ZZ.lv ARHĪVS

Erotika, kas neliek sarkt (ar foto)

Uldis Veilands

2010. gada 17. februāris 16:49

3412
Erotika, kas neliek sarkt (ar foto)

Galerijā «Suņa taka» Valentīndienas noskaņās atklāta izstāde «PUPart II». Kā rāda nosaukums, tā ir otrā šāda veida ekspozīcija, tieši pirms gada galeristi Ilona un Ilmārs Drīliņi jelgavniekus pirmoreiz iepazīstināja ar savu izpratni par erotiku mākslā.

«Gribam erotiku nolikt vietā, kur tai jābūt. Apšaubāmās interneta vietnēs un vēl šur tur jēdziens bieži vien tiek degradēts. Gribam parādīt, ka erotika nebūt nav kas tāds, no kā uzreiz jāsarkst,» šādi savu koncepciju «Ziņām» klāsta Ilmārs Drīliņš.Zināma provokācija gan manāma jau izstādes nosaukumā, ko Ilmārs traktē kā apzinātu vārdu spēli ar anglicismu «popart», salikteņa pirmās daļas izcelsme gan esot «tautiska» un «tieši to» arī nozīmējot. «Negribējās arī pret neapšaubāmi svarīgo tēmu attiekties pārlieku nopietni,» atzīstas I.Drīliņš, vēlreiz akcentējot spēles momentu gan nosaukumā, gan izstādītajos darbos.Izstādē piedalās astoņi gleznotāji ar atšķirīgu mākslas, dzīves un droši vien arī erotisko pieredzi – skatāmi gan profesoru, gan jauno mākslinieku darbi, izstādes dalībnieku pulciņā arī studente. «Neatteica ne jaunie, ne ievērojamie mākslinieki,» Ilona Drīliņa īpaši priecājas par Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Kristapa Zariņa un Jura Jurjāna atsaucību.Pie māksliniekiem ar stāžu pieskaitāms arī pašreiz Ķīnā praktizējošais Ilgvars Zalāns, kura «Shunga» parāda erotikas austrumniecisko izpratni. Jaunāki mākslinieki šķiet ekstrēmāki – itin huligāniska ir Otto Zitmaņa erotika (atpazīstam motīvus, kas tika izmantoti «Prāta vētras» CD noformējumā). Savukārt Anitra Bērziņa erotiku atrod rozēs un kāpostu laukā. LMA studente Neonilla Medvedeva blakus kailajam modelim ierauga arī mūsdienu sadzīves atribūtus, neiztrūkstošo «mobilo» ieskaitot.Jau otro reizi Jelgavas «PUPart»-ā piedalās gleznotājas Baiba Ūlande un Ilze Preisa, tāpat kā formas meistari Ilze Emse - Grīnberga un Zigmunds Bielis. Z.Bieļa bronzā atlietais pikantais «Paradīzes ābols», tāpat kā I.Emses–Grīnbergas galda spēle «Prātiņ, nāc mājās» pieskaitāmi pie savdabīgākajiem izstādes darbiem.