ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Jelgavnieki «Uzņēmēju plānā» prasa iekļaut noteikumu, ka imports jāaizstāj ar vietējām precēm (ar foto)

Edgars Kupčs
Vietējās ziņas

2010. gada 16. februāris 19:30

1128
Jelgavnieki «Uzņēmēju plānā» prasa iekļaut noteikumu, ka imports jāaizstāj ar vietējām precēm (ar foto)

No aptuveni pussimt uzņēmējiem, kas iepriekš bija izteikuši vēlmi piedalīties «Uzņēmēju plāna 2010» izstrādē Jelgavā, pasākumā piedalījās vien pāris desmiti. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā viedokļu apmaiņas sanāksmē galvenie Jelgavas uzņēmēju secinājumi bija, ka ES fondu līdzekļi jāpadara vieglāk pieejami, imports jāaizstāj ar vietējiem ražojumiem, savukārt valsts un pašvaldību pārvaldēs beidzot jāīsteno reālas reformas.

Uzņēmēju veidotam plāns jeb «Uzņēmēju plāns 2010» ir dokuments, kas ietver priekšlikumus uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai un Latvijas ekonomikas stimulēšanai. «Tam jākalpo par pamatu organizētai diskusijai mūsu pašu vidū un sadarbībā ar politikas veidotājiem, lai ikvienam būtu skaidri principi, pēc kuriem vadāmies dialogā par Latvijas ekonomikas attīstību,» iepriekš uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende. «Uzņēmēju plāns 2010» iecerēts kā jau pērn izveidotā «Uzņēmēju plāna Latvijas ekonomikas stimulēšanai 2009» turpinājums, ņemot vērā aizvadītajā gadā gūto pieredzi, izmantoto metodiku un plāna ieviešanā sasniegtos rezultātus. Gandrīz pusi (22 no 46) no uzņēmēju sniegtajiem priekšlikumiem politiķi un ierēdņi gada laikā sākuši ieviest. Dokumentā plānoti ieteikumi par nodokļu politikas uzlabošanu, eksporta veicināšanu, pārvaldes efektivitātes uzlabošanu, kā arī par ES fondu apguvi, enerģētiku, energoefektivitāti un inovācijām. Diskusijas laikā sanākušie uzņēmēji uzsvēra, ka ES fondu līdzekļi jāpadara pieejamāki mazajiem uzņēmējiem, tādēļ nepieciešami gan vieglāki nosacījumi, gan mazākas minimālās atbalsta summas. Vairāku uzņēmumu un daudzu zemes gabalu īpašnieks un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška izteica priekšlikumu, ka imports jāaizstāj ar vietējām precēm, savukārt eksports ir atbalstāms vēl intensīvāk. Uz aicinājumu savus priekšlikumus izteikt rakstiski uzņēmēji norādīja, ka jāsamazina darba spēka nodokļi, jāveicina investīciju politika, bet vēl kāds uzsvēra, ka valstij nevajadzētu veidot attīstības banku. Lai atbalstītu eksportu, jāvienkāršo un jāpaātrina muitas procedūras, kā arī eksportētājiem  jāpiešķir nodokļu atvieglojumi.   Lai uzlabotu pārvaldes efektivitāti, Jelgavas uzņēmēji rosina īstenot reālu restrukturizāciju, samazināt vai optimizēt kontrolējošo iestāžu skaitu un vienkāršot grāmatvedības uzskaiti mazajiem uzņēmējiem. SIA «Velis-A» īpašnieks Aldis Knāviņš aicināja cīnīties ar «blēdīgiem uzņēmējiem, kuri savu preci ražo puslegāli un pārdod, apejot nodokļus, līdz ar to graujot valsts ekonomiku». LLU rektors Juris Skujāns ieteica valstiskā mērogā nostiprināt materiālietilpīgās zinātnes, piemēram, inženierzinātni, kas «vairāk labuma dod uzņēmējiem». Tomēr paši uzņēmēji tūdaļ iebilda, ka universitātes sagatavotie speciālisti bieži vien ir bez atbilstošām zināšanām konkrētās nozarēs. Uz «Ziņu» jautājumu, cik aktīvi un idejām bagāti ir Jelgavas uzņēmēji, Ž.Jaunzeme-Grende atbildēja, ka situācija mūsu pilsētā esot līdzīga kā Valmierā, kur šāda diskusija notika pirmdien. «Galvenais, ka viņi ceļas kājās, nāk pie tāfeles un raksta idejas,» sacīja LTRK valdes priekšsēdētāja.   Diskusijas noslēgumā savdabīgu izpratni par uzņēmējdarbības veicināšanu pauda Jelgavas mērs Andris Rāviņš. Viņš sanākušajiem uzņēmējiem uzsvēra, ka iedzīvotājiem būtu aktīvāk savi daudzdzīvokļu nami jāpiesaka siltināšanas programmās. Piemēram, nule renovētajā Helmaņa ielas 3. namā, kur dzīvo arī A.Rāviņa vietnieks Vilis Ļevčenoks, šoziem apkures rēķini esot par 80 procentiem mazāki nekā pērn. Pēc ilgās mēra uzrunas gan nebija saprotams, kāpēc par aktīvāku pieteikšanos siltināšanas programmā A.Rāviņš izvēlējies uzrunāt uzņēmēju auditoriju, jo nav dzirdēts, ka lielākā daļa Jelgavas uzņēmēju dzīvotu daudzdzīvokļu mājās. Piebilstams, ka «Uzņēmēju plāns 2010» klajā nāks martā. Līdz tam diskusijas par to notiks vēl Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā.

Kategorijas

Kategorijas