Savējie pasaulē: Triju «F» zeme Portugāle

2015. gada 14. maijs 12:16

3655

Savējie pasaulē: Triju «F» zeme Portugāle

Jelgavniece Zaiga Vīndedze LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē 2. kursā studē ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbību un paralēli studijām strādā Sv.Trīsvienības baznīcas torņa restorānā. Šobrīd viņa izmanto «Erasmus+» piedāvāto iespēju un šo studiju semestri pavada, studējot Portugāles ziemeļu ciematā Fafē. Zaiga stāsta, ka viņas pašreizējā augstskola nav salīdzināma ar Jelgavas pili – Fafes Augstākās izglītības institūts ir maza privāta izglītības iestāde, kurā ir ap 500 studējošo.

«Ciematu Portugālē ir tik daudz, ka, aizbraucot uz tuvāko lielpilsētu Bragu, kas atrodas apmēram 40 kilometru attālumā, pastāv iespēja, ka vietējie iedzīvotāji nemaz šo vietu nezina. Arī došanās kaut kur no šī ciematiņa ir visai sarežģīta un, pats galvenais, dārga. Autobusu satiksme ir neattīstīta. Lielākās pilsētās sabiedriskie autobusi ir divreiz lētāki un kursēšana ir aktīvāka. Bet tas neliedz man un kursa biedrenēm izbaudīt Portugāli no punkta A līdz punktam B. Mūsu biežākais pārvietošanās veids ir autostopi, kas patiesībā šeit nemaz nav aktuāli. Katrs šoferītis, kas mūs paņem par ceļabiedriem, piekodina, ka labāk tomēr vajadzētu izmantot sabiedrisko transportu, jo šāds pārvietošanās veids Portugālē neesot visai drošs, īpaši jau blondīnēm. Taču katrs arī uzsver, ka viņš noteikti neesot viens no tiem «bīstamajiem». Tomēr es domāju, ka šajā valstī, vismaz ziemeļu pusē, ir pasaules smaidīgākie, izpalīdzīgākie, pretimnākošākie, pozitīvākie un gādīgākie cilvēki. Tāpat, manuprāt, šī ir viena no skaļākajām un atvērtākajām tautām.

Pāris dienu pēc ierašanās Portugālē iepazinos ar vienu no šiem laipnajiem vietējiem Fafes iedzīvotājiem. Tikko saruna bija sākusies, izskanēja jautājums – ko es zinu par Portugāli. Vai es zinu trīs galvenās lietas, kas to raksturo? Protams, atbilde bija – nē. Ir viens slavens trijnieks, ko visi zina un par ko visi ir stāvā sajūsmā. Tie ir trīs «F» – futbols, fado un Fatima.

Par futbolu gan es neko sīkāk pastāstīt nespēšu, bet zinu tikai to, ka pa kādai futbola komandai ir katrā pilsētā un katrs portugālis, ko esmu šeit sastapusi, ar lielu lepnumu sirdī man stāsta par Krištianu Ronaldu, kurš esot pasaulē pazīstamākais futbolists un, protams, ir portugālis.

Fado ir Portugāles nacionālā mūzika, kas līdzinās blūzam un folkmūzikai un tiešām ir dzirdama teju katrā sabiedriskajā iestādē. Patiesi ir bauda to klausīties, piemēram, pie vakariņām ar vīna glāzi. Katrs dziesmā izskanošais vārds iziet caur cilvēku. Te nu jāsaka, ka Portugāle ir vīna zeme, valstība.

Te ir ļoti daudz vīna veidu, un vīns te ir ļoti lēts, pats galvenais – garšīgs. Zaļais vīns (portugāļu «Vinho Verde»), kas tiešām nāk no Portugāles, un vietējā alus šķirne 'Super Bock' visnotaļ ir nacionālie dzērieni. Jau agrā rīta stundā, izejot cauri ciematam, kur vietējās kafejnīcās brokasto ģimenes, var novērot, ka katrs piedzer kādu no šiem dzērieniem. Tieši to pašu var novērot pie pusdienu un vakariņu galda.

Visbeidzot trijnieka pēdējā daļa – Fatima. Tā ir portugāļu svētvieta un viens no galvenajiem simboliem. Šī pilsēta esot pats Portugāles epicentrs. Ikvienam, kas šķērsojis Portugāles robežu, būtu jāšķērso arī Fatimas robeža. Pati vēl tur neesmu bijusi, bet es to noteikti paspēšu – šī pilsēta ir manā «Kur doties? Ko redzēt?» sarakstā.

Jāatzīst, ka aprīlī laikapstākļi gan te nelutināja. Jau no aprīļa sākuma katru dienu un nakti lija lietus, šad tad spēra zibens un rūca pērkons, bija lieli vēji. Citas dienas bija negaiss. Viss bija pelēks. Portugāļiem ir pat īpašs teiciens par aprīli – «Em abril, águas mil». Tulkojumā tas nozīmē «tūkstošiem ūdeņu aprīļa mēnesī». Tā tas esot katru gadu, tikai ar pirmajiem maija datumiem laiks sākot noskaidroties, un tad iestājoties vasara. Lietus atkal tiekot aizmirsts līdz nākamajam gadam.

Pirms nedēļas bija pirmā ilgi gaidītā saulainā diena, kad gaiss iesila līdz 23 grādiem. Paspēju jau noķert pirmos vasarraibumus. Malkojot savu svaigi spiesto apelsīnu sulu, rakstu un priecājos. Par apelsīniem un citroniem – šī ir arī īsta citrusaugļu zeme. Katrā piemājas dārzā, katrā pļavā, uz katras ielas pašā pilsētas centrā. Visur ir redzami citronkoki, apelsīnkoki, mandarīnu koki. Par C vitamīna trūkumu šeit sūdzēties nevar.

Jāpiebilst, ka šeit ir aktuāla arī sērfošana. Martā jau biju Atlantijas okeānā ķert pirmos viļņus.»

Foto no personīgā albuma