ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Elejas muižas apbūve ir starp apdraudētākajiem pieminekļiem

> www.zz.lv
Vietējās ziņas

2010. gada 18. februāris 10:28

1585
Elejas muižas apbūve ir starp apdraudētākajiem pieminekļiem

Latvijā tiek veidots 100 apdraudētāko pieminekļu saraksts, kurā iekļauta arī Elejas muižas apbūve, šodien raksta «Neatkarīgā».

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis Saeimas deputātiem ierosinājis izpētīt iespēju neapsaimniekotus valsts kultūras pieminekļus atsavināt bez maksas. Pašlaik likumā Par kultūras pieminekļu aizsardzību šāda iespēja ir paredzēta, taču – tikai samaksājot kompensāciju īpašniekam. Ja kultūras pieminekli atsavinātu bez atlīdzības, tad īpašnieks lieki neriskētu ar savu īpašumu, laikrakstam pamato J.Dambis.Viņa ierosinājums Saeimas deputātiem ir starptautiski atbalstīts – arī Eiropas arhitektūras konvencijas 4.pants noteic, ka neapsaimniekotus kultūras pieminekļus var atsavināt, tikai nav precizēts, vai tas jādara bez atlīdzības vai pret samaksu, tātad – interpretējama norma. Pašlaik tik drakoniski inspekcija rīkojusies nav, taču pirms pāris gadiem tās pacietības mērs bija pilns un Kuldīgas pils dzirnavu īpašniekiem tika piedraudēts uzsākt atsavināšanas procesu. Uzreiz pēc tam dzirnavas ieguva citu īpašnieku un avārijas stāvoklis tika novērsts. Atjaunot kultūrvēsturiskās ēkas ir dārgi, ilgi un piņķerīgi, skaidro laikraksts.Jāpiebilst, ka aptuveni pirms sešiem gadiem Elejas muižas kompleksu gribējis atjaunot tā kādreizējo īpašnieku mantinieks - grāfs Teodors fon Medems, kurš bija izrādījis interesi par iespējām pirkt Elejas muižu.   Elejas pagasta Padomes priekšsēdētāja Indra Buse 2004.gadā «Ziņām» teica: «Mēs būtu pateicīgi, ja atrastos investors, kas atjaunotu muižu – Latvijas nozīmes kultūras pieminekli. Patlaban pašvaldībai pieder 17 hektāru muižas parka, bet divas daļēji atjaunotās ēkas – maksātnespējīgajai apdrošināšanas akciju sabiedrībai «Dukāts», kurai nav līdzekļu muižas atjaunošanai. Pagaidām rakstisku dokumentu no grāfa Medema neesam saņēmuši, tādēļ februārī notikušo tikšanos varam uzskatīt tikai par informatīvu. Tikšanās laikā es jautāju, vai grāfs ir redzējis, kāda Elejas muiža izskatās tagad. Viņš atbildēja – tikai fotogrāfijās.»Pati Elejas pils ir karā nopostīta, un tās vietā redzamas drupas pils parkā.Kā 2004.gadā ziņoja LETA, grāfs Teodors fon Medems vēstulē Jelgavas rajona Elejas pagasta padomei norādījis, ka ēku īpašuma tiesību jautājumu nesakārtotības dēļ tuvākajā laikā neuzskata par iespējamu realizēt viesnīcu kompleksa celtniecību savā bijušajā dzimtas īpašumā - Elejas muižā. Vēstulē fon Medems pateicies par 20.februārī notikušo pirmo tikšanos ar pagasta vadītāju un iespēju apmeklēt Elejas muižas kompleksu.Vēstulē pašvaldībai grāfs rakstīja, ka pēc ilgām pārdomām nolēmis, ka sakarā ar sarežģīto situāciju ar ēku īpašuma tiesībām šādos apstākļos viņš neuzskata par iespējamu realizēt savu projektu par luksusa līmeņa viesnīcu kompleksa būvniecību Elejas muižā. Pašvaldība savā teritorijā veic sakopšanas darbus - nopļauj zāli un nogrābj lapas, bet tai nav finanšu, lai veiktu lielus ieguldījumus muižas sakārtošanā. Ar Teodoru fon Medemu iecerēts tikties atkārtoti.Kā ziņots, grāfs fon Medems ir Latvijā kopš 13.gadsimta dzīvojušas dzimtas pārstāvis. Viņš kopā ar sievu pirms sešiem gadiem bija atgriezies Latvijā un nodibinājis SIA «Medem International», lai nodotos tūrisma projektu īstenošanai un ieguldītu līdzekļus savu senču savulaik apdzīvotā reģiona attīstībā.2004.gada marta sākumā grāfs Teodors fon Medems atteicies no nodoma atjaunot Cesvaines pili. Fon Medems aģentūrai LETA iepriekš šādu lēmumu skaidroja ar to, ka Cesvaines dome nav definējusi saprotamus un konsekventus noteikumus par pils izmantošanas kārtību un atjaunošanā ieguldāmo investīciju aizsardzību. Pilī grāfs bija plānojis investēt apmēram četrus miljonus latu. Tāpat neesot bijušas skaidras prasības, kādu konkrētu funkciju īstenošanu pilī pašvaldība vēlas redzēt nākotnē.2004.gada augustā Teodors fon Medems nolēma doties atpakaļ uz Franciju, jo iecerēto projektu realizēt nav izdevies. «Bijām devuši sev ierobežot laiku - pusotru gadu, lai uzsāktu projektu Latvijā. Tas nav izdevies, tādēļ dosimies atpakaļ uz Franciju,» aģentūrai LETA teica senās dzimtas pārstāvis.Medemam šķiet, ka Latvijā viss ir pārāk cieši saistīts ar naudu. «Uzskatot sevi par piederīgiem šai zemei, vēlējāmies piedalīties tās atjaunošanā, taču, liekas, šī ziņa palika nesaprasta. Valsti nevar atjaunot tikai ar naudu vien - vajadzīgi arī cilvēki, kas tai tic. Varbūt man līdzi nebija simtiem miljonu dolāru, bet es nācu ar ticību,» sacīja Medems. Viņš atzina, ka, iespējams, ieradies Latvijā nepiemērotā laikā.«Cilvēki šeit bieži uzskata, ka Latvijas vēsture sākusies 1919.gadā. Viņi neuzskata, ka arī daļa, kas sākusies pirms 800 gadiem, pieder viņiem. Taču jāņem vērā, ka tā ir ļoti nozīmīga daļa tūrisma attīstībai, jo ārvalstu viesi šeit vēlas redzēt vēsturi,» sacīja Medems.Vienlaikus viņš piebilda, ka «durvis paliek atvērtas» un SIA «Medem International» Latvijā likvidēta netiks. «Ja kāds vēlas ar mums sadarboties, piedāvājums joprojām būs gaidīts,» sacīja Medems.Medems atzina, ka Latvijā guvis ļoti vērtīgu pieredzi. Veidojusies arī laba sadarbība ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Kultūras ministriju, tāpat bijusi iespēja apceļot Latviju un sadarbībā ar Rundāles pils pārvaldnieku Imantu Lancmani pētīt dzimtas arhīvus.Elejas muižu 1753.gadā nopirka grāfs Johans Frīdrihs fon Medems. Viņa meitas Dorotejas laulības ar Kurzemes hercogu Pēteri 1779.gadā deva fon Medemiem Sv.Romas impērijas grāfa titulu un nodrošināja dzimtu ar īpašu stāvokli Kurzemes muižniecības vēsturē. Otra viņa meita - Elīza fon der Reke - kļuva par Eiropā pazīstamu rakstnieci, kas iegāja vēsturē, kā šarlatāna Kaliostro atmaskotāja.Elejas pili uzcēla 1806.-1810.gadā, tā Latvijas kultūrvēsturē ir nozīmīga kā daudzu izcilu mākslas darbu krātuve. Laikā no 1840. līdz 1860.gadam Elejas muiža kā vienots muižas ansamblis tika uzskatīta par izcilu būvniecības paraugu Eiropā. Muižas kompleksā ietilpa 19 lielas ēkas, parks, alus brūža komplekss, laidari, staļļi, vēja dzirnavas, ķieģeļu un kaļķu cepļi, dīķu sistēma, pusmuižas, birzes un 1500 hektāri zemes un meža. Elejas muiža gāja bojā 1915.gada jūlijā, kad, krievu karaspēkam atkāpjoties, no 19 ēkām tika nodedzinātas 18.Elejas muižas ansamblis ir Latvijas nozīmes kultūras piemineklis. No muižas kompleksa ir atjaunoti viesu un teātra nams, saglabājies ir tējas namiņš, drupu fragmenti, uzkalniņš un dīķis.

Kategorijas

Kategorijas