Skaistai mūzikai un atvērtai dvēselei valoda vairs nav tik svarīga
Vairākos masu informācijas līdzekļos jau pavīdēja ziņa, ka populārā dziedātāja Marija Naumova gatavo jaunu koncertprogrammu, ar ko plāno uzstāties arī Dzintaru koncertzālē augusta nogalē notiekošajā festivālā «Bigbank Latvijas pērles».
Tas gan būs dažas dienas vēlāk, jo «Kādā jaukā dienā», kā māksliniece nosaukusi savu jauno koncertprogrammu, vispirms tiks pirmizrādīta Jelgavas kultūras namā 27. augustā, kas arī bija galvenais «Ziņu» un Marijas Naumovas tikšanās iemesls. (Vai iegansts, ja lasītājam tīk, jo patērzēt ar šarmantu būtni šim gadam pagaidām neraksturīgi saulainā vasaras dienā klusinātas, Marijai tik piedienīgas franču mūzikas fonā, kā mēdz teikt vēl kāds Latvijā pazīstams cilvēks – kas var būt labāks par šo!)
– Pagājuši vismaz divdesmit gadu, kopš esat uz skatuves (kā profesionāla dziedātāja, jo aktrises ampluā izmēģinājāt jau 10 gadu vecumā, kad jūsu māte Jevgeņija Soldatova atveidoja galveno lomu Rīgas Krievu drāmas teātra izrādē par Antuānu de Sent-Ekziperī «Tikai sirds», bet jūs bijāt gan galvenā varone bērnībā, gan Mazais Princis, gan Roze). Tomēr īsti slavena Latvijā kļuvāt pēc 2002. gada Eirovīzijas.
Es pat īsti negribētu šādam vērtējumam piekrist. Bērnu ansamblī dziedāju jau no sešu gadu vecuma, tātad galvenokārt tomēr esmu dziedātāja. Droši vien vairums jau piemirsuši, ka 1996. gadā festivālā «Rīta zvaigzne» kļuvu par otrās vietas ieguvēju, saņemot arī skatītāju simpātiju balvu.
Bet pavisam nopietni sākās 1997. gadā, kad sadarbībā ar Raimondu Paulu piedalījos Džordža Geršvina 100 gadu jubilejai veltītajās koncertprogrammās. Sadarbība ar Maestro turpinājās, un 1998. gadā klajā nāca pirmais mans solo albums ar Paula dziesmām krievu valodā.
Bet 2000. gadā sadarbībā ar Niku Matvejevu, Elīnu Garanču un Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu kori tapa albums «Ieskaties acīs», kas divu nedēļu laikā pēc tā iznākšanas ieguva zelta diska statusu un drīz pēc tam arī platīna disku.
– Esmu pārliecināts, ka vairumam potenciālo lasītāju tikko minētie fakti ir vai nu piemirsti, vai pat vispār nezināmi, jo pirmkārt tomēr Marija Naumova – tā ir Latvijas uzvara Eirovīzijā. Pieļauju, ka tas ir mazas valstiņas komplekss, kuru jums izdevās veiksmīgi pārvarēt. Kā jums pašai šķiet, vai ar dziesmu «I Wanna» 2002. gada Eirovīzijas finālkoncertā Tallinā kļuvāt par uzvarētāju, lielā mērā pateicoties krāšņajam šovam, ar kādiem līdz tam latviešu populārās mūzikas izpildītājas īpaši nebija izcēlušās. Speciāli riskējāt, jūtot, ka ar latviski noslēgtu temperamentu tādos konkursos tālu netikt?
Reāliem cilvēkiem, vai tie būtu krievi, latvieši, francūži, japāņi vai kas cits, vairāk interesē, piemēram, mīlestība un ir diezgan vienalga, kādā valodā par to dzied. Skatītājus piesaista laba melodija, labs izpildījums, kura neatņemama sastāvdaļa populārajā mūzikā ir arī šovs, kura izdošanās vai neizdošanās atkarīga arī no izpildītāja temperamenta.
Visu interviju lasiet ceturtdienas, 6.augusta, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”