ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Zemgales Olimpiskajā centrā futbolu nomaina svētku dižkoncerts

Uldis Veilands
Koncerti

2015. gada 28. maijs 09:14

1270
Zemgales Olimpiskajā centrā futbolu nomaina svētku dižkoncerts

30. maijā pulksten 19 – Jelgavas kamerorķestris, solisti, dejotāji, 2200 dziedātāju un viens pasaules pirmatskaņojums.

Lai gan gaumes ir dažādas, pastāv arī vispārēji kanoni, un pēc vēriena un iesaistīto spēku kvalitātes par Jelgavas Pilsētas svētku kulminācijas punktu vajadzētu kļūt dižkoncertam «Latvieša dziesma Jelgavas vārtos» sestdienas vakarā Zemgales Olimpiskajā centrā. Paša karstākā mēģinājumu procesa starplaikā izdevās uz nelielu sarunu uzaicināt koncerta māksliniecisko vadītāju Ivaru Cinkusu. 

– Varbūt maldos, bet šķiet, ka ar Jelgavu līdz šim nebijāt pārāk cieši saistīts – dzimis rīdzinieks, daudz darbojies Ventspilī. Kā nokļuvāt līdz Jelgavas 750. jubilejas, manuprāt, galvenā pasākuma – lielkoncerta «Latvieša dziesma Jelgavas vārtos» – mākslinieciskajai vadībai?
Par saistību ar Jelgavu nu gan nebūs taisnība, tā man ir visai cieša. Ja būsim precīzi, tad manai dzīvesbiedrei (no «Čikāgas piecīšiem» labi pazīstamā Lorija Vuda – red.), jo šeit dzimuši viņas vecāki, kas gan pēc kara pārcēlušies uz dzīvi ārpus Latvijas. Vēl tagad saglabājies īpašums Egas ielā, tā ka vismaz «pa sievas līniju» jūtos cieši saistīts ar Jelgavu.

Bet ne jau tāpēc «ar latvieša dziesmu nokļuvu Jelgavas vārtos». Pagājušā gada augustā man piezvanīja no Jelgavas pašvaldības iestādes «Kultūra». Izrādās, «vainojama» dižkoncerta režisore Dace Micāne-Zālīte, ar kuru biju jau vairākkārt sadarbojies dažādos ampluā. Starp citu, tieši pie Daces es uzkāpu uz skatuves kā muzikālais aktieris (I.Cinkuss piedalījies vairāk nekā 10 muzikāli un dramatiski teatrālos projektos, četrus no tiem vadījusi D.Micāne-Zālīte – red.).

Piedāvājums nāca tieši laikā, jo kopš XXV Vispārējiem dziesmu svētkiem, kur biju ne tikai virsdiriģents, bet arī noslēguma koncerta «Līgo» mākslinieciskais vadītājs, pagājuši divi gadi, un tieši gribējās ķerties pie kā lielāka.

Otrs priekšnoteikums (bet varbūt pat pirmais), kāpēc es piekritu šim piedāvājumam, bija sasaiste ar IV Vispārējiem latviešu dziesmu un mūzikas svētkiem Jelgavā – 120. gadskārta vienīgajiem lielajiem dziesmu svētkiem, kas notikuši ārpus Rīgas. Bet ne jau tikai tāpēc IV dziesmu svētkiem bija milzīga jauda. Ja papēta dziļāk, tie bija ļoti nozīmīgi un noteicoši Latvijas valsts izveidē. Faktiski šie svētki ir Jāņa Čakstes, kurš toreiz bija Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks, nopelns, jo, pamatojoties uz Kurzemes lauku biedrību pieprasījumu, tieši Jānis Čakste panāca IV Vispārējo dziesmu un mūzikas svētku rīkošanu Jelgavā 1895. gada jūnijā.

To latvietību, ko nākamais pirmais Latvijas Valsts prezidents iesvēla caur šiem svētkiem, grūti pārvērtēt. Kaut vai atcerēsimies, ka toreiz kopkorī dziedāja cilvēki, kuru vectēvi un pat tēvi vēl bija dzimtļaudis – nebrīvi cilvēki. Un tas bija ļoti svarīgi dziedātāju, es pat neteiktu, garīgai atdzimšanai, bet gan garīgai piedzimšanai.

Foto: Raitis Puriņš
Kategorijas

Kategorijas