ZZ.lv ARHĪVS

«Sinfonietta Rīga» ar Sergeju Jēgeru Jelgavā izpildīs klasikas pērles

2010. gada 16. februāris 16:57

1414
«Sinfonietta Rīga» ar Sergeju Jēgeru Jelgavā izpildīs klasikas pērles

No 19.februāra līdz aprīlim sešās Latvijas pilsētās, tostarp Jelgavā, notiks valsts kamerorķestra «Sinfonietta Rīga» un kontrtenora Sergeja Jēgera kopīgi rīkoti koncerti, lai arī ārpus Rīgas klausītājus priecētu ar skaistu klasisko mūziku, šodien preses konferencē žurnālistiem stāstīja «Sinfonietta Rīga» izpilddirektore Indra Lūkina.

Koncertturnejas laikā iecerēti seši koncerti, kas notiks Mazsalacā, Siguldā, Valmierā, Ventspilī, Kuldīgā un Jelgavā.Lūkina atklāja, ka «Sinfonietta Rīga» misija un uzdevums jau kopš tā izveidošanas brīža ir dāvāt cilvēkiem iespēju labā izpildījumā klausīties klasisko mūziku ārpus Rīgas, jo, piemēram, arī Mazsalacā un Jelgavā cilvēki ir ne mazāk ieinteresēti dzirdēt šo mūziku.Arī «Sinfonietta Rīga» mākslinieciskais vadītājs un diriģents Normunds Šnē uzskata, ka cilvēki jebkur pasaulē ir pelnījuši dzirdēt labu mūziku un vajadzība pēc šīs mūzikas ir ļoti liela.Šī nav pirmā reize, kad «Sinfonietta Rīga» sadarbojas ar Jēgeru, taču līdz šim tā ir bijusi savādāka sadarbība. Līdz šim kopīgi ir izdoti trīs albumi un viens neliels kopīgs koncerts ir noticis Lielvārdē, stāstīja Šnē.«Koncerttūrei Jēgers izvēlējies programmu, kas ir dramatiski grūta solistam. Jēgera izvēlētā programma ir īsts eksāmens solistam, un prieks ir par to, ka solists neiet vieglāko ceļu. Baroka mūzikas opusi ir dziedātāja augstākā pilotāža un nopietns pārbaudījums gan solistam, gan orķestrim,» uzsvēra «Sinfonietta Rīga» mākslinieciskais vadītājs.«Sinfonietta Rīga» un Jēgera kopīgajā koncertu programmā iekļauta Edvarda Grīga svīta «No Holberga laikiem», Antonio Vivaldi kantātes «Cessate, omai cessate RV 684», «O mie porpore piu belle RV 685», Arkandželo Korelli darbs «Concerto grosso op.6 nr.8 sol minorā» un Antonio Vivaldi kantāte «Nisi Dominus RV 608».Jēgers stāstīja, ka koncertiem izvēlējies gan sarežģītākus, gan vieglākus skaņdarbus, taču gan solista, gan orķestra uzdevums būs radīt skatītājos viegluma sajūtu, neļaujot domāt, ka mākslinieki uz skatuves strādā.Koncerta programmā iekļauti komponista Vivaldi skaņdarbi, jo šis komponists ir Jēgera otrs mīļākais komponists aiz Georga Frīdriha Hendeļa. Izvēloties kantātes, Jēgers konsultējies ar Šnē, iekļaujot programmā gan vieglākus, gan sarežģītākus skaņdarbus.Šī ir jau «Sinfonietta Rīga» ceturtā koncertsezona. Orķestrim ir liels prieks par to, ka tam ir izveidojies uzticīgs klausītāju loks. Samērā liels pieprasījums ir bijis abonementu tirdzniecībā, un patlaban ir pārdoti ap 200 abonementu, kas nozīmē, ka «Sinfonietta Rīga» koncertiem ir aptuveni tikpat daudz pastāvīgo klausītāju, stāstīja Lūkina.«Sinfonietta Rīga» ceturto koncertsezonu plāno noslēgt maijā ar koncertu, kurā piedalīsies somu diriģents Juha Kangass un kontrabasists Gunārs Upatnieks. Līdz maijam notiks vēl vairāki «Sinfonietta Rīga» koncerti, tostarp orķestris viesosies arī Igaunijā.Martā Lielajā ģildē notiks «Sinfonietta Rīga» un pianistes Diānas Ketleres koncerts, notiks koncerts, kurā skanēs komponista Roberta Šūmaņa skaņdarbi, kurus izpildīs šī komponista darbu cienītāji, kā arī gaidāmi vēl citi koncerti, kas notiks gan Lielajā ģildē, gan Spīķeru koncertzālē.Jau ziņots, ka «Latvijas koncertu» mājaslapā publiskotā informācija liecina, ka 11.aprīlī pulksten 17 Sergejs Jēgers un kamerorķestris «Sinfonietta Rīga» uzstāsies Jelgavas kultūras namā, un programmā paredzami Edvarda Grīga, Arkandželo Korelli, Antonio Vivaldi skaņdarbi.Pirmā sadarbība starp orķestri un Jēgeru notika 2009.gada pavasarī, ierakstot disku «Dziesmiņās remdējos» - latviešu tautas dziesmu apdares, ko aranžēja Raimonds Tiguls un ko dziedātājs ieskaņoja ar orķestri diriģenta Māra Sirmā vadībā. Tas notika Sesavas baznīciņā, kur S.Jēgers iepriekš iedziedāja albumu «Duende».Sesava Sergejam Jēgeram ir īpaša vieta - tā ir ne tikai daļa no dzimtās puses, bet arī atgādina par agrā bērnībā zaudēto māti, iepriekš stāstījis mākslinieks. Viņš joprojām regulāri apciemo vecmāmiņu Vilcē.Savulaik kopā ar Normundu Šnē Sergejs atklājis, ka baznīcai ir gan īpaša aura, gan īpašs skanējums. Daudzviet Latvijā apbraukātas dažādas vietas, meklējot telpu ierakstam, un šī izrādījusies vispiemērotākā.