U18 izlases vārtsargs jelgavnieks Denijs Romanovskis apbrīno Edgara Masaļska spēli (FOTO/VIDEO)
«Ar tādu sastāvu, kāds bija šogad, jābūt priecīgiem, ka palikām elites grupā,» par Latvijas izlases startu pasaules čempionātā teic jelgavnieks Denijs Romanovskis.
«Svaru» Denija spriedumam par mūsējiem Prāgā var piešķirt fakts, ka arī viņš ir valsts izlases dalībnieks, sargājis vārtus U18 komandā, kas mēnesi iepriekš savā ziņā līdzīgā veidā pēdējā izšķirošajā duelī pret Vācijas vienaudžiem nosargāja Latvijas vietu A divīzijā.
No «lielā» čempionāta viņš spēles pret Zviedriju, Šveici, Vāciju un Austriju vērojis klātienē, pārējās līdz ar pēdējo dramatisko maču pret Francijas valstsvienību – televīzijā.
– Astoņas sekundes līdz trešās trešdaļas beigu svilpei, rezultāts neizšķirts, un šķiet jau, ka pamatlaiks tā arī beigsies, bet te pēkšņi Edgars Masaļskis atstāts viens pret vienu ar pretinieka spēlētāju... Treneris vēlāk atzīs, ka tajā mirklī novērsis skatienu no vārtiem, komandas kapteinis – ka sirds pamirusi, bet no vārtsarga visi gaidīja tikai un vienīgi rīcību, faktiski – brīnumu, kas patiešām piepildījās. Vai esi bijis tādā situācijā?
Paldies Dievam, ka vārtos bija Edgars, bez viņa mēs jau būtu B divīzijā. Tik izšķirošā situācijā neesmu bijis, bet spēles galotnē ir gadījies, ka domāju – viss, taču pēkšņi bīstams moments uzrodas «ne no kurienes». Gluži kā Sotnieka kļūdas gadījumā pret Franciju. Spēles beigās, uz noguruma fona – tur jau parādās tā meistarība.
– To acīmredzot saki arī par vārtsarga posteni.
Labs vārtsargs ir 70 procenti no komandas. Masaļskis ar 90,83 procentiem atvairītu metienu bija šie 70 un vairāk. Protams, čempionātu visi atcerēsies galvenokārt pēc tā viena metiena, bet viņš ļoti labi nospēlēja visu turnīru, kas nav viegli gan psiholoģiski, gan fiziski.
– Izklausās, ka priecājies arī koleģiāli. Vai kāds vārtu vīrs ir tavs favorīts, no kura centies īpaši mācīties?
Vērojot spēli, cenšos no katra paņemt to, kas varētu noderēt. Mūsdienās liela daļa vārtsargu ir gara auguma, man jāmeklē savs stils, lai varētu mēroties ar tiem divmetriniekiem.
– Kurā brīdī izlēmi, ka gribi būt hokeja vārtsargs?
Pirmoreiz uz slidām uzkāpu trīsarpus gadu vecumā, bet no četriem jau sāku apmeklēt treniņus Jelgavas Ledus hallē pie Lolitas Andriševskas. Hokejs laukumā man patika un laikam jau arī padevās, spēlēju pirmajā un otrajā maiņā, bet vienā brīdī izdomāju, ka gribu būt vārtsargs. Teicu vecākiem, jautāju Lolitai, un viņiem nekas nebija pretī.
– Tā vienkārši ienāca prātā?
Nu, iespējams, tāpēc, ka vārtsargam par atvairītu metienu aplaudē, pēc spēles visi pieslido un saka paldies. Vienmēr esmu gribējis būt līderis, un septiņu gadu vecumā likās, ka vārtsargs tas arī ir.
– Varbūt iedvesmoja arī trenere, kas pati sargāja vārtus Latvijas sieviešu hokeja izlasē?
Trenere Lolita man iemācīja vārtsarga spēles pamatus no A līdz Z, un par to, cik tālu esmu ticis, viņai vislielākais paldies.
– Trenere devās darbā uz Šveici, bet tu – uz Sergeja Žoltoka vidusskolu un hokeja skolu «Rīga» galvaspilsētā.
Tā bija – Lolita pārcēlās uz Šveici, bet Rīgā tolaik bija atvērta hokeja specklase, kas solīja labākas treniņu iespējas. Mācījos un spēlēju komandā SK «Rīga 97» kopā ar citiem šajā gadā dzimušajiem. Piedalījāmies Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā, Latvijas čempionāta U16, U18 un gadu iepriekš arī U20 grupas turnīrā.
– Latvijas U18 izlases pieteikumā redzams, ka šosezon spēlēji Amerikā?
Jā, kad mūsu gada komanda hokeja skolā beidza pastāvēt, man radās tāda izdevība. Īsu laiku biju Nešvilas «Junior Predators», bet sezonu aizvadīju Montanas štata hokeja kluba «Bozeman Ice Dogs» komandā, kas spēlē Ziemeļamerikas trešajā līgā.
– Kā komandai veicās?
Gāja visādi, kopumā normāli, bet varēja būt arī labāk.
– Un kā ar konkurenci vārtsarga postenī?
Sezonas laikā bijām septiņi vārtsargi, vieni aizgāja, citi atnāca, bet es nospēlēju visu sezonu. 31 spēlē laukumā pavadīju 1700 minūtes, atvairīju 1070 metienus jeb 92,1 procentu.
– Kā pavadi starplaiku Jelgavā? Vai pārtraukumā jau kal plānus arī nākamajai sezonai?
Pāris reizes nedēļā paslidoju, patrenējos sporta zālē MMA, kas ir mans hobijs. Par hokeja sezonu vēl īsti nezinu, tuvāks plāns ir šogad pabeigt 12. klasi un iestāties Sporta pedagoģijas akadēmijā. Bet nākotnei neesmu izslēdzis arī variantu par kādu Amerikas koledžu un spēlēšanu tur.
– Pirms dažiem gadiem intervijā esi teicis, ka tavs sapnis ir spēlēt NHL. Vai tas joprojām dzīvs?
Tas ir jebkura hokejista sapnis, kura piepildīšanai ir daudz priekšnoteikumu. Katrā ziņā gribētos sasniegt tādu meistarību, lai varētu spēlēt hokeju labā līmenī.
Foto no sportista personīgā albuma
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”