ZZ.lv ARHĪVS

4.jūlijā pulcēšanās pie Ebreju tautas genocīda piemiņas akmens

zz.lv

2015. gada 30. jūnijs 13:06

441
4.jūlijā pulcēšanās pie Ebreju tautas genocīda piemiņas akmens

Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā Sabiedrības integrācijas pārvalde un Jelgavas ebreju biedrība aicina visus, kuri jūt līdzi ebreju tautai, pulcēties 4.jūlijā pulksten 12 pie Ebreju tautas genocīda piemiņas akmens Zālītes ielā Jelgavā, lai godinātu ebrejus, kas cietuši Otrā pasaules kara laikā.  

Klātesošos uzrunās Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, Jelgavas ebreju biedrības vadītāja Lidija Ribkina, atmiņās dalīsies arī Gaļina Ļadenko, kuras vectēvs Vojtehs Gintovts-Devjatovkis vācu okupētajā Baltkrievijā glāba ebrejus. Kaimiņu nodevības dēļ viņš par to tika sodīts ar nāvi, bet viena no izglābtajām ģimenēm panāca, ka arī G.Ļadenko vectēvam 2013.gadā tika piešķirts «Taisnīgajiem starp tautām» goda tituls.

Ebreju upuru piemiņas akmens Zālītes ielā uzlikts vietā, kur 1941. gada vasarā tika nogalināti Jelgavas ebreji un kur pašlaik ir viņu apbedījumu vieta. Bijusī Jelgavas Ebreju biedrības priekšsēdētāja un arī piemiņas akmens idejas iniciatore Fanija Raģe atzīst, ka šī diena ebrejiem ir viena no vissmagākajām gadā, jo tā nes līdz ļoti daudz sāpīgu atmiņu. „Esam šeit, lai godinātu tās ebreju tautas dvēseles, kas palikušas šajā mežā... Ikvienam, jāizprot vēsture un jādzīvo tā, lai nekad vairs nevajadzētu piedzīvot tās šausmas, ko izcietuši mūsu senči,” tā F.Raģe.

Pasākuma organizatori nodrošina transportu, lai nokļūtu līdz piemiņas vietai un atpakaļ. Visi tie, kuri vēlas piedalīties piemiņas pasākumā, aicināti pulcēties stāvlaukumā pie Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas (Mātera ielā 30) pulksten 11.30, lai kopā dotos uz piemiņas vietu.

Kā zināms, Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā tiek pieminēti 1941.gada notikumi, kad 4.jūlijā nacistu atbalstītāji nodedzināja Lielo Horālo sinagogu Rīgā, Gogoļa ielā, kopā ar lūgšanas namā esošajiem cilvēkiem. Laikā no 1941. līdz 1945. gadam nacistu okupētajā Latvijā tika nogalināti vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju.

Foto no «Ziņu» arhīva