ZZ.lv ARHĪVS

Vienā klasē ar ķīniešiem (FOTO)

Lāsma Antoneviča

2015. gada 4. jūnijs 09:30

15794
Vienā klasē ar ķīniešiem (FOTO)

«Kad šie bērni pieteicās mūsu skolā, lielā izaicinājuma dēļ saķērām galvu, jo īsti nebija skaidrības, kā ar viņiem strādāt. Tomēr pat nebija divu domu, ka varētu šos skolēnus nepieņemt, jo viņi taču ir mūsu pagasta iedzīvotāji,» uz mācību gada sākuma notikumiem, kad vēlmi sūtīt savas atvases Ozolnieku vidusskolā izrādīja trīs ģimenes no Ķīnas, atskatās izglītības iestādes vadītāja Klāra Stepānova. Pēc deviņiem mēnešiem skolas vadība secina, ka panākts liels progress, tomēr jūtams valsts atbalsta trūkums trešo valstu piederīgo izglītošanā.

Šajā mācību gadā Ozolnieku vidusskolas skolēnu rindas no Ķīnas papildināja «pirmītis» Kristofers (visiem ķīniešu bērniem doti eiropiešu segvārdi), kā arī 10. klases audzēkņi Nensija un Marks. Pavasarī uz 1. klasi tika atvests arī Toms. Tomēr nesakārtoto dokumentu un latviešu valodas zināšanu trūkuma dēļ viņš nepaspēja pilnībā iekļauties mācību procesā, bet bija tikai vērotājs.

«Mazajam Kristoferam bija vislabākās starta pozīcijas mūsu skolā, jo ielēkt 10. klasē vien ar angļu valodas zināšanām ir ļoti grūti,» vērtē Ozolnieku vidusskolas direktores vietniece Irina Lapiņa. Viņa stāsta, ka sākumā skolēni tika testēti. Nensija un Marks demonstrēja labus rezultātus matemātikā, fizikā un ķīmijā, bet latviešu valodā viņiem praktiski nav bijis nekādu zināšanu. Lai to labotu, ar pašvaldības atbalstu ķīniešu bērniem piešķirtas septiņas papildstundas nedēļā individuālām nodarbībām.

«Šie skolēni mācās ļoti cītīgi un apzinīgi, un nu jau ir tā, ka viņi spēj sarunāties un rakstīt latviski,» progresu slavē direktore, piebilstot, ka, protams, lietā tiek likti arī citi līdzekļi. Piemēram, planšetes, kurās iespējams izmantot tulkotājus. Tāpat palīdz angliski runājošie skolotāji un klasesbiedri. Tomēr joprojām gadās «pazust tulkojumā» un tā dēļ nobirdināt kādu asaru, atzīst skolotāji. Skolēniem no Ķīnas netiek dotas īpašas atlaides. Tikai pirmajā semestrī lielajiem latviešu valodā atzīmju vietā lika ieskaites, pēc tam «viss kā visiem» ar mērķi 12. klasē veiksmīgi nokārtot centralizētos eksāmenus. Eksaktajos priekšmetos problēmu, visticamāk, nebūs, jo jau patlaban skolēni no Ķīnas tajos apsteidz savus Latvijas vienaudžus. Jāpiebilst, ka paralēli latviešu un angļu valodai viņi apgūst arī krievu un vācu valodu.

Veiksmīgi iekļāvies arī pirmklasnieks Kristofers, par ko skolotājiem ir īpašs stāsts. «Viņam ir ļoti labas intelektuālās spējas un fenomenāla atmiņa. Piemēram, kad rudenī lasījām par gājputniem, viņš planšetē atvēra, paskatījās un nākamajā stundā mācēja visus nosaukt. Tekstu Kristofers burtiski fotografē un ātri prot atrast prasīto. Apguvis latviešu valodu – spēj gan lasīt, gan rakstīt, gan sazināties. Varbūt īsākiem teikumiem un ne tik tēlaini, bet pamatdomu var saprast. Tiesa, piecas stundas nedēļā ar viņu strādāja logopēds,» stāsta direktores vietniece Everita Borisova, šajā procesā akcentējot arī vecāku nozīmi. Kristofera mamma šajā ziņā ir teicams piemērs. Viņa ne tikai cītīgi seko līdzi dēla skolas gaitām, bet arī mācās kopā ar viņu un pati apmeklē latviešu valodas kursus. Turklāt viņa sagādājusi īpašu pildspalvu, kurā iespējams ierakstīt, piemēram, skolotājas lasītu tekstu, kas palīdz apgūt pareizu izrunu.

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 4.jūnija, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš