ZZ.lv ARHĪVS

Latviešu zemessargu uzvaras simtgades godam (FOTO)

Gaitis Grūtups

2015. gada 21. maijs 18:51

11114
Latviešu zemessargu uzvaras simtgades godam (FOTO)

Atzīmējot pirms 100 gadiem notikušās Pirmā pasaules kara cīņas, kurās Daugavgrīvas cietokšņa zemessargi pie Svētes apturēja ķeizariskās Vācijas karaspēka virzīšanos uz Jelgavu, vakar Svētes pamatskolā pulcējās skolēni, jaunsargi, zemessargi, Latviešu strēlnieku apvienības, kā arī citu sabiedrisko organizāciju dalībnieki un Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji.   

Tradicionālā pasākuma sākumā vēsturnieks Andris Tomašūns stāstīja par situāciju Pirmā pasaules kara kauju laukos, kad 1915. gada aprīlī vācu armija tuvojās Jelgavai. Pilsētu aizstāvēt cēlās divi Krievijas armijas Daugavgrīvas cietokšņa darba bataljonu zemessargi. Kara sākumā tie tika izmantoti nocietinājumu būvē un remontā, taču, izsīkstot krievu armijas spēkiem, latviešu zemessargus mobilizēja cīņām Austrumprūsijā, Lietuvā, kā arī pie Jelgavas.

«Vācu karavīri jau bija ieņēmuši Zaļeniekus. Starp karotājiem bija arī Vācijas ķeizara Vilhelma dēls Joahims. Tie jau izsūtījuši ielūgumus uz balli 1. maijā Jelgavā, kad pēkšņi viņus pie Grīvu kroga un arī Ruļļu kalniem apstādināja un atsvieda atpakaļ latviešu zemessargi,» skaidroja vēsturnieks. A.Tomašūns atzīst, ka nav iespējams precīzi noteikt, cik zemessargu piedalījās šajās kaujās. Viņš spriež, ka sākotnēji abos bataljonos varēja būt kopā ap četriem tūkstošiem karotāju, taču vienības jau bija cietušas iepriekšējās kaujās Lietuvā un Austrumprūsijā. Pie Jelgavas zemessargi zaudēja 57 cilvēkus.

A.Tomašūns piebilda, ka latviešu zemessargu varonība kaujās pie Jelgavas bija viens no argumentiem Krievijas Valsts domes deputātu Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša lūgumam Krievijas caram atļaut veidot latviešu strēlnieku bataljonus, kas radīja pamatu nākamajai Latvijas armijai.   

Latviešu strēlnieku apvienības priekšsēdētājs Jānis Baškers pateicās Svētes skolai un Jelgavas novada pašvaldībai par jau 24 gadus uzturēto tradīciju godināt pirmo latviešu nacionālo militāro formējumu varonīgo cīņu. Viņš pieminēja aizsaulē aizgājušo Otrā pasaules kara frontinieku politiski represēto Latviešu strēlnieku apvienības Jelgavas nodaļas vadītāju Viktoru Valaini, kura vadībā 1991. gadā tika īstenots projekts par pieminekļa izveidi latviešu zemessargiem pie Svētes skolas. Atzīmējot ieguldījumu latviešu karavīru varonības cildināšanā, aizsardzības fonda «Lāčplēsis» vadītājs Jānis Kasparsons pasniedza fonda medaļu Jēkabnieku kultūras nama vadītājai Sandrai Jākobsonei. 

Agrākais Svētes pamatskolas direktors Edmunds Misevičs «Ziņām» pastāstīja, ka ir meklētas dažādas formas, kā atzīmēt šo kauju atceri. Ar paraugdemonstrējumiem pasākumā uzstājušies robežsardzes kinologi, demonstrēti ieroči. Reiz pat rīkots maratona skrējiens no Ložmetējkalna līdz piemineklim pie Svētes pamatskolas. Šoreiz kauju simtgades atcerē ar latviešu strēlniekiem veltītu programmu uzstājās mākslinieki Ieva Akurātere, Juris Kulakovs un Miervaldis Jenčs. Izrādes režisors Viktors Jansons pasākumā rādīja ģimenes relikviju – sava vectēva Latviešu strēlnieku 8. pulka karavīra zābakus. 

Foto: Raitis Puriņš