Sv.Trīsvienības baznīcas tornī atklāta Mārča Stumbra gleznu izstāde (FOTO)
Dzimis, audzis un skolojies Rīgā, pēc Latvijas Mākslas akadēmijas neilgu periodu pavadījis Daugavpilī, Mārcis Stumbris (1942-2014) pārējos sava mūža 42 gadus pavadīja Jelgavā, «kļūdams patiess zemgalietis, kurš sajūt to īpašo gaisotni, kas raksturīga tikai un vienīgi Zemgalei un Jelgavai,» uzsver Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis. No 8.maija līdz 1.jūlijam Sv.Trīsvienības baznīcas tornī skatāma mākslinieka gleznu izstāde «Mana Zemgale».
Visbiežāk Zemgale gleznota vasarā un rudens pusē, bet netiek aizmirsta arīdzan ziema un pavasara palu laiks. Ik gleznā M.Stumbris Zemgali rādījis ar lepnumu, ar plašu vērienu un monumentāli spēcīgi. «Jelgavas jubilejas laikā radās vēlēšanās gleznotāju pieminēt tieši kā Zemgales dižuma atklājēju. Izstādē apkopota daļa darbu, kas atklāj M.Stumbri kā mūspuses daudzinātāju,» stāsta mākslas zinātnieks M.Brancis.
Ar pateicības vārdiem bijušo kolēģi atcerējās Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere. Kopš 1996.gada līdz pat mūža pēdējām dienām strādājot muzejā par izstāžu iekārtotāju un fotogrāfu, savu iespaidu atstājusi īsti latviskā, zemnieciskā enerģija, kas ikdienā strāvojusi no Ģ.Eliasa gleznām. Bet ne tādā nozīmē, ka M.Stumbris būtu mēģinājis kaut kādā veidā atdarināt Eliasu.
Pirms divarpus gadiem savai 70 gadu jubilejai par godu sarīkotās personālizstādes Ā.Alunāna muzejā Mārcis Stumbris teica: «Katram māksliniekam savā dzīves ceļā jāizvēlas, pa kādu taciņu iet, jo mākslas teoriju ir bezgala daudz un dažādas. Man laimējās tādā ziņā, ka mantojumā no tēva (tautas deju pierakstītājs un horeogrāfs Jēkabs Stumbris, miris 1943.gadā – red.) mājās bija bagāta bibliotēka. Jau skolas laikā diezgan cītīgi lasīju grāmatas par kultūru, mākslu. Zentas Mauriņas apcerējumus, Jāņa Siliņa grāmatas par pirmskara Latvijas mākslu. Tas viss lielā mērā noteica manu tālāko ceļu glezniecībā, un es paliku par tādu tradicionālo reālistu.»
«Mākslas uzdevums ir uzrunāt dvēseli, nevis prātu,» uzskatīja M.Stumbris. «Ir mākslinieki, kuri ilustrē kaut kādu teoriju, otri strādā impulsīvi, dvēselei. Pa kuru nu katrs izšķiras iet, tas paliek paša mākslinieka ziņā. Negribētu, ka prevalē teoriju «ilustratori». Un apmeklētājam, ieejot muzejā, glezna jārisina kā tāda krustvārdu mīkla – ko autors domājis, ko viņš ar to gribējis pateikt?»
Foto: Roberts Ķesteris
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”