Pērn ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits – zemākais kopš 1985.gada
Pērn Latvijā ceļu satiksmes negadījumos gājuši bojā 254 cilvēki. Tas ir zemākais bojāgājušo skaits uz ceļiem kopš 1985.gada, kad Latvijā sāka veikt šādu uzskaiti, šodien preses konferencē sacījis Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.
Tādejādi pērn Latvijai izdevies samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo cilvēku skaitu par 54 procentiem, šajā jomā apsteidzot tādas valstis kā Vācija, Šveice, Nīderlande, Lielbritānija un citas.Līdz ar to, Latvija ir iekļuvusi pirmajā pieciniekā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm uz ceļiem bojā gājušo cilvēku skaita samazinājuma ziņā. Ja 2001.gadā bija 558 bojā gājušo, tad 2009.gadā šis skaits ir samazinājies līdz 254. Būtiski samazinājies arī ceļu satiksmes negadījumos ievainoto skaits.Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) norādījis, ka mērķi izdevies sasniegt, pateicoties Satiksmes ministrijas, CSDD un citu iestāžu, arī nevalstisko organizāciju kopīgam darbam.Tā, piemēram, 2001.gadā drošības jostas mašīnā lietoja tikai retais, bet pēc intensīvas sabiedrības izglītošanas tagad jau 95 procenti cilvēku piesprādzējas. Krietni samazinājies arī to autovadītāju skaits, kas pie stūres sēdušies alkohola reibumā.K.Gerhards atzina, ka darbs pie satiksmes drošības uzlabošanas ir jāturpina, īpašu uzmanību pievēršot vismazāk aizsargātajām ceļu satiksmes dalībnieku grupām - gājējiem un riteņbraucējiem. Proti, ir jāturpina pilnveidot satiksmes dalībnieku izpratne par drošību uz ceļa un katra atbildību par to, kā arī jāuzlabo ceļu infrastruktūra, novēršot satiksmei bīstamas situācijas.Aģentūra LETA iepriekš ziņoja, ka šā gada janvārī uz Latvijas ceļiem avārijās dzīvību zaudējuši 13 cilvēki, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi ir par 62,8% mazāk. No bojā gājušajiem seši bijuši gājēji, tostarp divi bērni, liecina Satiksmes uzraudzības biroja apkopotie dati.Avārijās janvārī dažādas traumas guvuši 22 cilvēki, kas ir par 57% mazāk nekā gadu iepriekš analogā laika posmā. No visiem cietušajiem 70 bijuši gājēji.Kopumā gada pirmajā mēnesī reģistrēti 1762 ceļu satiksmes negadījumi, no tiem 180 bijuši ar cietušajiem. Kopējais avāriju skaits palielinājies par 18%, taču par 19% samazinājies to negadījumu skaits, kuros bija cietušie.Kā aģentūrai LETA atzina Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš, kopējie darba rādītāji ir labi un galvenie faktori tam esot straujā satiksmes plūsmas un braukšanas ātruma samazināšanās. Arī policijas darbs satiksmes uzraudzībā esot gana labs.Zivtiņš arī apliecināja, ka laika apstākļu dēļ šoziem tīri fiziski neesot iespējams pabraukt ātri, lai gan ir bijušas nopietnas avārijas, kurās vidējais braukšanas ātrums bijis 105 kilometri stundā, kas nozīmējot - cilvēki joprojām riskē un neizraugās atbilstošāko braukšanas ātrumu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”