ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Nesen īstenojuši lielākus projektus, šogad svētenieki izbauda darba augļus (FOTO)

Agnese Leiburga
Jelgavas novadā

2015. gada 7. maijs 10:56

3624
Nesen īstenojuši lielākus projektus, šogad svētenieki izbauda darba augļus (FOTO)

Svētes pagasta pārvaldes vadītājs Edgars Grīnofs apliecina, ka atrašanās tik tuvu Jelgavai šejieniešiem esot ieguvums darba iespēju dēļ, nevis traucēklis. Pagasts nav no lielākajiem, un vietējie uzņēmēji nekādi nevarētu nodrošināt visiem tā iedzīvotājiem darbavietas. Jelgavas tuvums ļauj daudziem dzīvot pagastā, bet strādāt pilsētā.

Pilsētas tuvums neietekmē arī kultūras pasākumu apmeklētību, iedzīvotāji labprāt nāk uz vietējiem, ne tikai brauc uz Jelgavā notiekošajiem. Gluži otrādi – uz pasākumiem Svētes pagastā mēdzot ierasties skatītāji arī no citurienes.

Svētes tuvums Jelgavai iepatīkas ne vienam vien – pārvaldes vadītājs stāsta, ka aktīvi tiek apbūvēts Atpūtas ciems, kur dārziņu rajonā cilvēki iepērk zemi un ceļ pastāvīgas mājas. Tur arī īstenota daļa no sen kārota projekta – ciemā 1,10 kilometru garumā noasfaltēts Baložu ielas posms. Iedzīvotāji jau sen sūdzējušies, ka tur ir slikts segums, turklāt transporta kustība pa zemes ceļu vasarā radījusi ļoti daudz putekļu.

1935. gadā Jelgavas apriņķa Svētes pagasta platība bija 62,89 kvadrātkilometri un tajā dzīvoja 1452 iedzīvotāji. 1945. gadā izveidoja Svētes un Mazsvētes ciemu. Mazsvētes ciemu 1954. gadā pievienoja Glūdas, Svētes un Valgundes ciemam. Svētes ciemam 1963. gadā pievienoja Glūdas ciema kolhoza «Cīņa» teritoriju, savukārt 1974. gadā daļu Zaļenieku un daļu Svētes ciema iekļāva Glūdas ciemā. 1990. gadā Svētes ciema teritorijā atjaunoja Svētes pagastu. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā.

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis pagastā ir Svētes muižas pils. 1736. gadā hercogs Ernsts Johans Bīrons pavēlējis celt pili pēc Rastrelli projekta, vēlāk to paplašinājis Severīns Jensens. Šī celtne bijusi ievērojams mākslas darbs, kas guva ievērību ne tikai ar harmoniski izveidoto un bagātīgi izgreznoto fasādi, bet jo vairāk ar rokoko stila iekštelpu dekorējumiem. Pilij bijis izteikts centrālais korpuss un gari sānu korpusi, kuros divstāvu augstumā atradās oranžērija un gleznu galerija. 1779. gadā savas kāzas tur svinēja pats hercogs Pēteris (E.J.Bīrona dēls).

Tiek uzskatīts, ka laikā, kad Jelgavā uzturējās Luijs XVIII, Svēte aktīvi izmantota galminieku izklaidei. 1875. gadā pils nodota cariskās Krievijas armijas vajadzībām. Pie pils bijis arī stallis un kalpu mājas, kā arī parks. Pēc Otrā pasaules kara līdz 1993. gadam ēkas izmantoja padomju armijas vajadzībām, bet pēc tam pils nonāca privātīpašnieku rokās. Diemžēl tagad ēka netiek īpaši uzturēta un apsaimniekota. «Tas ir privātīpašums, un mēs neko sevišķi ietekmēt nevaram,» ar nožēlu atzīst pārvaldes vadītājs.

Foto: Raitis Puriņš un no Madaras Rubenas albuma
+ 6
Kategorijas

Kategorijas