Mančinskis: Uzņēmumi atsākuši investēt

LETA

2015. gada 25. maijs 10:25

528

Gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegto kredītu apjoms liecina, ka Latvijas uzņēmumi ir atsākuši veikt investīcijas, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis. No jauna izsniegto kredītu apjoms gan uzņēmumiem, gan privātpersonām audzis gandrīz par 90% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Tā ir gan pozitīva ziņa "Swedbank", gan pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai kopumā, uzsvēra bankas vadītājs.

- "Swedbank" pirmā ceturkšņa rezultāti rāda peļņas samazinājumu. Kāpēc tā kļuvusi mazāka?
Pirmā ceturkšņa rezultātus vērtēju pozitīvi - ar katru gadu turpina pieaugt klientu aktivitāte, otrkārt, daudz pozitīvāka kļuvusi situācija jaunajā kreditēšanā, vērojams pieaugums salīdzinājumā ar situāciju 2014.gada pirmajā ceturksnī, bet, treškārt, neskatoties uz kopumā zemo ekonomisko aktivitāti un negatīvajām procentlikmēm, kas bieži vien jau ir novērots praksē, esam sasnieguši savus finanšu mērķus.

- Tomēr citām lielākajām bankām peļņa pirmajā ceturksnī augusi salīdzinājumā ar pagājušo gadu.
Viss jau ir relatīvi. Pirmkārt, jāskatās, kāda peļņas daļa aug, - vai tā ir peļņa pirms uzkrājumiem vai pēc uzkrājumiem. Turklāt katram ir savi biznesa plāni, un "Swedbank" nav mērķis, lai peļņa augtu straujāk nekā citām bankām. Mūsu mērķis ir gūt attiecīgu atdevi pret ieguldīto kapitālu, un šis mērķis patlaban tiek sasniegts.

- No jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā ceturksnī gandrīz divkāršojies. Kas to ir veicinājis?
Jā, tie ir no jauna izsniegtie kredīti. Būtiski saprast, ka kopējais kredītu portfelis joprojām nedaudz samazinās, un tas galvenokārt ir tādēļ, ka pagātnē izsniegtie kredīti joprojām amortizējas straujāk nekā no jauna izsniegto kredītu apjoms. Ir atsevišķas kategorijas, kurās vērojama zināma izaugsme - patēriņa kreditēšana, līzings, bet kopējais finansējuma apjoms samazinās.

Savukārt no jauna izsniegto kredītu apjoms gan uzņēmumiem, gan privātpersonām audzis gandrīz par 90% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Tā ir gan pozitīva ziņa "Swedbank", gan pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai kopumā.

- Lielākā daļa no jauna izsniegto kredītu ir uzņēmumiem? Kādi tam ir iemesli - vai uzņēmumi ir kļuvuši uzticamāki un banka tiem vairāk izsniedz kredītus, vai arī uzņēmumi sākuši biežāk prasīt kredītus?
Jā, tā tas ir, lielākais apjoms ir uzņēmumiem. Kopumā tas liecina par to, ka uzņēmumi atsāk investēt. Tas ir pozitīvi, jo investīciju trūkums vai investīciju zemais apjoms patlaban ir galvenais izaicinājums Latvijas ekonomikai.

Pagājušajā gadā cerējām, ka kreditēšanas apjomi ievērojami pieaugs, taču uzņēmēju investīciju aktivitāte pērn bremzējās. Tam bija divi galvenie iemesli - zemā eirozonas ekonomiskā izaugsme un Krievijas-Ukrainas konflikts ar tam sekojošo Krievijas krīzi, jo Krievija bija daudzu Latvijas uzņēmēju mērķa tirgus.

Patlaban šie faktori jau ir pieņemti. Eirozonas ekonomiskā aktivitāte nedaudz sāk uzlaboties, Krievijā kritums arī izrādījās ne tik liels, kā varēja būt, turklāt ģeopolitiskais konflikts ir nedaudz lokalizējies un patlaban vairs nav katra uzņēmēja galvā ik dienu. Domāju, ka šis faktoru kopums un uzņēmumu nepieciešamība investēt jaunos pamatlīdzekļos, ja arī ne ar mērķi spēcīgi attīstīties, tad vismaz lai noturētu sasniegto, ir tas, kas uzņēmumiem patlaban liek investēt. Savukārt "Swedbank" nav nekādu ierobežojumu kreditēšanai, gluži otrādi, mēs no savas puses esam definējuši, ka labprāt izsniegtu jaunajos kredītos vienu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt.

- Kāpēc uzņēmumi nav gatavi paņemt šo naudu? Vai vainīga pelēkā ekonomika?
Nav gatavi paņemt tāpēc, ka diemžēl liela daļa uzņēmumu neatbilst tiem nosacījumiem, lai viņus varētu kreditēt. Faktori ir dažādi, bet pirmkārt tā patiešām ir pelēkā ekonomika. Īpašas izmaiņas diemžēl nav notikušas.

Katram uzņēmumam būtu jāizvērtē, ko tad īsti uzņēmums grib darīt. Vai tas vēlas dzīvot pelēkajā (vienalga - tumšpelēkajā vai gaišpelēkajā) ekonomikā, maksāt algas aploksnēs un neuzrādīt peļņu, uzrādīt negatīvu kapitālu, kas jebkurā nodokļu struktūras pārbaudē draud ar uzņēmuma slēgšanu, vai arī uzņēmums vēlas strādāt ilgtermiņā, iegūt finanšu vēsturi, rādīt labus finanšu rezultātus un būt finansējamam. Tā ir izvēle, kas jāizdara, un diemžēl bieži vien tā tiek izdarīta par labu kādiem īstermiņa labumiem, proti, šodien vairāk nopelnīt un rīt domāt, ko darīt tālāk.

- Kurās nozarēs un kādi ir tie uzņēmumi, kas spēj paņemt kredītu? Kādām vajadzībām kredīti tiek ņemti?
Nozaru spektrs ir visplašākais, tas ir līdzīgs Latvijas tautsaimniecības struktūrai, nav nekādas īpašas koncentrācijas atsevišķās nozarēs. Arī "Swedbank" necenšas kaut kā īpaši koncentrēties uz kādām dažām nozarēm. Mums nav tādu īpašu prioritāšu.

- Lauksaimniecība savulaik tika definēta kā prioritāte.
Lauksaimniecība joprojām ir ļoti aktīva nozare, pieejami jauni struktūrfondi, kurus lauksaimnieki labprāt cenšas izmantot. Labprāt arī finansējam šo industriju. Skaidrs, ka pagājušais gads nozarei nebija vieglākais, ņemot vērā piena cenu kritumu, vienlaikus ilgtermiņā tā ir stabila nozare. Domāju, ka lauksaimniecība vienmēr pastāvēs un būs viena no stabilākajām nozarēm.

- Cik daudzi no jaunos kredītus saņēmušajiem uzņēmumiem ir ražojoši uzņēmumi, kas ņem kredītus ražošanas iekārtu iegādei, ražošanas paplašināšanai u.tml.?
Tādu atsevišķu datu nav. Pirmā ceturkšņa laikā uzņēmumiem tika piešķirti kredīti 135 miljonu eiro apmērā, no tiem 25 miljoni eiro - ūdensapgādes projektiem, 25 miljoni eiro - lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumiem, 19 miljoni eiro - tirdzniecības uzņēmumiem, deviņi miljoni eiro - transporta jomai, deviņi miljoni eiro - informācijas un komunikācijas pakalpojumiem. Tirdzniecības uzņēmumi ņem kredītus, bet viņiem tas vairāk nepieciešams apgrozāmā kapitāla palielināšanai, tās nav klasiskās investīcijas. Kredītus ņem arī loģistikas uzņēmumi, bet šobrīd mazāk, jo šī nozare vairāk izjutusi Krievijas krīzes ietekmi.

- Vai tiek izsniegti kredīti arī nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem?
Kreditējam arī attīstītājus, protams, ka kredītu šajā nozarē nav tik daudz kā agrāk, un tā tam arī nevajadzētu būt. Patlaban nozarē bija pauze, kas bija saistīta ar visām Maksātnespējas likuma izmaiņām. Ja šīs izmaiņas būtu stājušās spēkā tādas, kā sākotnēji tika plānots, tad būtu daudz mazāk iespējamo dzīvokļu pircēju un attiecīgi attīstītājiem nebūtu jēgas sākt jaunus projektus. Arī tagad attīstītāji vēl vēro tirgu un skatās, kādā virzienā tas attīstīsies.

Pēc tam, kad Maksātnespējas likuma grozījumi tika apstiprināti kompromisa versijā, ievērojami ir pieaudzis pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem, sākusi strādāt arī valsts atbalsta programma mājokļu iegādei ģimenēm ar bērniem. Šie faktori kopumā ļauj pieņemt, ka mājokļu celtniecība aktivizēsies tuvākajā laikā.

- Tātad var pieņemt, ka visvairāk jaunu kredītu attīstītāji varētu prasīt tieši dzīvojamo ēku celtniecībai?
Jā, jaunu projektu celtniecībai. Patlaban diezgan daudz tiek pārpirkti jau esoši projekti, tiem mainās īpašnieki - biroju ēkām, loģistikas centriem -, un arī šīs jomas tiek kreditētas. Tad, kad viena kompānija objektu pārdod citai, tas arī tiek uzlūkots kā jauns kredīts. Investoru aktivitāte un interese par dažādiem investīciju objektiem ir pietiekami liela.

- Kas ir šie investori? Pārsvarā dažādi fondi?
Ir divas kategorijas, vai pat trīs. Pirmā ir investīciju fondi, kuri meklē gatavus objektus, kas uzreiz nestu naudas plūsmu. Otra kategorija joprojām ir investori no austrumiem, kuri veic naudas izvietošanu un kuriem bankas finansējums parasti nav nepieciešams, un trešā kategorija ir bagātās Latvijas privātpersonas, kuras nekustamo īpašumu objektu iegādi joprojām redz kā veidu, kā ieguldīt naudu, uzglabāt naudu, nopelnīt naudu.

- Vairāki attīstītāji ir teikuši, ka lielās bankas nekreditē tos projektus, kas tiek būvēti pircējiem-nerezidentiem. Vai tā ir?
Tā ir taisnība, jo ir skaidrs, ka šajā nerezidentu tirgū ir pārāk daudz neskaidrību. Ja tagad sāk projektu ar mērķi pārdot šos dzīvokļus nerezidentiem, nav skaidrs, kas notiks ar uzturēšanās atļaujām. Šī programma nepārtraukti tiek mainīta, notiek politiska diskusija, vai to atkal mainīt vai vispār apturēt. Ja programma tiks apturēta, kas tad būs šo dzīvokļu reālie pircēji? Riski ir lieli. Bankas pieeja ir tāda, ka finansējam šos dārgos, ekskluzīvos projektus ar tādu domu, ka attīstītājam jābūt spējīgam pārdot šos dzīvokļus vietējā tirgū, lai būtu iespējams atmaksāt kredītu.

- Vai attīstītājam spēja pārdot dzīvokļus vietējā tirgū ir kaut kā jāpierāda?
Šo spēju noteiks paredzamā dzīvokļu cena un to profils. Vietējā tirgū reti kurš pērk dzīvokļus par 4000-5000 eiro kvadrātmetrā. Ir, protams, daži cilvēki, kas to dara, bet tā nav lielākā masa. Vietējā tirgū pārsvarā pērk dzīvokļus par 1500-2500 eiro kvadrātmetrā.

Attīstītājam jābūt skaidram biznesa plānam un mērķa konceptam, otrs - svarīgs ir pats attīstītājs, kāda ir viņa darbības vēsture, kāda ir sadarbības vēsture ar banku, un trešais - kāds ir šī attīstītāja finanšu stāvoklis. Un vēl arī ceturtais - kāds būs šī attīstītāja paša ieguldījums, līdzfinansējums paredzētajā projektā.

- Cik lielam līdzfinansējumam būtu jābūt?
Atkarībā no projekta. Ja attīstītājam ir tikai viens projekts, tad tas ir daudz lielāks risks, ja attīstītājam ir daudz projektu un ir spēcīgi finanšu rādītāji, tad līdzfinansējums var būt mazāks.

- Ja neskaita valsts atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem, cik patlaban cilvēki ir spējīgi paņemt hipotekāro kredītu?
Cilvēki ir spējīgi ņemt kredītu. Jautājums ir par iedzīvotāju vēlēšanos to darīt. Patlaban vēlēšanās ņemt kredītu pakāpeniski pieaug. Kas tad ir noticis pēdējos gados? Pirmkārt, ievērojami stabilizējusies ekonomiskā situācija un cilvēki ir pārliecināti par savu spēju pelnīt naudu, atrast labu darbu - tas ir faktors, kas cilvēkus padara spējīgus aizņemties naudu un arī gribošus aizņemties.

Otrkārt, ir stabilizējies īres tirgus. Īre maksā tik, cik tā maksā, - atšķirībā no laikiem, kad īres maksa bija relatīvi zema attiecībā pret īpašuma cenām, šobrīd īres maksas atspoguļo reālās īpašumu cenas. Līdz ar to cilvēkam parādījusies izvēle - vai nu viņš grib īrēt un maksāt krietni vairāk kādam citam investoram, vai arī viņš grib aizņemties un maksāt pats priekš sevis. Katram no šiem scenārijiem ir savi plusi un savi mīnusi - ja tu pērc dzīvokli, tad zināmā mērā zaudē elastību mainīt īpašumus, cena var iet uz augšu un uz leju, ilgtermiņā tā noteikti ies uz augšu, bet var būt periodi, kad tā iet uz leju. Savukārt īrējot cilvēks pārmaksā, bet viņš maksā to reālo tirgus cenu, lai kāds cits varētu nopelnīt savus 10% gadā. Protams, katrā brīdī no šī īpašuma ir iespēja aiziet, taču tajā netiek saņemta tā kvalitāte, ko īrnieks varbūt vēlētos savā mājoklī.

Pēdējā laikā kļūst arvien vairāk cilvēku, kuri gribētu iegādāties savu īpašumu, tādēļ hipotekārā kreditēšana pieaug jau tagad un tā ievērojami pieaugs arī nākotnē.

- Cik personām ir izsniegti hipotekārie kredīti, neskaitot valsts atbalsta programmā izsniegtos kredītus?
Ceturkšņa laikā tie būs vairāk nekā 1000 jaunu kredītu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni tas ir ievērojams pieaugums, salīdzinājumā ar pagājušā gada ceturto ceturksni tas ir samazinājums, bet tas skaidrojams ar to, ka, pirmkārt, pirmajā ceturksnī vienmēr ir zemāka aktivitāte, un, otrkārt, 2014.gada ceturtajā ceturksnī bija liela aktivitāte, jo visi gaidīja, ka stāsies spēkā Maksātnespējas likuma grozījumi, un centās paņemt kredītu, kamēr to vēl varēja izdarīt pēc vecajiem noteikumiem.

Tomēr, ja salīdzinām ar Lietuvu un Igauniju, tad Latvijā jauno hipotekāro kredītu izsniegšana ir divas līdz četras reizes zemāka. Ekonomiskā attīstība valstīs ir aptuveni vienāda, ienākumu līmenis ir aptuveni vienāds, procentu likmes ir aptuveni vienādas, kreditēšanas noteikumi ir aptuveni vienādi, kā arī mājokļu cenas ir aptuveni vienādas. Arī "Swedbank" mājokļu pieejamības indekss Rīgā ir augsts. Tas nozīmē, ka Latvijā cilvēki joprojām aizņemas mazāk. Tā ir iedzīvotāju izvēle pagaidām nemainīt mājokli vai neiegādāties jaunu. No otras puses, var teikt, ka arī mājokļu piedāvājums ir relatīvi zems - nav sevišķi daudz jauno projektu, kas tiek piedāvāti tirgū. Visdrīzāk, šo projektu skaits pieaugs, pieaugs piedāvājums un izvēles iespējas iedzīvotājiem, kuri varēs šos mājokļus iegādāties.

- Kāpēc aktivitāte ir zemāka? Tā ir Latvijas iedzīvotāju piesardzība?
Domāju, ka jā, tā ir gan piesardzība pēc krīzes, gan arī joprojām relatīvi diezgan lielais cilvēku skaits, kas dzīvo ēnu ekonomikā. Dzīvojot ēnu ekonomikā, ir ļoti grūti saņemt hipotekāro kredītu - cilvēks nevar uzrādīt legālus ienākumus. Pat tad, ja ir uzkrāta pirmā iemaksa, ja nav ienākumu, tad nav arī kredīta. Tad var iet vai nu pie nebanku kreditētājiem, kuri hipotekāros kredītus izsniedz pilnīgi par citām likmēm, vai arī uz īres tirgu.

- Tātad tas varētu nozīmēt, ka Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomika ir krietni mazāka?
Es tā gribētu teikt. Par Lietuvu es nebūtu tik pārliecināts, bet Igaunijā ēnu ekonomika noteikti ir zemāka.

- Kā veicas ar pirmskrīzes laikā ņemto hipotekāro kredītu atmaksu?
Pamatā tā vairs nav problēma. Sabiedrībā joprojām ir diskusijas par to, kas notiek ar cilvēkiem, kas nespēj atmaksāt šos kredītus, taču kopumā slikto kredītu portfelis bankai ir ļoti zems. Tas patlaban ir normas robežās, tāds, kāds tas varētu būt visu laiku. Vienmēr, arī 2006. un 2007.gadā, bija cilvēki, kas kavēja kredītu atmaksu, kuriem bija nepieciešama kredītu restrukturizācija, kuri pārtrauca maksāt savus hipotekāros kredītus. Tas bija arī straujās izaugsmes gados. Līdz ar to patlaban slikto kredītu problēma banku sektorā vairs nepastāv.

- Vai pēdējā gada-divu laikā izsniegtajiem jaunajiem kredītiem arī ir kavētāji?
Šiem kredītiem kavētāju vispār nav. Starp tiem kredītiem, kas izsniegti pēdējo sešu gadu laikā, nav tādu kredītu, kas netiktu atmaksāti. Tas nozīmē, ka mēs esam bijuši piesardzīgi, varbūt pat pārāk piesardzīgi. Skaidrs ir tas, ka visiem šiem kredītiem ir bijusi pirmā iemaksa, jo daudziem 2006. un 2007.gadā izsniegtajiem kredītiem reālas pirmās iemaksas nemaz nav bijis. Toreiz cilvēki varēja sashēmot bez pirmās iemaksas, dažādu vērtētāju noteiktās dzīvokļu vērtības atšķīrās par 10-20%. Tagad pirmā iemaksa ir reāli jāiemaksā kontā, plus diezgan skaidra ir dzīvokļa vērtība, un banka vadās pēc mūsu iekšējā vērtētāju skata uz konkrētā dzīvokļa vērtību. Vēl viena būtiska izmaiņa kreditēšanā pēdējo septiņu gadu laikā ir tā, ka skaidri zināmas katra aizņēmēja saistības. Tagad cilvēks nevar atnākt uz "Swedbank" un pateikt, ka tas viņam ir vienīgais kredīts, un pēc tam aiziet, piemēram, uz "SEB banku" un pateikt to pašu. Agrāk bankas to arī nezināja, bet tagad ir skaidrs, vai klients ir vēl kaut ko aizņēmies, vai ir vēl kādas saistības, un tas palīdz klientu izvērtēt, palīdz klientu konsultēt, cik un kādas saistības viņam vajadzētu uzņemties.

Kā jau teicu, patlaban spēja aizņemties ir lielāka, nekā cilvēki reāli aizņemas. No aizņēmēju viedokļa šis ir labs laiks, jo Eiropas Centrālā banka mēģina drukāt daudz naudas, spiest zemē procentlikmes un panākt to, lai iedzīvotāji vairāk tērētu, vairāk aizņemtos, kā arī lai bizness sāktu vairāk investēt, redzot, ka pieprasījums aug. Tas ir visa šī naudas drukāšanas vingrinājuma mērķis.

- Vai kredītu procentu likmes varētu vēl vairāk samazināties?
Īpaši tālāk jau vairs nav, kur samazināties. Arī tagad ļoti zema riska uzņēmumiem procentu likmes ir zem 1%, privātpersonām gan tādu likmju nav, un es ceru, ka arī nebūs.

Procentu likmes nosaka divi galvenie faktori. Viens no tiem ir resursu cena, un resursu cena patlaban ir ļoti zema. Naudas cena gada, divu, piecu, desmit gadu griezumā ir ļoti zema. Otrs faktors ir kredītrisks - cik liels ir risks, ka aizņēmējs pārstās maksāt. Šis kredītrisks veidojas no diviem faktoriem - iespējas, ka šis uzņēmums pārtrauc maksāt, kā arī zaudējumiem, ja šis uzņēmums pārtrauc maksāt, jeb nodrošinājuma. Šo divu faktoru kombinācija arī norāda kredītriska apjomu, līdz ar to patlaban ir ļoti zema riska uzņēmumi, kuri var aizņemties ļoti lēti, un pārējie, kuru aizņemšanās spējas ir atkarīgas no tā, cik spēcīga ir viņu bilance jeb finanšu rādītāji. Te mēs atgriežamies pie jautājuma par ēnu ekonomiku, jo, ja bilance neuzrāda reālo situāciju, tad izskatās, ka iespēja, ka šis uzņēmums pārtrauks strādāt, ir ļoti liela. Tas jau ir augsta riska uzņēmums, un, kā rāda mūsu pagātnes pieredze, iespēja, ka šāds uzņēmums pārtrauks atmaksāt kredītu, ir ļoti liela. Tad ir jāskatās, kāds ir nodrošinājums. Ja nodrošinājums ir, piemēram, ēka Rīgas centrā un mēs finansējam 60% no tās vērtības, tad skaidrs, ka dabūsim atpakaļ savu naudu pat tad, ja šis uzņēmums pārtrauks maksāt. Savukārt, ja nodrošinājums ir ražotne lauka vidū, tad diemžēl mūsu prakse pierāda, ka parasti aptuveni pusi no izsniegtās naudas atgūt nav iespējams, pat pārņemot ražotni un atrodot tai jaunu īpašnieku. Parasti, ja kaut kas tiek pārņemts, tad tur daudz kā vairs nav uz vietas. Ja iekārtas ir jānoskrūvē un kaut kur jāpārved, tad sliktākajā gadījumā tām ir lūžņu vērtība, labākajā gadījumā - 30% no sākotnējās vērtības.

Tie ir iemesli, kādēļ cenu atšķirības dažādiem kredītiem ir ļoti lielas.

- Vai arī privātpersonas tiek vērtētas zema un augsta riska klientos?
Katrai privātpersonai banka aprēķina riska profilu, un, balstoties uz tā, kredīts vai nu tiek, vai netiek piedāvāts, un, ja kredīts tiek piedāvāts, tad kredīta cena ir ļoti atšķirīga. Ir augsta riska un zema riska privātpersonas.

- Vai varētu nosaukt vidējās procentlikmes augsta riska un zema riska privātpersonām?
Hipotekārajiem kredītiem zema riska un augsta riska klientiem procentlikmes varētu atšķirties pat par 3-4% gadā. Lielākā daļa "Swedbank" klientu ir vidējā riska aizņēmēji, tāpēc viņiem procentlikmju atšķirība ir ļoti neliela. Ja ir klients, kas jau ir atmaksājis vairākus kredītus, ilgstoši strādā stabilā darbā, tas ir zema riska klients. Savukārt augsta riska klients kādreiz pagātnē kādu kredītu ir atmaksājis, vai arī aizņēmies ātros kredītus un īsti nezina, kāda tur ir situācija.

Lai novērtētu klientu kredītrisku un dotu iespēju zema riska klientiem gūt no tā kādu labumu, banku sektors krīzes laikā ir izveidojis kredītbiroju. Tas vēl tā īsti nav sācis strādāt, bet drīzumā sāks. Likums ir spēkā, bet praksē informācijas apmaiņa ir izstrādes jeb testa stadijā. Doma ir tāda, ka tas ļaus iegūt informāciju ne tikai par ne visai labajiem aizņēmējiem, bet parādīs arī to, cik droši ir labie aizņēmēji. Šie dati tiks iegūti tikai ar klienta-kredītņēmēja atļauju.

- Vai bankas var uzzināt visu informāciju par cilvēka ņemtajiem ātrajiem kredītiem?
Nu, par visiem, protams, ka nevaram. Par lielāko daļu ir zināms, informācijas apmaiņa ar nebanku kreditētājiem daļēji notiek.

- Šogad "Swedbank" plāno uzstādīt 15 bankomātus novados, kuros nav neviena bankomāta. Banka to darīs par saviem līdzekļiem, vai tas ir tālejošs sociālās atbildības projekts? Cik šie bankomāti bankai izmaksās?
Es to nenosauktu par sociālās atbildības projektu, lai gan tas ir viens no elementiem. Vienkārši mēs, diskutējot par reģionālo pieejamību, diskutējot ar politiķiem, kuri šo jautājumu ļoti skaļi aicināja iekļaut dienaskārtībā, skatījāmies, kas īsti ir reģionālā pieejamība. Kas ir tie pakalpojumi, kuru pietrūkst reģionos? Skaidrs, ka var gribēt, lai katrā vietā būtu liela, skaista bankas filiāle, bet, ja šī filiāle būs tukša, tad kādam par to būs jāmaksā. Nez vai turīgie Rīgas klienti būtu gatavi maksāt par to, lai kaut kur ārpus Rīgas atrastos liela, tukša filiāle. Tajā pašā laikā finanšu pakalpojumi reģionu iedzīvotājiem ir nepieciešami. Klientu paradumi šajā laikā ir ļoti mainījušies, klienti paši uz bankām vairs neiet, mums bieži vien pat ir jādomā, kādā veidā klientus uzaicināt uz konsultācijām.

Ir jau izmainījies tas veids, kā klienti izmanto banku. Primāri tiek izmantota internetbanka, ļoti strauji aug mobilās bankas izmantošana - gan konta apskatīšanai, gan maksājumiem, un pēdējos gados ļoti strauji pieaug telefonbankas izmantošana - tās ir gan konsultācijas, gan arī darījumu veikšana pa telefonu. Tātad jebkurš Latvijas iedzīvotājs, ja viņam ir telefons un bankas konts, atrodoties jebkurā Latvijas vietā, var veikt jebkuru bankas operāciju. Protams, izņemot skaidras naudas saņemšanu. Visu pārējo varam piedāvāt jebkurā vietā Latvijā, tāpēc skatījāmies, kuras ir tās vietas Latvijā, kur skaidras naudas pieejamība ir relatīvi zema. Protams, ar lineālu nemērījām, kāds ir attālums līdz tuvākajam bankomātam, bet paņēmām administratīvo karti un skatījāmies, cik administratīvo teritoriju pietrūkst bankomātu. Atradām 15 novadus, kuros nav neviena bankomāta. Redzējām, ka varam atļauties šos bankomātus uzstādīt un ka ar laiku klientu aktivitāte varētu būt tik liela, ka tas atmaksāsies. Īstermiņā tas varbūt arī ir sociāls projekts, lai šo novadu iedzīvotājiem būtu pieejama skaidras naudas izņemšana, bet, no otras puses, "Swedbank" kā lielākā banka Latvijā, kas ir pateikusi, ka noklāj ar saviem pakalpojumiem visu teritoriju, dos iespēju arī citiem klientiem, kas šajos novados ieradīsies no Rīgas vai citas vietas, iegūt skaidru naudu vajadzības gadījumā. Protams, tā nav tikai skaidra nauda, jo katrs bankomāts piedāvā diezgan daudz bankas pakalpojumu, ko, ieliekot bankomātā bankas karti, var veikt bez bankas darbinieka starpniecības. Tā ir vēl viena bankas fiziska klātbūtne šajā vietā.

- Tomēr šis pakalpojums vairāk vērsts uz privātpersonām, iespējams, vecāka gadagājuma lauku iedzīvotājiem, kas neprot rīkoties ar internetbanku vai izmantot telefonbanku. Kādā veidā bankas klātbūtne reģionā var veicināt biznesa aktivitāti šajā reģionā?
Netiešā veidā tie 15 bankomāti var veicināt biznesa aktivitāti, jo arī uzņēmējiem būs pieejams šis pakalpojums, bet tā noteikti nav ekonomiskās aktivitātes veicināšana. Tā ir infrastruktūras pieejamības nodrošināšana šajās vietās.

Starp citu, ja runājam par vecākiem cilvēkiem, kas neprot strādāt ar internetbanku vai telefonbanku, tad maksājumu veikšanu piedāvā arī Latvijas Pasts, kas atnāk pie katra uz mājām, un cilvēkam vispār nekur nav jāiet. Līdz ar to lauku iedzīvotājiem nepieciešamie finanšu pakalpojumi ir pilnībā nosegti. Lielā mērā bankas klātbūtnei ir psiholoģisks faktors - jā, viņa tur ir, cilvēkiem patīk, ka viņa tur ir, bet, pajautājot, kad pēdējo reizi tur ir ieiets, izrādās, ka pēdējos pāris gadus nav sanācis un nav arī bijusi vajadzība. Mēs paši redzam, ka cilvēku plūsma bankas filiālēs pastāvīgi samazinās, tajā pašā laikā bankas produktu pielietošana ikdienā pastāvīgi pieaug. Cilvēki lieto to, kas viņiem ir, - karti, internetbanku -, un apmeklēt filiāli nav vajadzības. Arī kartes tagad tiek piedāvātas uz mājām, un, ja nenotiek kāda ķibele, piemēram, pazūd kodu karte, tad cilvēkam nav nepieciešamības apmeklēt filiāli.

Uzņēmējdarbības veicināšanai jau kādu laiku uzņēmējiem piedāvājam mikrokredītus, visbiežāk tie tiek izmantoti apgrozāmajiem līdzekļiem vai mazām investīcijām. Mikrokredīti ir atkarīgi no katra uzņēmuma - vienam tie ir 1000 eiro, citam varbūt 20 000 eiro. No savas puses mēģinām maksimāli vienkāršot gan to saņemšanas, gan izsniegšanas procesu. Netiek prasīti nodrošinājumi, netiek prasītas komercķīlas un tā tālāk. Tomēr no pelēkās ekonomikas pie šiem kredītiem nevar tikt, jo galvenais kritērijs ir uzņēmuma finanšu rādītāji. Ja uzņēmumam ir pozitīvs kapitāls un, vēlams, pozitīva peļņa un apgrozījums starp bankas kontiem, tad tas jau var saņemt šādu mikrokredītu. Īstenībā pat neprasām biznesa projektu - ja cilvēks saka, ka viņam vajag, tad sistēma izanalizē finanses un klientam tiek pateikts, kāds apjoms viņam ir pieejams.

- Vai "Swedbank" arī slēdz kādas filiāles reģionos?
Patlaban nevienu filiāli neslēdzam, tās filiāles, kas tagad ir, paliks un strādās. Skatāmies, kāds ir tas pakalpojumu klāsts, ko nepieciešams nodrošināt katrā konkrētā filiālē atkarībā no reālā pieprasījuma. Līdz ar to mainām filiāļu izskatu, tās kļūst modernākas, ir pakalpojumi, kas tur vairs nav pieejami, bet ir pakalpojumi, kas nāk klāt. Maināmies līdzi pieprasījumam un reālajai pirktspējai. Filiāles tagad primāri ir vērtīgo klientu konsultāciju centri.

- Rīgā jau sen darbojas programma "Atspēriens", tagad jau otro gadu Daugavpilī sākta programma "Impulss" jaunveidojamo uzņēmumu atbalstam. Vai bankai turpinājumā ir kāda atgriezeniskā saite no šiem uzņēmumiem, kāda atdeve?
Domāju, ka tīrā veidā izmērīt atdevi ir grūti gan bankai, gan ekonomikai kopumā. Protams, ka šie apjomi ir relatīvi nelieli. Tas ir viens no instrumentiem, kas pieejams jauniem uzņēmumiem gan Rīgā, gan tagad arī otro gadu pēc kārtas arī Daugavpilī. Es ceru, ka šīs programmas dod kādu papildu vēlmi jauniem uzņēmējiem sākt kaut ko darīt, jo viņi programmu ietvaros var saņemt vairākas lietas. Viena lieta ir pats granta finansējums, kas dažiem ir ļoti svarīgs, citiem mazāk svarīgs. Otra lieta ir iespēja maksimāli izmantot atbalsta konsultācijas. Prakse rāda, ka lielākā daļa jauno uzņēmumu neizdzīvo, vai arī to bizness nav bijis veiksmīgs ne jau tādēļ, ka viņiem nebūtu naudas, bet gan tādēļ, ka viņiem nav bijis zināšanu. Var gadīties, ka pati biznesa ideja nav bijusi pietiekami laba, bet visbiežāk ir trūcis zināšanu par to, kā vadīt uzņēmuma ikdienu - kādā veidā organizēt pārdošanu, mārketingu, cik reāli kas maksā. Programma ļauj dažiem jaunajiem uzņēmējiem saprast, ka viņu biznesa plāns varbūt nemaz nav bizness, bet hobijs, un viņi sāk strādāt pie kā cita un tādā veidā lēnā garā nonāk pie viņiem veiksmīgā biznesa plāna. Skaidrs, ka esam par jebkāda veida jauno uzņēmējdarbību, un arī pašvaldībām ir tāda interese, bet ir cerība, ka ar laiku šie projekti būs arvien inovatīvāki, arvien spējīgāki izaugt ārpus robežām un pārvērtīsies par pietiekami nopietnu biznesu.

Kopumā tas ir viens no atbalsta instrumentiem jomai, kas mums liekas pietiekami svarīga, proti, uzņēmējdarbības atbalstam.

- Vai nav doma sākt šādas programmas vēl kādās pašvaldībās, piemēram, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, citās?
Nav izslēgts, ka šādas programmas tiks izveidotas. Primārais nosacījums ir sadarbība ar pašvaldību. "Swedbank" ir aktīva un klātesoša visās šajās pilsētās, bet mums ir arī citas sadarbības formas ar pašvaldībām, jauno uzņēmēju atbalsta programma nav vienīgā. Mēs esam gatavi dažādos veidos atbalstīt vietējās iniciatīvas.

- Tātad ar jebkuru iniciatīvu jānāk klajā pašvaldībai?
Bankai ir ļoti spēcīgi cilvēki uz vietām, kuri ikdienā strādā ar pašvaldībām, un tad jau viņi parasti nāk klajā ar kādām kopīgām idejām, tas atkarīgs no viņu pašu vēlmes.

Informācijai:
"Swedbank" Latvijā šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 23 miljonu eiro peļņu.
Peļņa sarukusi salīdzinājumā ar 32 miljonu eiro peļņu 2014.gada pirmajā ceturksnī.
Ienākumi samazinājušies zemo procentlikmju ietekmē, savukārt izdevumu samazinājums panākts, turpinot fokusēties uz darbības efektivitātes palielināšanu. Lai arī mazākos apjomos, tomēr turpinājās iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošana.
Šogad pirmajā ceturksnī lielāka summa izsniegta jaunajos kredītos. Jauno kredītu apjoms šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza 176 miljonus eiro, salīdzinot ar 100 miljoniem eiro attiecīgajā periodā pirms gada. Ceturkšņa laikā uzņēmumi no "Swedbank" aizņēmušies 135 miljonus eiro, kas ir par 87% vairāk nekā pērn gada sākumā. Vienlaikus mājokļu kreditēšana ir augusi par 25%, bet patēriņa finansēšana ir dubultojusies. Visvairāk finansētas ir lauksaimniecības un mežsaimniecības, tirdzniecības, ūdens apgādes, transporta, kā arī informācijas tehnoloģiju un komunikāciju nozares. Kredītportfeļa amortizācija pirmajā ceturksnī palēninājās, kopējam kredītportfelim samazinoties par 1%, salīdzinot ar 2014.gada beigām.
Noguldījumu apjoms palielinājās par 12% pret iepriekšējo gadu un par 2% pirmā ceturkšņa laikā.
Investēt savā biznesā šogad plāno 55% uzņēmumu, liecina "Swedbank" veikta uzņēmumu aptauja.
Savukārt 29% šogad neplāno investēt, un 16% vēl nav pieņēmuši lēmumu par investīcijām. Aktīvāk šogad plāno investēt reģionu uzņēmēji, kā arī lielie uzņēmumi. Reģionos interese par investīcijām saistāma ar lauksaimniecības sektoru, kur jau ir pieejami struktūrfondu līdzekļi. Turklāt atceltas arī piena kvotas, kas vairs neierobežos ražošanas apjomu.
Trešdaļa uzņēmumu, kas šogad plāno investēt, iecerējuši ieguldīt attīstībā līdz 50 000 eiro. Vēl 33% plāno ieguldīt vairāk nekā 500 000 eiro, no tiem 11% plāno investīcijas virs diviem miljoniem eiro.
Mikro un mazie uzņēmumi visbiežāk plāno investēt vai nu līdz 10 000 eiro (32%), vai arī no 10 000 līdz 50 000 eiro (27%). Vidējie un lielie uzņēmumi visbiežāk plāno investēt vai nu 100 000 -500 000 eiro (27%), vai arī no 500 000 eiro līdz diviem miljoniem eiro (27%).

Foto: db.lv

ZZ.lv ARHĪVS

Mančinskis: Uzņēmumi atsākuši investēt

Kategorijas