Galvenie vēstures veidotāji – cilvēki (FOTO)
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs par godu Pilsētas svētkiem apskatei piedāvā jaunu izstādi – portretu galeriju «Ar domām un darbiem Jelgavai». Tajā skatāmi 50 izcilu, ar Jelgavu saistītu cilvēku portreti un lasāms, kā viņu darbība saistāma ar mūsu pilsētu. Tāpat atklāta izstāde, kura koncentrēti stāsta par pilsētu 750 gadu laikā.
«Jelgavu ir cēluši un veidojuši, tās atpazīstamību veicinājuši cilvēki – dažādu tautību, profesiju, reliģisko uzskatu un citu garīgo strāvojumu pārstāvji. Dažiem ir bijis lemts tikai piedzimt mūsu pilsētā – viņu dzīves ceļš aizvijies plašajā pasaulē, un tikai reizēm mēs nejauši uzzinām, ka viņi savu vārdu ar lieliem burtiem ierakstījuši citu zemju vēsturē,» teic muzeja direktore Gita Grase, piebilzdama, ka mūsu pienākums tomēr ir atcerēties viņus arī mūsu pilsētā.
Savukārt daudzi citi dažādu apstākļu sakritības dēļ šeit uzkavējušies, veidojot karjeru, vai piestājuši garāmbraucot. Tas ļāvis viņiem realizēt kādu ieceri, atstājot pēdas pilsētas vēsturē, un viņu ieguldījums jūtams vēl šodien. «Bet visvairāk ir tādu cilvēku, kuru mūžs sākās un tika pavadīts Jelgavā, kā mēs muzejā mēdzam teikt, no šūpuļa līdz kapam. Gan lielos, gan mazos ikdienas darbos viņi veidoja pilsētu un savulaik lepojās ar to,» stāsta G.Grase.
Izstādē iekļauti gan tādi slaveni jelgavnieki kā Jānis Čakste, Georgs Mancelis, Gothards Fridrihs Ketlers, gan arī mazāk zināmi vārdi – Ernsts Johans Bīnemanis, kurš konstruējis pirmo Latvijas debesīs pacēlušos gaisa balonu, vai Juris Bārs, kurš latviešu ortogrāfijā ieviesa mīkstinājuma un garuma zīmes. Muzeja darbiniekiem vēl padomā vismaz simt cilvēku, kuru portreti ar laiku varētu rotāt tā sienas.
Vienlaikus ar izcilo jelgavnieku portretu galeriju atklāta arī izstāde, kura stāsta par pilsētas 750 gadu vēsturi. Piecās planšetēs fotogrāfijās un tekstuālos materiālos var gūt ieskatu par hercogistes laiku, arī to, ka no pilsētas reiz varēja izkļūt pa četriem vārtiem (Nabaga, Ūdens, Dobeles un Mazajiem), uzzināt, kā mainījusies Jelgava 1940. gadā. Izstāde muzejā apskatāma kādu laiku, pēc tam tā varētu ceļot uz Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centru un izglītības iestādēm.
Foto: Raitis Puriņš
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”