Atjaunojot taisnību, nodarīja pāri

2015. gada 18. jūlijs 08:16

4138

Ap trīsarpus simti dzīvokļu īpašnieku Meiju ceļa un Zvejnieku ielas vairākās daudzdzīvokļu mājās periodiski pastkastēs saņem uzņēmuma «Alija Invest» aicinājumus viņiem maksāt nomas maksu par privāto zemi, uz kuras atrodas to dzīvokļa īpašums. Mājas lielākoties apsaimnieko pašvaldības kapitālsabiedrība «Jelgavas NĪP», ar kuru zemes īpašniekam Aldim Masteiko ir problemātiskas attiecības. Pašiem dzīvokļu īpašniekiem trūkst skaidrības, kā salāgot šīs dažādās intereses un kam uzticēties.

Dokumenti liecina, ka 1998. gadā, īstenojot dāvinājuma un pirkuma līgumu, uzņēmēja Alda Masteiko rokās nonāca 56,4 tūkstošu kvadrātmetru zemes īpašums Meiju ceļā. Vecajiem zemes īpašniekiem Latvijas valsts laikā tur atradās pļavas. Taču septiņdesmitajos astoņdesmitajos gados šajā vietā tapa daudzdzīvokļu māju rajons. Meiju ceļa 14. mājas pilnvarnieks Paulis Freimanis neizprot, kā tas varēja notikt, ka, atjaunojot vēsturisko taisnīgumu, vecie īpašnieki saņēma šo zemi jau pilnīgi citā kvalitātē – apbūvētu ar visu tur dzīvojošo cilvēku īpašumiem.

Sieva maksā vīram
A.Masteiko, izveidojot uzņēmumu «Alija M», centās attīstīt savu īpašumu. P.Freimanis atceras – uzņēmējs viņam atklājis, ka plāno nojaukt padomju laikā būvētās mājas un šajā vietā vēlas radīt modernu dzīvojamo kompleksu «Gulbji». Sākoties 2008. gada saimnieciskajai lejupslīdei, ideja izplēnēja. No iecerētā tapusi viena māja Zvejnieku ielā 15. Taču vairāki desmiti klientu, lielākoties jauni cilvēki, kas bija noticējuši īpašuma attīstītāja vīzijai un iemaksājuši trīs līdz piecu tūkstošu latu (apmēram 4200 līdz 7100 eiro) jeb 10 procentu priekšapmaksu dzīvokļu iegādei, «Gulbjos» palika zaudētājos. Par centieniem «Gulbju» kompleksā uzbūvēt vismaz vēl vienu māju liecina vien pamesta būvbedre, kurā kurkst vardes. Sekoja tiesas, maksātnespējas process, kura rezultātā 1998. gadā iegādātā zeme tomēr palika A.Masteiko īpašumā.

A.Masteiko sieva, jaunizveidotā uzņēmuma «Alija Invest» valdes locekle Ija Masteiko stāsta, ka līdz 2009. gadam nomas maksu par vīram piederošo zemi iekasējusi pašvaldībai piederošā Jelgavas NĪP. Taču tad A.Masteiko esot sastrīdējies ar Jelgavas NĪP valdes locekli Juri Vidži. Kopš tā laika arī pilsētas budžets nav saņēmis nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par šīm Meiju ceļa un Zvejnieku ielas mājām. «Ja dzīvokļu īpašnieki mums nemaksā nomas maksu, tad arī mēs nevaram samaksāt nekustamā īpašuma nodokli,» skaidro I.Masteiko. Viņa piebilst, ka izveidojusies dīvaina situācija – no vienas puses, pašvaldība prasa, lai par vīra īpašumu tiek samaksāts nekustamā īpašuma nodoklis. No otras puses, pašvaldība nemaksā zemes nomas maksu par tai piederošajiem dzīvokļiem.

Grib runāt skaidru valodu
Meiju ceļa 14. nama pilnvarnieks P. Freimanis atzīst, ka viņam «nervi ir beigti». Viņš vairs īsti neuzticas ne Jelgavas NĪP, ka tas spēj pienācīgi aizstāvēt dzīvokļu īpašnieku intereses, ne arī Masteiko ģimenei. «Masteiko brauc un mētā konvertus pa pastkastēm. Mūsu uzkrātā nauda ir NĪPā. Tad tiekamies un runājamies, slēdzam līgumu tur!» saka P.Freimanis.

Saskaņā ar vienošanos par zemes nomas un nekustamā īpašuma nodokļa maksu, kas jūnijā noslēgta starp A.Masteiko un J.Vidži, no Meiju ceļa 14. nama uzkrājumiem zemes īpašniekam ir pārskaitīti 5279,55 eiro. Tas ir parāds par laika posmu, kas sakrājies no 2009. līdz 2014. gadam. I.Masteiko stāsta, ka vecos parādus sākuši maksāt arī citu māju un citu dzīvokļu īpašnieki. Tomēr labprātīgo maksātāju īpatsvars esot tikai desmitā daļa no visiem.

Varētu atmaksāt skādi
Jelgavas pilsētas domnieks Ivars Jakovels, kura ģimenei pieder dzīvoklis vienā no problemātiskajām Meiju ceļa mājām, spriež, ka A.Masteiko nav likumīga pamata pa tiešo pieprasīt nomas maksu. Tas, viņaprāt, jādara, slēdzot līgumu ar apsaimniekotāju. Ekonomikas ministrijas pārstāvis Mārtiņš Auders gan skaidro, ka dzīvojamo māju apsaimniekošanas likums tomēr atļauj veikt gan komunālos, gan nomas maksājumus pa tiešo – bez apsaimniekotāja starpniecības. Masteiko ģimenes iespējamā pelņas gūšana rosina I.Jakovelu interesēties, kā efektīvāk atgūt pirms deviņiem gadiem A.Masteiko firmā «Alija M» ieskaitītos piecus tūkstošus latu. Tā bija priekšapmaksa divistabu dzīvokļa iegādei solītajā mājā, kas palika neuzcelta. 2010. gadā Jelgavas tiesā I.Jakovels piespieda A.Masteiko maksāt kompensāciju par zaudēto. «Katru mēnesi es no Masteiko saņemu tiesas noteiktos nepilnus desmit eiro. Galu galā viņš man likuma noteiktajās robežās būs atmaksājis tikai dažus simtus,» dusmojas politiķis.

FAKTI
Latvijā kopumā 3677 daudzdzīvokļu mājas (110 970 dzīvokļi) jeb desmitā daļa no visiem daudzdzīvokļu namiem atrodas uz 7354 zemes vienībām, kas nepieder pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Šīs zemes kopējā kadastrālā vērtība ir 180 miljoni eiro, bet tirgus vērtība – līdz 240 miljoniem eiro. Savukārt Jelgavā Jelgavas NĪP apsaimniekošanā ir apmēram 90 daudzdzīvokļu māju, kas atrodas uz privātīpašnieku zemes un kurās atrodas pašvaldībai piederoši dzīvokļi.

Avots: Tieslietu ministrija un Jelgavas Dome

Foto: Gaitis Grūtups

ZZ.lv ARHĪVS

Atjaunojot taisnību, nodarīja pāri

Kategorijas