Valsts plāno Jelgavas cietumu slēgt līdz 2019. gadam

2015. gada 15. jūnijs 19:01

6909

Valsts plāno Jelgavas cietumu slēgt līdz 2019. gadam

Grausti aiz dzeloņdrātīm, kas bojā panorāmu no Pasta salas un dzelzceļa, iebraucot Jelgavas stacijā, – tādi nereti ir iespaidi par 19. gadsimta otrajā pusē būvēto (un vēlāk papildināto) Jelgavas cietumu tiem, kuri to ikdienā redz no malas. Mūsdienu prasībām nepiemērotas telpas, novecojusi infrastruktūra, kuras remontā ieguldīt nav vērts, – tāds uzskats par Jelgavas cietumu ir speciālistiem, kas nodarbojas ar soda izpildes lietām. Par Jelgavas cietuma tālāko, iespējams, tikai dažus gadus ilgo, perspektīvu «Ziņas» uz sarunu aicināja Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieci Ilonu Spuri.

– Novecojušās infrastruktūras un ieslodzīto skaita samazinājuma dēļ 2008. gadā Jelgavā likvidēja Pārlielupes cietumu. Tolaik par otra – Jelgavas – cietuma likvidēšanu vēl plaši nerunāja. Kāds tai ir pamats?
Iemesls ir līdzīgs. Gandrīz visur Latvijas cietumos, ja neskaita Cēsīs uzcelto kompleksu nepilngadīgajiem, notiesātie joprojām tiek turēti padomju laika būvēs, ko savulaik sauca par labošanas darbu kolonijām. Tajās ir izbūvētas kopmītņu tipa telpas, kur vienkopus var izvietot aptuveni 60 notiesāto. Mūsdienās lielu naudu tērējam ieslodzīto resocializācijai, cenšamies gatavot tos likumpaklausīgai un pilnvērtīgai dzīvei, taču skaidrs, ka speciālistu darbam zūd jēga, jo īstā «dzīves skola» notiek šajās kopmītnēs.

Telpās, kurās ilgstoši atrodas ieslodzītie, esam veikuši mērījumus saistībā ar ventilāciju, dienasgaismas pieejamību un citiem vides novērtējuma kritērijiem. Secinājām, ka daudzviet padomju un Krievijas cara laikos būvētajos cietumos ES rekomendācijas nav iespējams ievērot, taču tās jau kopš 1994. gada mums ir saistošas. Igauņi uzbūvējuši vairākus modernus cietumus un šajā jomā ir vismaz desmit gadu mums priekšā. Taču, kaut lēnāk nekā Igaunijā, arī mūsu attīstība rit uz priekšu.

Mainās arī soda izciešanas filozofija, tiesas retāk piespriež brīvības atņemšanu, tādēļ ieslodzīto skaits Latvijā beidzamos trīs gados samazinājies gandrīz par trešdaļu – no 6,5 tūkstošiem līdz 4,5 tūkstošiem.

– Kādēļ tieši Jelgava no vecajiem cietumiem vaļā tiek pirmā?
Par Latvijā pirmā lielā modernā cietuma būvēšanas vietu izvēlēta Liepāja, precīzāk, tās nomale, kur pašlaik ir degradēta vide. 2016. gada 1. aprīlī (joku tur nav nekādu) projektam jābūt gatavam. Ja cietuma celtniecībai nepieciešamais finansējums tiks iekļauts nākamo gadu valsts budžetos, tad būvei Liepājā vajadzētu būt gatavai 2018. gada beigās vai 2019. gada sākumā, un tajā būs 1200 vietu.

Latvija nav tik bagāta, lai uzturētu vairākus mazus cietumus. Tas nozīmē, ka Liepājai tuvākais vecais cietums ir jālikvidē. Jelgavas cietumā vecais korpuss, kas uzbūvēts 19. gadsimta otrajā pusē, ir ļoti novecojis. Turklāt cietums bojā Jelgavas ainavu, traucē apkārtējo māju iedzīvotājiem.

– Vai nelegālie «pārmetieni» pār žogu Jelgavas cietumā gadās?
Jā, vienā laidā. Šajā ziņā sadarbojamies ar policiju, jo paši likumpārkāpējus aizturēt nedrīkstam.

– «Ziņās» esam rakstījuši par ieguldījumiem Jelgavas cietumā. Tos veica gan privātuzņēmumi, atverot ražotnes, gan valsts un ES. Slēdzot ieslodzījuma vietu, investīcijas tiks zaudētas.
Miljoni vecajos cietumos nav ieguldīti, arī Jelgavā ne. No 2009. līdz 2011. gadam pati esmu vadījusi apjomīgu projektu saistībā ar infrastruktūras uzlabošanu ieslodzīto profesionālajai izglītībai. Toreiz, izmantojot ES piedāvātās iespējas, kādas nezin kad vēl varētu atkārtoties, tika iepirkta pati modernākā tehnika, kam būtu jākalpo vēl gadus piecdesmit. Gandrīz viss no tā – iekārtas, darbgaldi, piemēram, ventilācijas sistēmas, – ir demontējams un uzstādams jaunā vietā.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 16.jūnija, «Zemgales Ziņās». Foto: Gaitis Grūtups un Ieslodzījuma vietu pārvaldes materiāli

+ 2

ZZ.lv ARHĪVS

Valsts plāno Jelgavas cietumu slēgt līdz 2019. gadam

Kategorijas