

Audzētāja, nevis tirgotāja (FOTO)

Agnese Leiburga

2015. gada 10. augusts 20:08

16807
Audzētāja, nevis tirgotāja (FOTO)

Lai arī «Meistaros» Lielplatonē audzē dārzeņus, visapkārt siltumnīcām saimniecības teritorijā plešas krāšņas puķu dobes. «Tas manam priekam,» atzīstas saimniece Tamāra Biseniece. 

Vairāk savam priekam tiek audzētas arī daudzās tomātu šķirnes, kopumā aptuveni 50, jo ražošanai un tirgošanai tāda daudzveidība nav nepieciešama, bet dārzeņu audzētāja skaidro, ka pašai ir interesanti pamēģināt jauno.

Gluži kā tērpu mode arī dārzeņu tirgū populārākie mainās. Audzētāja atceras, ka vēl pirms desmit gadiem retums bijis, piemēram, rukola, kas tagad ir visai pieprasīta. Arī Tamārai, pirmo reizi to nobaudot, nav šķitis, ka tas būtu kaut kas garšīgs, un gribējies to pielīdzināt pieneņu celšanai galdā. Tāpat sākotnēji cilvēki brīnījušies par puraviem un nelabprāt tos gribējuši iekļaut savā ēdienkartē. Dārzeņu audzētāja atceras: «Tas varēja būt deviņdesmito gadu sākumā, kad pirmo reizi iesēju puravus. Izauga tik skaisti, bet nebija, kas pērk. Tolaik viena sieva manus dārzeņus pārdeva tirdziņā, un es ieteicu viņai katram pircējam dot bonusā pa puravam. Protams, ne jau visi pēc tam nāca pirkt puravus, bet vismaz pamazām iepazīstinājām ar šo augu. Tagad nevaru iedomāties saimniecību bez puraviem, tos ēd daudz un dažādi – liek salātos, mērcēs un zupās.»

Saimniecībā izaudzēto dārzeņu piedāvājums gadu gaitā ir krietni mainījies. Agrāk, piemēram, cilvēki nav tā lietojuši uzturā burkānus – tagad tos daudzi spiež sulai. «Meistaros» pamatā tiek sēti 'Nantes' tipa burkāni, tie, kas saldāki. Pirms 15–20 gadiem viena no dārzeņu audzētāju pamatkultūrām bija kāposti, tagad tā vairs nav. «Lielās dārzeņu audzētāju saimniecības var realizēt savus kāpostus, piemēram, Krievijā vai Baltkrievijā, bet vietējais tirgus paveras mums – mazajiem un vidējiem ražotājiem. Ja lielo audzētāju produkcija paliek Latvijā, mūsu mazais tirgus ir pārpludināts ar šo produkciju. Turklāt jāņem vērā, ka vēl jau tiek ievests no Eiropas,» skaidro saimniece. Cilvēki kāpostus arī mazāk lieto uzturā, tāpat salīdzinoši mazāk kā kādreiz pērk bietes.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 11.augusta, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš