Ingus Niedra Blankenfeldē 22 hektāru platībā audzē kaņepes (FOTO)
Ingus Niedra ir zemnieks no Blankenfeldes, kurš Lietuvas pierobežā savā senču zemē audzē kaņepes, izmantojot tās šķiedras ieguvei, kā arī dažādiem produktu ražošanai no vērtīgajām kaņepju sēklām.
«Esmu zemnieks jau astotajā paaudzē. Man ir tas gods apsaimniekot mūsu dzimtas zemi un turpināt savu senču iesākto jau vairāku gadsimtu garumā. Protams, ar nelieliem pārtraukumiem, tādiem kā Padomju Savienības laiks, kad lielākā daļa zemju un īpašumu tika atņemti un nacionalizēti,» stāsta kaņepju audzētājs.
Viņš atklāj, ka dzimis 14. jūnijā, kas ir zīmīgs un sāpīgs datums lielai daļa Latvijas iedzīvotāju, kas paši vai viņu radinieki tika deportēti no Latvijas un aizvesti uz Sibīriju. Ingus vectēvs un viņa māsa laimīgā kārtā no Sibīrijas atgriezās. Vēlāk – deviņdesmitajos gados – izdevies atgūt senču zemi un atsākt saimniekošanu.
Lauksaimnieks kaņepes saimniecībā Blankenfeldē audzē 22 hektāru platībā – daļa tiek izmantota šķiedras, bet daļa sēklu ieguvei, kas ir tādu vērtīgu produktu kā kaņepju eļļa, sviests (staks) un vēl citu avots. Ingus atzīst, ka platības būtu jāpalielina, bet atbilstoši tirgus pieprasījumam, jo kaņepes kā kultūraugs nav ne viegli audzējamas, ne apstrādājamas. Kaņepju audzēšana un raža ir cieši atkarīga no laikapstākļiem. «Izskatās, ka šogad nāksies norakstīt daļu no platībām aukstā maija un jūnija dēļ. Vēsais laiks kavēja kaņepju augšanu un veicināja nezāļu attīstību,» secina Ingus.
Kaņepes saimniecībā audzē, izmantojot bioloģiskās metodes, kas nozīmē, ka netiek izmantoti ne mākslīgie minerālmēsli, ne pesticīdi vai herbicīdi, tāpēc ikdienā jārēķinās ar nopietnu cīniņu ar nezālēm, tāpat ir gana sarežģīti sagādāt visas augiem nepieciešamās barības vielas. Audzētājs skaidro, ka kaņepes tāpat kā gurķi un tomāti mīl siltumu, bet šī vasara tiem nav īsti atbilstoša. Saimniecībā vēl tiek audzēti zaļmēslojuma kultūraugi – sarkanais āboliņš, austrumu galega un sinepes. Vieni ir izcili slāpekļa, bet citi – sēra un fosfora piesaistītāji no atmosfēras.
Kaņepes Ingus audzē trešo gadu, tomēr uzsver, ka viņa senči jau vairāku gadsimtu garumā bijuši zemnieki un audzējuši gan linus, kaņepes, gan arī citus kultūraugus – auzas, kviešus, rudzus. «Patstāvīgi kaņepes audzēju trešo gadu, jo pirms četriem gadiem nomira vectēvs, kad arī pilnībā pārcēlos uz dzīvi laukos,» audzētājs stāsta, kā sācis saimniekot Blankenfeldē.
No kaņepju sēkliņām saimnieks ražo dažādus produktus, tādus kā eļļu, sviestu, pesto, kaņepju šokolādi un cepumus, kaņepju proteīnu u.c., būtiski, ka tajos netiek izmantots sāls un citi konservanti. «Visi produkti ir svaigi un pārsvarā iegādājami tikai tirdziņos un no manis. Cilvēkiem ir interese par kaņepju produktiem, bet veikalos tie nav nopērkami.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 4.augusta, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”