Budžeta veidošana
Nauda sastāda ļoti
lielu daļu no mūsu ikdienas dzīves, un, lai mēs varētu
iegādāties kādu preci vai pakalpojumu, vienmēr ir jāizmanto
nauda. Un arī, kad mēs paveicam darbu, mums tiek maksāts ar naudu.
Tāpēc arī, manuprāt, ikvienam cilvēkam vajadzētu
veidot ikmēneša budžetu, lai precīzi
zinātu, cik nauda tiek nopelnīta un cik iztērēta, un varētu
veikt modifikācijas šajā naudas plūsmā. Mums taču ikvienam ir
kāds finanšu mērķis, piemēram, finansiāla neatkarība, naudas
iekrāšana vecumdienām, parādu nomaksa vai tādas situācijas
iegūšana, lai vairs par naudu nebūtu jāuztraucas – tieši tāpēc
ir jāsāk ir jāsāk veidot savs personīgais budžets, kas tad arī
ļaus tev tuvoties šo mērķu sasniegšanai.
Pirmais, kas jāsaprot ir tas, ka nauda ir tikai līdzeklis, ar ko iespējams apmainīties ar vērtību, un, tā kā visi cilvēki izmanto naudu kā galveno apmaiņas līdzekli, tad ar šiem papīra gabaliem vai monētām ir iespējams iegādāties burtiski visus pakalpojumus un preces, ko vien mēs vēlamies. Bet no otras puses tieši par naudu var pārdot dažnedažādākās preces un nav jādomā par to, vai tavam pircējam būs tas, kas tev ir nepieciešams, lai jūs varētu veikt šo apmaiņu. Tāpēc arī naudai pašai par sevi nebūtu jāpievērš pārāk liela uzmanība, bet tam, ko ar šo līdzekli var nopirkt, gan vajadzētu pievērst uzmanību.
Viss sākas ar uzskaiti!
Kad tu sāc domāt par sava personīgā budžeta veidošanu, tad pats galvenais mērķis ir veidot savu ienākumu un izdevumu uzskaiti, jo bez šīs uzskaites veidošanas tev nebūs iespējams sekot līdzi tam, vai tu katru mēnesi iekrāj naudu vai arī pārtērē to un tādā veidā dzīvo pāri saviem ienākumiem. Uzskaites sistēmas ir dažādas un tās var veikt gan internetā gan vienkārši uz lapiņas un, vismaz sākumā, vairāk svarīgi ir tas, ka šī uzskaite vispār tiek veikta nevis kā tas tiek darīts. Katrs no mums ir savādāks un tāpēc vienam patiks veikt uzskaiti ļoti precīzi uzskaitot katru ienākumu un izdevumu, lai viss būtu precīzi, kur pretī citam pietiks tikai ar vispārēju uzskaiti un saskaitīt cik naudas vēl mēnesī ir palicis, lai zinātu, kā to tērēt. Protams, jo šī uzskaite būs precīzāka, jo labāk varēs novērtēt, kur tad nauda visvairāk tiek tērēta, un pēc tam arī veikt izmaiņas šajos tēriņos, bet iesākumam galvenais ir sākt kaut ko darīt, jo visticamāk, ka no paša sākuma momentāni sākt pilno uzskaiti būs grūti un jāsāk darīt palēnām.
Plānošana
Nākamais posms, kas noteikti ir jāveic, kad runa iet par budžeta veidošanu, ir plānošana, jeb mēneša, pusgada un gada plānu izveide. Šie plāni atkal var būt gan vispārēji gan konkrēti, bet, protams, jo konkrētāk tik izplānots, kur, kā un kāpēc tiks tērēta nauda, jo vieglāk būs pie šī plāna pieturēties. Vislabāk būtu sākt tieši ar mēneša plāna izveidi, kur vai nu mēneša beigās vai mēneša sākumā izveidot plānu. Šajā plānā ir jāietver tādi jautājumi, kā:
Cik šajā mēnesī būs ienākumi?
Vai nav iespējams šos ienākumus palielināt?
Kādi ir neatliekamie maksājumi?
Kādi tēriņi jau ir zināmi, un kādi varētu rasties?
Cik daudz nauda tiks atvēlēta izklaidēm?
Cik daudz būs nepieciešami līdzekļi ēšanai un citu pirmās nepieciešamības preču iegādei?
Cik daudz vajadzētu atstāt naudu neparedzētiem gadījumiem?
Vai nav iespējams kaut kur ietaupīt?
Cik daudz es varēšu iekrāt un atlikt naudu iekrājumu fondā?
Kad šie visi jautājumi ir izskatīti vajadzētu sadalīt šos plānotos ienākumus pa dažādām kategorijām, kā, piemēram, “Ikdienas tēriņi”, “Īre un komunālie”, “Kredītu maksājumi”,”Iekrājumi” un “Neparedzētie tēriņi”, kad tad arī ļaus tev daudz labāk plānot naudas tērēšanu un labāk reaģēt uz dažādām izmaiņām šajā plānā.
Pēc tam, kad mēneša plāns ir izveidots un ir izveidots ieradums vienu reizi mēnesī nosēsties un saplānot šo budžetu, tad var sākt domāt arī par lielāku plānu izveidi, kā, piemēram, izveidot dažādus iekrājumu fondiņus nākotnē plānotiem lieliem pirkumiem un tēriņiem. Var arī domāt par to, cik daudz vajadzētu ietaupīt vai cik daudz palielināt ienākumus, lai varētu ātrāk atmaksāt kredītus vai arī šo naudu novirzīt iekrājumu veidošanā vai pasīvo ienākumu avotu izveidei.
Bet pamatā, ja tev plāna nav vispār, tad ir ļoti viegli jau mēneša sākumā ātri iztērēt naudu un tad mēneša beigās kaut kā tikai izvilkt līdz šai nākamajai algai. Tāpēc, lai gan ieplānot vienmēr visu nebūs iespējams, tomēr ir daudz lietas, ko ir iespējams ieplānot un tādā veidā tām arī sagatavoties.
Kredītu atmaksa
Viens nopietns budžeta plānošanas mērķis varētu būt ātrāka savu kredītu atmaksa, lai vairs nebūtu jādod nauda kreditoriem, bet gan visu varētu paturēt sev pašam. Nereti ir dzirdēti stāsti, ka cilvēki paņem vai nu ātros interneta kredītus vai pārāk daudz kredītkartes un pēc tam šos aizdevumus nespēj atmaksāt, jo tiem ir pārāk lieli procenti. Tieši tāpēc, ja ir kredīti, labāk pēc iespējas ātrāk tos atmaksāt, jo dzīvē var gadīties dažādas situācijas, un nekad nevari būt drošs par stabiliem ienākumiem. Ja tev ir ņemti šie īstermiņa kredīti, tad vislabāk būtu ātri ietaupīt naudu vienā mēnesī tā teikt “savelkot jostu”, un naudu ātri atmaksāt aizdevējam, lai vairs ar šo parādu nebūtu problēma. Bet, ja tev ir ilgtermiņa kredītsaistības, tad noteikti, ka tās būs lielākas, kā tava viena mēneša alga, tāpēc ir jāizveido ilgtermiņa atmaksas plāns, kur katru mēnesi cik vien ir iespējams tiek nauda iekrāta un uzreiz izmantota šī kredīta atmaksai.
Jo ātrāk tu spēsi atmaksāt savus kredītus, jo mazāk nauda tev būs jāatdod procentu maksājumos par šī kredīta saņemšanu, un tāpēc tu varēsi paturēt daudz vairāk no savas nopelnītās naudas. Tas savukārt mudina cilvēkus pēc iespējas vairāk mēģināt ietaupīt, kur vien iespējams, un atmaksāt savus parādus, lai varētu izbaudīt to sajūtu, kad beidzot tu esi brīvs no visām savām parādsaistībām. Bet tas ir iespējams tikai tad, ja tiek iekrāti papildus līdzekļi ar budžeta veidošanu!
Iekrājumu veidošana vai investēšana
Un visbeidzot mēs nonākam arī pie tā, ko darīt ar naudu tad, kad visi parādi ir nomaksāti un vēl jo projām tiek veidoti rezerves ienākumi ikmēneša budžetā. Ja tāda ir tava situācija, tad tev ir daži varianti, ko ar šo naudu iesākt. Ja tev ar patreizējiem mēneša ienākumiem ir pietiekoši tad tu vari šos papildus līdzekļus novirzīt iekrājumu veidošanai kādam konkrētam mērķim vai arī vienkārši iekrāt naudu savām vecumdienām. Bet, ja tev liekas, ka tavi ienākumi ir par mazu un algas paaugstinājumu nav izdevies saņemt, tad ir iespējams šo naudu likt lietā, lai izveidotu kāda veida pasīvos ienākumu avotus, kā, piemēram, nekustamo īpašumu vai mājas lapu, vai arī vienkārši to investēt uzņēmumu akcijās vai citos vērtspapīros.
Ar šo tev vajadzētu pietikt, lai sāktu savas finanšu situācijas uzlabošanu un sasniegtu tavus finanšu mērķus. Ceru, ka nu ir saprotams, kāpēc budžets ir tik ļoti nepieciešams un kāpēc bez konkrētas uzskaites un mērķu plānošanas nav iespējams tos sasniegt.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”