Tikšanās prieks 55. vasarā pēc pamatskolas beigšanas

2015. gada 24. jūlijs 11:15

2951

Tikšanās prieks 55. vasarā pēc pamatskolas beigšanas

Atzīmējot 55 gadu jubileju, kopš iegūts pamatskolas diploms, kādā Sarmas ielas savrupmājā, pārsimt metru no savas pirmās skolas ēkas, pulcējās deviņi skolotājas Hildas Majores audzināmās klases absolventi. Dzīvespriecīgās sarunās viņi secināja, ka viena no lielākajām vērtībām bija skolotāju ieaudzinātais savstarpējās izpalīdzības un draudzības gars, kas liek satikties arī tad, kad skolas gadi jau pusgadsimtu tālā pagātnē.

Sapulcējušies bija pēckara Jelgavas bērni, kas dzimuši 1945., 1946. gadā un skolā sāka iet 1953. gadā. Kad 1960. gadā viņi beidza pamatskolu, tos, kuri turpināja mācības vidusskolā, no septītās klases ieskaitīja devītajā. Tieši togad Latvijas pamatskolās notika pāreja no septiņām uz astoņām klasēm. «Viena daļa no mūsējiem pēc pamatskolas aizgāja mācīties uz vakarskolu un citur. Tāpēc salidojumus rīkojam arī par godu pamatskolas beigšanai,» stāsta arhitekte Biruta Ašmane, kura pati gan turpināja mācības vidusskolā.

Klasē labākā matemātiķe Rita Sirmoviča stāsta, ka viņas ģimenes apstākļi bija trūcīgi, tādēļ nolēmusi mācīties vakarskolā un paralēli strādāt. Sākumā darbs bijis pilsētas slimnīcā, taču drīz vien viņa sameklējusi sev piemērotāku vietu skaitļošanas stacijā, kas atradās Filozofu ielā. «Skaitļojām ar mehāniskām mašīnām. Lai ar tām strādātu, vajadzēja attīstīt roku veiklību. Priekšnieks man ļāva pa vakariem nākt trenēties, un pāris mēnešos šo amatu apguvu,» atceras Rita Sirmoviča. Savukārt, Lilija Strautiņa, kas 16 gadu vecumā sāka strādāt par rasētāju, atceras, ka nācies darba devējam sameloties, ka viņai tūlīt jau būs 18.

Pirmajām klasēm mācības notika vecā koka ēkā Slimnīcas ielā 12 (tagadējā O.Kalpaka ielā). Kaut arī tur bijis šauri, starpbrīžos skolēni sapulcējušies lielākajā telpā un gājuši tautiskajās rotaļās «Kas dārzā?», «Tūdaliņ, tāgadiņ» un citās – tā, ka vecā dēļu grīda mazliet šūpojās. «Neviens nekur projām neklīda. Un tas arī būtu bijis bīstami, jo vēl piecdesmitajos gados daļa pilsētas centra bija drupās,» atceras Biruta Ašmane. Absolventes spriež, ka vecās, vēl Latvijas brīvvalsts laika skolotājas centās pasargāt bērnus no okupācijas laika negācijām. Pedagogi cēla godā tautas folkloru. «Ja mēs kaut ko nemācējām atbildēt, matemātikas skolotāja Emīlija Leināte dusmīgi sita dūri uz rakstāmgalda un skaitīja: «Antiņ, pūt stabulīti! Prātiņ, nāc mājās!»,» smej Aina Ūtena.

Visu rakstu lasiet piektdienas, 24.jūlija, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš un Gaitis Grūtups

ZZ.lv ARHĪVS

Tikšanās prieks 55. vasarā pēc pamatskolas beigšanas

Kategorijas