Ivars Cinkuss ar domubiedriem ceļ tiltu no IV Vispārējiem dziesmu svētkiem uz mūsdienām (FOTO)
Pēc vēriena un iesaistīto spēku kvantitātes un kvalitātes par Jelgavas Pilsētas svētku kulminācijas punktu vajadzēja kļūt dižkoncertam «Latvieša dziesma Jelgavas vārtos» sestdienas vakarā Zemgales Olimpiskajā centrā. Un kļuva – par spīti no Kurzemes puses nākošajiem mākoņiem pēc jauki saulainās priekšpusdienas un skeptiķu balsīm – sak, kas nu futbola laukumā par dziedāšanu.
Dziedāts pasaulē ir ne tādās arēnās vien, un veiksmīgi atrastais risinājums, ka dziedātāji un mūziķi iekārtojušies futbola līdzjutēju tribīnē, bet skatītāji – spēles laukumā, izrādījās veiksmīgs. Gan skaņai labi, gan mūziķiem drošāk (ja pieņem, ka dārgi mūzikas instrumenti mitrumā bojājas ātrāk par skatītājiem).
Galvenais dižkoncerta «Latvieša dziesma Jelgavas vārtos» uzstādījums – sasaiste ar IV Vispārējiem latviešu dziesmu un mūzikas svētkiem Jelgavā, jo tieši šovasar aprit 120. gadskārta vienīgajiem lielajiem dziesmu svētkiem, kas notikuši ārpus Rīgas, proti, Jelgavā. «Bet ne jau tikai tāpēc IV dziesmu svētkiem bija milzīga jauda. Ja papēta dziļāk, tie bija ļoti nozīmīgi un noteicoši Latvijas valsts izveidē. Faktiski šie svētki ir Jāņa Čakstes, kurš toreiz bija Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks, nopelns, jo, pamatojoties uz Kurzemes lauku biedrību pieprasījumu, tieši Jānis Čakste panāca IV Vispārējo dziesmu un mūzikas svētku rīkošanu Jelgavā 1895. gada jūnijā.
To latvietību, ko nākamais pirmais Latvijas Valsts prezidents iesvēla caur šiem svētkiem, grūti pārvērtēt. Kaut vai atcerēsimies, ka toreiz kopkorī dziedāja cilvēki, kuru vectēvi un pat tēvi vēl bija dzimtļaudis – nebrīvi cilvēki. Un tas bija ļoti svarīgi dziedātāju, es pat neteiktu, garīgai atdzimšanai, bet gan garīgai piedzimšanai,» pirms koncerta uzsvēra gan Jelgavas 2015.gada dižkoncerta mākslinieciskais vadītājs virsdiriģents Ivars Cinkuss, gan režisore Dace Micāne-Zālīte.
Tāpēc arī likumsakarīgs bija pirms svētkiem notikušais piemiņas brīdis pie Jāņa Čakstes pieminekļa.
Jubilejas dižkoncertā piedalījās ap 2200 jaukto un vīru koru dziedātāju no visas Latvijas, Jelgavas tautas deju ansambļi, Jelgavas kamerorķestris, bungu un dūdu grupa «Auļi», Latvijas Nacionālās operas solisti Krišjānis Norvelis, Inga Šļubovska un Kristīne Zadovska, kā arī Zane Stafecka un Māris Ēvalds.
Dižkoncerta programmā skanēja klasiķu Jāzepa Vītola, Jurjānu Andreja, Emīla Dārziņa, Alfrēda Kalniņa un Emiļa Melngaiļa darbi. Tāpat dzirdējām arī Ērika Ešenvalda, Imanta Kalniņa, Jura Kulakova, Edgara Račevska un Ārija Šķepasta kora dziesmas.
Šajos svētkos atskaņoja arī Latvijas himnu – Baumaņu Kārļa «Dievs, svētī Latviju», kā arī Jāzepa Vītola un Ausekļa teiksmu «Beverīnas dziedonis» – skaņdarbus, kas pirmo reizi kopkorī izpildīti 1895.gada IV Vispārējos latviešu Dziesmu un mūzikas svētkos.
Koncerta virsdiriģenti – Ivars Cinkuss, Roberts Liepiņš, Aigars Meri, Andrejs Mūrnieks, Jēkabs Ozoliņš, Edgars Račevskis, Ints Teterovskis un Jānis Zirnis. Koncerta vadītāji Elīna Vāne un Aigars Vilims, māksliniece Sandra Strēle un scenogrāfs Gints Strēlis.
Dižkoncerta īpašais piedāvājums – komponistes Līgas Celmas-Kursietes un dzejnieka Kārļa Vērdiņa kantātes «Mītavas teika» kopkorim un simfoniskajam orķestrim pasaules pirmatskaņojums.
Foto: Ruslans Antropovs
