Klusuma kliedziens

2015. gada 1. jūlijs 19:55

Sākam publicēt jaunās autores elejnieces Ingūnas Prankas stāstu «Klusuma kliedziens». «Stāsts ir par slepkavību izmeklētāju Karlosu Ventliju, kuram, par spīti privātajām problēmām, nākas izmeklēt savādas slepkavības savādajā Kronsvelā. Izmeklēšanas gaitā viņam nākas saskarties ar lietām, kuras parasti liek cilvēkiem paraudzīties uz šo pasauli citādi un sevī ielūkoties daudz dziļāk. Varbūt tās ir pavisam parastas slepkavības, kādas diemžēl šeit uz zemes notiek ik dienu, bet ja nu tās ir mūžsena kara atblāzma pasaulē? Kara, kas jau gadu tūkstošiem norisinās starp debesīm un elli,» stāstu skaidro autore.

1. nodaļa

Pēc vakardienas neplānotajām viesībām, kurās Kristīna bija izdzērusi daudz vairāk, nekā spēja apstrādāt viņas smalkais ķermenis un uzsūkt allaž sapņainā apziņa, viņa vēl saldi gulēja. Pirmās nakts puses drudžaino un tumšu murgu pilno miegu uz rīta pusi bija nomainījis tik mierīgs miegs, kādā parasti guļ jaundzimušie, tas bija rāmi plūstošs un teju vai eņģelisks.

Viņš mirkli stingi lūkojās sievietē, kas, nevainīgi padevusies miega saldajiem glāstiem, dziļi elpoja. Pavirzījis nostāk segu, kas savandīti nokarājās pār gultu, skopi segdama puskailo ķermeni, vīrietis lēni apsēdās uz gultas malas un cieši uzlūkoja guļošo. Viņa gulēja uz muguras ar seju pret logu, rokas pirksti viegli pieskārās labajam vaigam, it kā gribēdami balstīt smago galvu. Vīrietis maigi atglauda gaišo matu šķipsnu, kas izspūrusi aizsedza sievietes aizvērtās acis. Viņa viegli sakustējās, taču nepamodās. Negribēdams uzmodināt sievieti, viņš, brīdi aizturējis elpu, nekustīgi raudzījās guļošajā ķermenī sev pretī. Taču, nespēdams vairs ilgāk izturēt mokošās trīsas, kas aizvien pieņēmās spēkā, viņš iesākumā nedroši pārbrauca ar pirkstu pār viņas vaigu un dekoltē zonu, līdz, jau daudz pārliecinātāk, apstājās pie krūškurvja, kas lēni un ritmiski cilājās. Vīrietis dažas reizes ar pirkstu paapļoja pār to, it kā izbaudīdams gaišās ādas maigumu un siltumu. Viņa tumšās acis hipnotiski klejoja pa slaido, mazliet par daudz kalsno augumu. Piepeši viņš pieliecās un ar ausi tuvojās puspavērtajām lūpām. Vīrieša acis aizvērās, sajūtot sievietes silto elpu. Mirkli tā kavējies, viņš likās dziļi izbaudām sievietes nosvērto elpošanu. Vīrietis, acis neatvēris, lēni un baudkāri virzīja seju zemāk, līdz tā auss nonāca pie sievietes krūškurvja. Tad mazliet pavirzījās pa kreisi un ieklausījās. Tuk. Tuk. Tuk. Viņš dzirdēja ritmiski pukstam sirdi sievietes ķermenī. Brīdi meditējoši klausījās sirdspukstos, līdz, negaidīti spēji atrāvies, vēlreiz cieši uzlūkoja guļošo sievieti. Vīrieša sejā pavīdēja lepns smaids. Joprojām smaidot, viņš ievilka dziļi elpu un paņēma no naktsgaldiņa priekšmetu, kuru, ienākot istabā, bija tur nolicis. Vīrietis ar pirkstu nobrauca pār aso asmeni, it kā izbaudīdams varu, kura tam šobrīd piemita. Viņš lēni un nesteidzīgi pielika asmeni pie sievietes kakla. Viņa joprojām nekustīgi gulēja, krūtis ritmiski cilājās, slaidie pirksti viegli pieskārās labajam vaigam, tās miegs bija rāms un teju vai eņģelisks brīdī, kad kaklu skāra asmens. Viņa šausmās atvēra acis, centās ievilkt elpu, taču aizrijās ar asinīm, kas piepeši pildīja rīkli. Asinis šaurā strūkliņā šļācās, notraipot gaišo gultas veļu, un spēji izlējās pār maigo ādu, veidojot straumīti, kas, lēni tekot, sūcās baltajos palagos zem sievietes paduses.

Tālāk lasiet ceturtdienas, 2.jūlija, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš

ZZ.lv ARHĪVS

Klusuma kliedziens

Kategorijas