Starp pakalniem mežu ielokā – ezeru pilsēta Smiltene (FOTO)
Kolēģa fotogrāfa Raita stāsti par skaisto Smilteni un tās apkārtni mūsu ģimeni rosināja doties apskatīties, ko tad īsti slēpj šī par latviskāko uzskatītā Latvijas pilsēta. Smiltene sestdienā iebraucējus pārsteidz ar cilvēku pilnu baznīcas laukumu, uzskatāmi parādot, ka šeit dzīve rit pilnā sparā un te nav nekāda mazpilsēta, kur nekas nenotiek.
No Zemgales atbraukušajiem, tādiem kā mēs, unikāla jau liekas apkārtējā ainava. Šajā pusē skatam nepaveras vis ierasti hektāri labības lauku, te mežiem apaugušos pakalnus nomaina rūsgani mežezeri un pat pašu pilsētu ieskauj stalti egļu un priežu meži, te neredz slejamies debesīs daudzstāvu rindu mājas, to vietā pilsēta sastāv no mazstāvu apbūves, cits citā pāraug plaši parki, bet dzīvību tajā visā ienes straujā Abula upe un daudzie ezeri – Tepera ezers, Vidus ezers, Tiltleju ezers un Klievezers.
Informācija novada mājas lapā mums vēsta, ka Smiltenes vārds cēlies no latgaļu cilts vārda «smiltesele», kas pirmo reizi vēstures avotos minēta 1427. gadā kā tirgotāju un amatnieku apmetne, taču tās pirmsākumi meklējami jau 13. gadsimtā.
Gadsimtu garumā pilsēta piedzīvojusi gan veiksmes, gan neveiksmes. Smiltenes pils pirmo reizi minēta 1359. gadā. 1427. gadā pie pils bijusi tirgotāju un amatnieku apmetne, kas 1523. gadā dēvēta par miestu. 1481. gada februārī Livonijas–Maskavijas kara laikā krievu karaspēks četras nedēļas ar ārkārtīgu nežēlību sirojis Vidzemē un uzbrucis Smiltenes, Piebalgas, Cesvaines un Kokneses pilij.
Livonijas kara laikā Smiltenes pili un pilsētiņu 1559. un 1560. gadā nopostīja Krievijas caristes un tās tatāru vasaļu karaspēks. Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā krievu karaspēks nodedzināja Smiltenes baznīcu, pilsmuižu, miesta mājas, deviņas apkārtējās muižas un 204 zemnieku mājas. 1708. gadā tagadējās baznīcas vietā uzcēla jaunu baznīcu. Pēc lielā mēra Smiltenes draudzes novadā izdzīvojuši tikai apmēram puse iedzīvotāju.
Atskatoties uz Smiltenes pilsētas un apkārtējā novada vēsturi, tās attīstību lielā mērā noteikusi viena persona – firsts Pauls Līvens. Viņš šeit dzīvojis 19.–20. gadsimta mijā. Toreizējā Smiltenes muižas īpašnieka Līvena nopelnos tas, ka sācies straujš pilsētas uzplaukums – tapusi slimnīca, pirmā hidroelektrostacija Baltijā, nabagu patversme, kokzāģētava un šaursliežu dzelzceļš.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 21.jūlija, «Zemgales Ziņās». Foto: Agnese Leiburga
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”