Iznākusi grāmata, kādu vajadzētu katram pagastam un muižai (FOTO)
Ar 19. gadsimtā Vilces muižas dzirnavās ražotā papīra ūdenszīmi uz vāka 42 lappušu bieza iznākusi grāmata «Vilces muiža». Tās autore ir vēsturniece un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Mārīte Putniņa. Darbu viņa veica pēc Lolitas Duges vadītās biedrības «Vilces attīstības centrs» ierosmes.
Grāmatā «Vilces muiža» apkopotas ziņas, sākot no Vilces senvēstures un beidzot ar tagadējo laiku, kad muižas kungu namā saimnieko Vilces pamatskola. Atsevišķās nodaļās autore apskata Vilces senvēsturi, muižas īpašniekus, kungu mājas tapšanu (kas sākās 18. gadsimta vidū), muižas kompleksu, atsevišķi izceļot parku, kā arī pamatskolas vēsturi.
Strādājot pie grāmatas, M.Putniņa pētījusi dokumentus Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Rundāles pils muzejā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centrā, kā arī vairākās ārvalstu kolekcijās. Autore iepazinusi arī ar Milijas Zībertes, Rutas Baņģieres, Aivas Ozoliņas un citu Vilces pagasta novadpētnieku savākto vēstures materiālu.
Grāmatas sākumā pieminēts nejaušs gadījums 1940. gadā, kad skolēni, muižas parkā uzstādot soliņu, piepeši atklāja senus apbedījumus. Toreiz pēc skolas pārziņa Roberta Goda ziņojuma Pieminekļu valdei muižas apkārtnē veica arheoloģiskos izrakumus (tie tika atkārtoti 1959., 1966. un 1991. gadā). Iegūtie priekšmeti lika secināt, ka Vilcē senie zemgaļi dzīvoja vidējā (no 5. līdz 9. gadsimtam) dzelzs laikmetā.
No septiņsimt gadu ilgā vācu valdīšanas laika M.Putniņa citē dokumentu, kas liecina, ka 1462. gadā Livonijas ordeņa mestrs Johans fon Mengede piešķīra lēnī Klausam no Mēdeheimas īpašumu starp Vilces, Svētes un Platones upēm. Arī Vilces muižas parkā atrastais 1533. gadā izkaltais Livonijas ordeņa mestra sudraba šiliņš liecina, ka tajā laikā šī vieta bijusi apdzīvota.
Savukārt 1620. gada 17. oktobrī datētajā Kurzemes bruņniecības matrikulā ir minēts Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesnesis Johans fon Mēdems no Vilces. Tātad ar Vilces muižu bija saistīta Mēdemu dzimta, par kuras pamatlicēju tiek uzskatīts Jelgavas pils būvētājs Livonijas ordeņa mestrs Konrāds Manderns, kura granīta biste grezno Driksas tiltu Jelgavā. Ar Mēdemu dzimtu, kurai Vilces muiža piederēja līdz 1812. gadam, saistās arī tās kungu nams, uz kuru 1921. gadā pēc muižas zemju nacionalizēšanas pārcēlās Vilces pamatskola.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 28.maija, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš un Juris Kālis
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”