Lists, Šūmanis, Vāgners, Mediņš, Ore, Altmanis, Celma un citi jelgavnieki vienā koncertā (FOTO)
Tik augstas raudzes mūziķu un solistu sastāvs, kādu 1.maija koncertā «Mūzika un Jelgava pāri laikiem» bija izdevies pulcēt diriģentam un uzveduma idejas autoram Aigaram Meri, uz pilsētas kultūras nama skatuves nav bieža parādība. «Solistus vai skaņdarbu autorus centos izvēlēties no to mūzikas cilvēku vidus, kam savulaik bijis vai tagad ir ciešs vai mazāk ciešs sakars ar Jelgavu,» koncerta koncepciju skaidroja A.Meri. Un izrādījās, ka tādu, pat ar pasaules vārdu, ir krietni daudz, un spriežot pēc zāles reakcijas, arī mūsdienu klausītājs prot novērtēt augstas kvalitātes mūziku.
A.Meri vadītais Jelgavas kamerorķestris sāka ar Kurzemes un Zemgales hercogistes laiku, atskaņojot Franča Ādama Feihtnera (1741–1822), kurš 30 gadu garumā bijis Kurzemes hercoga galma kapelmeistars Jelgavā, simfoniju. Tas ir spilgts apliecinājums, ka jau tolaik mūzikas dzīve Jelgavā bija augstā līmenī. Šo (un ne tikai šo) laika posmu saistoši izstāstīja un spilgtākos momentus ieskicēja muzikoloģe Liene Jakovļeva.
Nākamais pieturas punkts – trīs slaveni romantisma dižgari: komponisti Ferencs Lists, Roberts Šūmanis un Rihards Vāgners, kuri visi savulaik bijuši Jelgavā.
Šūmaņa «Koncertu čellam un orķestrim» (otro un trešo daļu) spēlēja no Šveices speciāli šurp atlidojušais Maksims Beitāns, Jelgavas Mūzikas vidusskolas 2006. gada absolvents (pedagoģe Irina Titarenko), pirms trim gadiem pabeidzis Lugāno konservatorijas maģistrantūru Šveicē, bet aizritējušajā oktobrī, sniedzot diplomkoncertu ar Lugāno simfonisko orķestri, pabeidzis arī doktorantūru, iegūstot solista grādu.
Mūsu kamerorķestra sens draugs un domubiedrs Mārtiņš Zilberts savukārt spēlēja fragmentu no Lista «Koncerta klavierēm un orķestrim». No Vāgnera izvēle krita uz skaņdarbu, ko, ļoti iespējams, komponists aizsāka tieši Latvijā – tā ir opera «Rienci», no kuras Jelgavas kamerorķestris atskaņoja slaveno uvertīru.
Otrajā daļā skanēja latviešu mūzika, sākot ar Jēkabu Mediņu, kas bijis viens no Jelgavas mūzikas dzīves galvenajiem kopējiem. «Poēmā vijolei un orķestrim» soliste bija Darja Smirnova, ikdienā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmo vijoļu grupas koncertmeistare, kas joprojām dzīvo Jelgavā.
Ciešas saites ar Jelgavu saglabājis arī Alvils Altmanis, ievērojamā Jelgavas Mūzikas vidusskolas pedagoga Jūlija Grūtupa «pūtēju skolas» audzēknis, kura «Koncertīno klarnetei un orķestrim» skanēja arī koncertā – pašlaik Igaunijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī muzicējošā Alvila dēla Edmunda Altmaņa priekšnesumā.
Programmas nākamais pieturas punkts bija Jelgavas Sv.Annas baznīca, jo pilsētas mūzikas dzīve vienmēr bijusi ļoti cieši saistīta ar šo dievnamu. Tāpēc uz digitālajām ērģelēm tika atskaņots Jelgavas Skolotāju institūta absolventa Marģera Zariņa «Concerto Innocente» – koncerts ērģelēm un orķestrim, ko spēlēja kādreizējais Annas baznīcas ērģelnieks un mūzikas dzīves vadītājs Aigars Reinis.
Nākamā ievērojamā ar mūsu pilsētu saistītā muzikālā personība – Ringolds Ore. Jelgavā 1931. gadā dzimušais, mūsu Mūzikas vidusskolu un Jāzepa Mediņa skolā kompozīciju un teoriju apguvušais Ore gandrīz kā teicamnieks 1957. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas profesora Jāņa Ivanova kompozīcijas klasi, un uz izcili apdāvināto komponistu tika liktas lielas cerības tieši latviešu simfoniskās mūzikas laukā. Tālab daudzi, iespējams, bija vīlušies, kad jaunais skaņradis nolēma doties pa vieglā žanra ceļu, 1957. gadā pēc komponista diploma saņemšanas un skaņu režisora gaitām Latvijas Radio kļūdams par Rīgas Estrādes orķestra dibinātāju (ievērojiet – vēl pirms Raimonda Paula). Jelgavas koncertam izveidota speciāla svīta no komponista populārākajiem skaņdarbiem (ne tikai no oriģinālmūzikas, bet arī interesantākajiem aranžējumiem), kuras atskaņošanā Jelgavas kamerorķestrim pievienojās Jelgavas bigbends. Un kur bigbends, tur Raitis Ašmanis.
Programma sākās ar Kurzemes un Zemgales hercogisti, bet koncerta noslēgumam izvēlēts vadmotīvs «Jelgava šodien un rīt». Skanēja Līgas Celmas-Kursietes skaņdarbs «Waves 2» jeb «Viļņi 2». «Pirmie «Viļņi» rakstīti gandrīz pirms desmit gadiem studiju laikā Nīderlandē, tāpēc arī angliskais nosaukums, neesmu no tiem cilvēkiem, kas visu grib angliskot,» skaidroja Līga. «Studiju laikā tas bija ārkārtīgi eksperimentāls, pat avangardisks – ar dažādiem trokšņiem un švīkstēšanu. Tagad tas uzrakstīts gandrīz vai no jauna, tā pārveidei veltīju pāris mēnešu. Es gan neuzskatu, ka mūzikā viss ir jāskaidro tekstuāli. Rakstot šo mūziku, domāju par Lielo jūru, kā to dēvē vietējie, un Rīgas līci jeb Mazo jūru – kā tās pie Kolkas raga satiekas. Tāpēc šajā skaņdarbā «viļņus veļ» divi orķestri un pat divi diriģenti – Aigara Meri kamerorķestris un Raita Ašmaņa bigbends. Bet tā ir tikai mana vīzija, klausoties katrs var iztēloties, ko grib.»
Foto: Ruslans Antropovs
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”