ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Pašvaldības un uzņēmēji pieprasīs, lai polderus arī turpmāk uztur valsts

Edgars Kupčs
Vietējās ziņas

2010. gada 10. februāris 09:58

1620
Pašvaldības un uzņēmēji pieprasīs, lai polderus arī turpmāk uztur valsts

Tāpat kā līdz šim arī turpmāk visi Latvijā esošie polderi jāuztur par valsts līdzekļiem – tāds bija galvenais secinājums pēc Jelgavas novada pašvaldības organizētās diskusijas par polderu teritoriju attīstību novadā. Gada beigās lielā steigā Meliorācijas likumā veikti apjomīgi grozījumi, kā dēļ tagad to dēvē pat par jaunu likumu, un izmaiņas paredz – no gada vidus par polderu apsaimniekošanu jāmaksā zemes īpašniekiem, uz kura teritorijas atrodas šīs meliorācijas sistēmas.

Diskusijas dalībnieki ar šo kārtību nebija mierā, akcentējot, ka polderu uzturēšanas administrēšana nesekmēsies, tās izmaksas būs nesamērīgi lielas, turklāt atbildības sadrumstalošana var novest pie milzu teritoriju applūšanas riska.Jautājums par polderu teritorijām un to turpmāko apsaimniekošanas kārtību Latvijā kopumā un Jelgavas novadā ir īpaši aktuāls, jo līdz aprīlim ir jāizstrādā jauni Ministru kabineta noteikumi minēto teritoriju apsaimniekošanai. Polderu teritorijas patlaban ir 15 Latvijas novados. Jelgavas un Nīcas novados to ir visvairāk – pa septiņiem, turklāt Jelgavas novadā polderu sistēmu tīkls ir visblīvākais.Kā uzrunā sacīja Lauku atbalsta dienesta pārstāvis Jāzeps Ošs, Lielupes sateces baseins aizņem trešdaļu Latvijas teritorijas. «Un visi šie ūdeņi gāžas cauri Jelgavas novadam,» speciālists ieskicēja, kādēļ mūsu novadā savulaik bijis nepieciešams ierīkot polderus. Lielākais no septiņiem polderiem ir Vecbērzes polderis, kura teritorijā esošie seši sūkņi spēj ūdeni pārcelt uz upēm un tādējādi pasargāt ievērojamas teritorijas no applūšanas.Lai 16 tūkstošu hektāru teritorijas, kas daudzviet atrodas pusotru metru zem jūras līmeņa, pasargātu no applūšanas riska, gar Lielupi izbūvēts 54,7 kilometrus garš aizsargdambis, darbojas 20 sūkņu staciju, kuru jauda ir – ik sekundi no polderētajām teritorijām uz upēm pārsūknēt 18,2 kubikmetrus ūdens.No 1966. līdz 1992.gadam būvēto polderu sistēmu galvenā misija ir no applūšanas pasargāt lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tādu polderu teritorijās ir 5822 hektāri. ES atbalsta maksājumiem ir pieteikti gan tikai 4144 hektāri, kas ļauj secināt – pārējās zemes ir aizaugušas krūmiem un sāk pārvērsties par mežiem. Tas savukārt nozīmē, ka valsts par polderu teritoriju uzturēšanu līdz šim rūpējusies nepietiekami, tādējādi pieļaujot applūšanas riskus. Koku apaugums veicina bebru izplatību, tie savukārt esot lielākie kaitnieki – nelegālie hidrotehniķi, jo aizdambē grāvju sistēmas, kas applūst, var pārraut dambjus un tādējādi sagraut meliorācijas sistēmas.Līdz šim valsts visu polderu uzturēšanai tērējusi ap pusmiljonu latu gadā. Lielākās no izmaksām – ap 360 tūkstošu – veido tēriņi par sūkņu staciju darbināšanai izlietoto elektroenerģiju. Lai tikai izdzīvotu, Jelgavas novada sešiem polderiem gadā vajadzētu 106 tūkstošus latu jeb vidēji 6,2 latus uz katru poldera hektāru, skaidroja valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba. Viņa vadītā uzņēmuma pārraudzībā meliorācijas sistēmas ir kopš 2007.gada. Salīdzinājumā ar to laiku, šogad finansējums polderu uzturēšanai samazināts par 60 procentiem.Pašlaik valsts paredzējusi, ka līdz gada vidum tā maksās par polderu uzturēšanu, bet pēc tam finansējums jāiekasē no zemes īpašniekiem. R.Dilba atzīst, ka tas prasītu milzīgus resursus. Polderu teritorijās ir ap 4200 kadastra vienību, tādējādi rēķināms, ka arī īpašnieku ir vairāki tūkstoši. Lai šo procesu administrētu, «Zemkopības ministrijas nekustamajiem īpašumiem» būtu nepieciešami vismaz 45 tūkstoši latu.Pēc R.Dilbas teiktā, lielākoties mūsu novadā esošās polderu sistēmas ir kritiskā stāvoklī. Vairākās polderu teritorijās kā ļoti slikti novērtēti dambji, citviet steigšus būtu jārekonstruē iekārtas, sūkņi un ēkas. Taču naudas tam nav. Piesaistot ES finansējumu 75 procentu apjomā, līdz nākamajam gadam par miljonu latu tiks rekonstruēts Ruduļu polderis Līvbērzes pagastā, tur sagādās jaunu sūkņu staciju, salabos arī grāvju sistēmu, pa kuru ūdens aizplūst līdz sūknim, kas to savukārt pārpumpē Svētes upē.Paradoksāli, ka Ruduļu poldera sūkņu stacija ir jaunākā no visām – to pabeidza 1992.gadā. Taču tā uzbūvēta uz deviņus metrus biezas sapropeļa kārtas, tāpēc sēžas un pašlaik tās stāvoklis ir vissliktākais. Sūkņi ražoti Krievijā, rezerves daļas nevarot dabūt, uzturēšanas izmaksas – lielas, turklāt daļa sūkņu elementu jau atrodoties zem ūdens, un tām apkopes laikā varot piekļūt vien ūdenslīdēji. R.Dilba gan solīja, ka nākotnes plānos ietilpst rekonstruēt arī pārējo polderu sūkņu stacijas.Krasi noraidošu attieksmi pret valsts vēlmi polderu uzturēšanas finansiālo slogu uzkraut uz zemes īpašnieku (privātpersonas, uzņēmēji, zemnieki, pašvaldības, valsts) pleciem diskusijā pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Sniedze Sproģe. Uzrunu viņa sāka ar atgadījumu no saviem studiju laikiem 1979.gadā, kad «izbaudījusi» plūdus – gandrīz visa teritorija ap Jelgavas pili bijusi applūdusi.«Polderu sistēma kopumā ir aizlaista, bet tagad valsts zemes īpašniekiem saka – nāciet, uzturiet, maksājiet!» teica S.Sproģe. Viņa atgādināja, ka meliorācijas sistēmas pieder valstij, tās ir nacionālas nozīmes teritorijas, par kurām arī turpmāk jārūpējas pašai valstij. Kanalizācijas sistēmas, ciemati, fermas un mēslu krātuves būvētas un kūdras purvi sākti izstrādāt, rēķinoties ar polderu sistēmām. Tādēļ neesot korekti tagad no zemes īpašniekiem prasīt naudu par to, ar ko viņi agrāk nav rēķinājušies.LPS pārstāve sacīja, ka 500 tūkstoši visu polderu uzturēšanai valsts mērogā ir niecīga summa, bet pašvaldībām – liela, ja polderus liktu uzturēt vietējām varām. Jelgavas novadā esošās sūkņu stacijas gada laikā elektrībā «noēd» 77,5 tūkstošus latu. Ja vienam īpašniekam pieder 200 – 300 hektāru polderu zemes un meliorācijas sistēmu izmaksas veido vismaz septiņus latus uz hektāru, tās esot iespaidīgas summas. «Tie ir neplānoti izdevumi, ko zemniekiem atņem no attīstības! Nekur nav teikts, ka lauksaimniekam savi atbalsta maksājumi būtu jāatdod par pretplūdu sistēmu uzturēšanu,» uzsvēra padomniece. Gatavojot Ministru kabineta noteikumus par to, kas turpmāk maksās par polderu uzturēšanu, pašlaik esot trīs varianti: 1) daļu polderu pārņem un par to uzturēšanu maksā pašvaldības, 2) 50/50 maksā valsts un zemes īpašnieki, 3) visas rūpes paliek valsts ziņā. Pašvaldības līdz 31.martam, kad noteikumiem jābūt gataviem, aptaujāšot vietējos zemes īpašniekus, skaidrojot, cik gatavi un kādas summas viņi varētu valstij maksāt par polderu apsaimniekošanu. Jebkura poldera teritorija ir augsta riska teritorija, atgādināja valsts SIA «Meliorprojekts» valdes priekšsēdētājs Juris Kalniņš. Viņš pastāstīja, ka tā dēvēto vasaras polderu aizsargdambji būvēti, rēķinoties, ka tie var pārplūst reizi 20 gados, savukārt ziemas polderos dambji plūdus varētu neizturēt reizi 100 gados. Arī viņš uzsvēra, ka sūkņu stacijas ir nolietotas, dambji kļuvuši nedroši, par ko liecinot pēdējos gados notikušie pārrāvumi. Tāds, piemēram, 2001.gadā piedzīvots Svētē, kad Jāņu laikā applūda milzīgas platības. Toreiz bija intensīvi nokrišņi, bet bebru darbības dēļ vairs nefunkcionēja aizsargdambja regulators, kā dēļ tas pārplūda.Noraidošs pret valsts ieceri polderu apsaimniekošanas izmaksas uzlikt zemes īpašnieku pleciem bija arī zemnieku saimniecības «Strautnieki» saimnieks, kam poldera teritorijā pieder vairāki simti hektāru. Viņš salīdzināja, ka tad jau arī skolu direktoriem par bērnu mācīšanu jāiekasē nauda no katra vecāka, bet ielu apgaismojumam iztērētie līdzekļi jāiekasē no konkrēto ieliņu iedzīvotājiem, jo ne visiem nodokļu maksātājiem ir bērni, kas apmeklē skolas, un ne visi nodokļu maksātāji var izbaudīt apgaismotas ielas.2008.gadā par katru apsaimniekoto hektāru valsts budžetā nodokļos viņš iemaksājis 31 latu. «Vai neesmu pelnījis, lai kaut daļiņa no tā atnāktu man atpakaļ? Kāpēc tad mums vajag valsti, kam maksājam nodokļus, ja katram jāmaksā par visu, ko no valsts saņem?» retoriski vaicāja zemnieks.Viņam piekrita arī Jelgavas novada lielākais darba devējs SIA «Laflora» vadītājs Uldis Ameriks, kurš pats ir diplomēts meliorators un kādu laiku strādājis šajā nozarē. «Laflora» ik gadu budžetā nodokļos iemaksājot ap miljonu latu, tāpēc neesot saprotams, ka valsts nespēj pusmiljonu atrast visu polderu sistēmu uzturēšanai.Arī viņš apšaubīja, ka valstij izdosies naudu iekasēt no visiem zemes īpašniekiem. Ticamākais, maksātāji izrādīsies tikai  lielie zemnieki, «Laflora», «Latvijas valsts meži» un pašvaldības – no tiem izmaksas būs visvieglāk iekasēt, tādējādi lielā mērā finanšu slogu atkal uzliekot jau tā grūtībās nonākušajiem ražotājiem. No spekulantiem, kas savulaik sapirkušies polderu zemes ar mērķi tās pēcāk pārdot par lielāku cenu, diez vai ko izdošoties piedzīt, tāpat daudzi mazie īpašnieki dzīvojot ārzemēs. U.Ameriks aicināja novada pašvaldības vadītāju Z.Cauni «šoreiz parādīt striktu nostāju», cenšoties panākt, lai valsts atteiktos no nodoma par polderu uzturēšanu maksāt zemes īpašniekiem. Saeimas deputāts vilcenieks Madars Lasmanis atzina, ka līdz pavasarim ir laiks debatēm, lai noskaidrotu, ko tālāk darīt ar polderiem. «Ja līdz 1.jūlijam nebūs skaidras vīzijas, šī funkcija atgriezīsies valstij,» sacīja deputāts, piebilstot, ka pa vecam polderus vairs uzturēt nevar, «bet receptes mums nav, tāpēc diskutējam».LPS pārstāve S.Sproģe tūdaļ uzsvēra, ka iedzīvotāji jau pašlaik maksā pietiekami lielus nodokļus, lai valsts savas funkcijas nenoveltu uz tautas pleciem. «Ja gribam izvilkt vienu banku, kam valsts gatava dot kārtējos simt miljonus latu, tad lai valsts arī pati savelk savu jostu un par polderiem maksā valsts akciju sabiedrības.» Savukārt Z.Caune, noslēdzot diskusiju, uzsvēra, ka polderu teritorijās esošās pašvaldības paliek pie domas, ka par meliorācijas sistēmām arī turpmāk jārūpējas valstij. Drīzākajā laikā vēstulē par šo secinājumu informēšot arī valdības vadītāju Valdi Dombrovski.Piebilstams, ka Jelgavas novada Domē organizētā sanāksme ir valstī pirmā un tika rīkota pēc novada iniciatīvas. Līdzīgas vēlāk notikšot arī citos Latvijas novados.

Kategorijas

Kategorijas