«Eco Baltia»: Atkritumu apsaimniekošanas likumā jāsaglabā iespēja uzņēmumiem izvēlēties savu atkritumu apsaimniekotāju

zz.lv

2015. gada 29. aprīlis 11:42

831

«Eco Baltia»: Atkritumu apsaimniekošanas likumā jāsaglabā iespēja uzņēmumiem izvēlēties savu atkritumu apsaimniekotāju

Strādājot pie izmaiņām Atkritumu apsaimniekošanas likumā, deputātiem būtu kompleksi jāaplūko viss valstī notiekošais šajā jomā. Nozares attīstībai ir svarīgi vismaz pieci būtiski punkti, no kuriem viens attiecas uz izstrādātajiem grozījumiem, kas var likvidēt konkurenci nozarē. Proti, kā norādīja Konkurences padomē, izstrādātie grozījumi paredz atņemt maziem un vidējiem uzņēmumiem iespēju izvēlēties savu atkritumu apsaimniekotāju. Tādējādi privātie atkritumu savācēji būs spiesti pamest tirgu, savukārt patērētāji, nepastāvot konkurencei, saņems dārgāku pakalpojumu.

Tāpat likumdevējam būtu jāpadomā arī par kritēriju noteikšanu, paredzot atbildību pašvaldībām dalītās vākšanas nodrošināšanai, tarifu aprēķināšanu un piemērošanu, būvgružu izvešanas kontroli un alternatīvā kurināmā (RDF) problēmu Latvijā, intervijā aģentūrai LETA stāsta atkritumu un vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas "Eco Baltia grupa" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Pašvaldībām, sākot ar šo gadu, jānodrošina iedzīvotājiem iespēja dalītai vākšanai, izvietojot konteinerus. Taču ik pa laikam kā šķērslis dalītai vākšanai, piemēram, Rīgā tiek minēts nepietiekams konteineru skaits.

Lai gan likums ar šo gadu nosaka, ka pašvaldībām visā Latvijā jānodrošina dalītās vākšanas iespēja iedzīvotājiem, Rīgas dome tādu mērķi nav noteikusi, attiecīgi – uzņēmēji nevar to īstenot, izvietojot konteinerus. Līdz šim esam vērsušies Rīgas domē ar lūgumu ierādīt mums pašvaldībai piederošu zemi, uz kuras varētu izvietot konteinerus dalītai vākšanai.

Patlaban nav normatīvā regulējuma, kas liktu pašvaldībām realizēt dalītās vākšanas nodrošināšanas funkciju. Proti, ne Ministru kabineta noteikumos, ne arī citos aktos nav iestrādāti kritēriji, vai tie būtu dalītās vākšanas laukumi, vai konteineru skaits uz 1000 iedzīvotājiem.

Tāpēc atkritumu apsaimniekošanas likumā būtu jāveic izmaiņas, paredzot atbildību pašvaldībām dalītās vākšanas nodrošināšanai un konkrētus kritērijus dalītās vākšanas sistēmas ieviešanai.

Kādi vēl būtiski grozījumi likumā būtu jāierosina, lai veicinātu nozares sakārtošanu?
Būtu kompleksi jāaplūko viss, kas valstī notiek ar atkritumu apsaimniekošanu, atspoguļojot to likumā. Ir pieci būtiski punkti, par ko noteikti jādomā.

Viens no tiem ir diskusijas par tarifu aprēķināšanas metodiku. Svarīgi būtu ar normatīvo aktu palīdzību atrisināt problēmas tarifu piemērošanā, kuras spilgti izgaismoja Valsts kontroles veiktā revīzija. Jau minētā pašvaldību atbildība dalītās vākšanas funkcijas nodrošināšanā.

Tāpat jāparedz stingrāks regulējums būvgružu apsaimniekošanai, ieviešot kontroles mehānismu vai, iespējams, sasaistot to kopā ar būvatļauju izsniegšanu, jo var jau aptuveni aprēķināt būvgružu apjomu, plānojot, piemēram, remontu. Taču līdz šim pelēkā sektora darbības dēļ mežos un citās neatļautās vietās nonāk ļoti liels būvgružu apjoms. Pelēkais sektors Latvijā varētu būt ap 40% no visiem būvgružiem valstī.

Ceturtā lieta ir 18.panta desmitā daļa, kas paredz brīvā tirgus saglabāšanu juridiskām personām. Šī panta daļa paredz tiem, kas ir iepakojuma dalītās vākšanas sistēmas dalībnieki, brīvi izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju. Manuprāt, būtiski likumdošanā saglabāt šo brīvās izvēles principu. Piemēram, Rīgā teju pusi no atkritumiem veido komercatkritumi no juridiskā sektora, kas ir arī visvairāk šķirojošais sektors.

Vēl viena lieta, par ko jāpadomā – alternatīvais kurināmais (RDF), kas tiek ražots no sadzīves atkritumiem – tekstila, koka, kartona, polimēru piemaisījumi. Sadedzinot šos atkritumus, tiek iegūta enerģija. Šī problēma atkritumu apsaimniekošanas likumā patlaban nav aktualizēta. Taču tuvāko divu gadu laikā Latvijā tiks uzbūvētas vairākas šķirošanas rūpnīcas, kopumā radot 100 000 līdz 200 000 tonnas RDF, kas kaut kur būs jāliek. Neaizmirsīsim, RDF ir energoresurss, par ko jādomā valsts līmenī.

Šajā kontekstā uzņēmēji ļoti gaida no VARAM priekšlikumus, kā tiks izmantoti Eiropas Savienības fondu līdzekļi jaunajā plānošanas periodā. Svarīgi, lai šie lēmumi tiktu pieņemti savlaicīgi, lai fondu apguve nekavētos, jo Latvijai priekšā būtiski soļi atkritumu pārstrādes un reģenerācijas apjomu palielināšanai. Šogad Eiropas Komisija gatavojas nākt klajā ar jaunu ambiciozu piedāvājumu dalībvalstīm grozīt direktīvas, lai ļoti būtiski samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, attiecīgi palielinot pārstrādes apjomus.

Ko valsts varētu darīt šī jautājuma risināšanā?
Būtu jāparedz atbalsta mehānisms, jo patlaban vienīgā rūpnīca Latvijā, kas pārstrādā RDF, ir Brocēnos. Tā ik gadu importē ap 125 000 tonnu RDF no ārvalstīm. Turklāt Brocēnu rūpnīca nav ieinteresēta pieņemt RDF no Latvijas, jo vietējie piegādātāji grib samaksu, savukārt, importējot RDF, Brocēni saņem arī piemaksu no importētājiem.

Viens veids, kā veicināt vietējā materiāla izmantošanu, – noteikt par pienākumu pārstrādātājiem sākumā pārstrādāt Latvijā saražoto materiālu, otrs – paredzēt atbalsta mehānismu zaļajai enerģijai, ko iegūst no atkritumu pārstrādes. Turklāt atkritumu pārstrāde enerģijā ir neizbēgams turpmākās attīstības solis, jo, šķirojot atkritumus, tiks iegūti organiskie materiāli, kurus pārstrādās biogāzē.

Kamēr atkritumu apsaimniekošanas maksa būtiski nepalielinās, no valsts nekāda atbalsta nav un Eiropas fondu līdzekļus neviens nedala, neviens šajā jomā neko investēt negrasās.

Neskaidrība ar nozares politiku attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu kopumā, kā arī neskaidrība ar Eiropas fondu sadalījumu kavē visas industrijas attīstību. Šī situācija atslābina finansējuma piesaistīšanas iespējas gan no bankām, gan investoriem.

VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere informēja, ka patlaban ministrijā ir izveidota darba grupa, kurā ir iesaistīti uzņēmēju, nozaru asociāciju un pašvaldību pārstāvji. Šajā darba grupā tiek skatīts jautājums par to, kā veicināt dalītās vākšanas sistēmas attīstību. Tāpat tiek domāts, kā veicināt atkritumu pārstrādes attīstību Latvijā, kā arī tiek strādāts pie alternatīvu izvērtēšanas depozīta sistēmai. Plānots, ka līdz gada beigām darba grupa izstrādās kopīgu vīziju par atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi, tostarp arī vīziju par alternatīvām depozīta sistēmai.
Būtībā jautājums par depozīta sistēmu patlaban ir lielākā aizķeršanās sarunās par nozares politikas vīziju un turpmāko attīstību.

Depozīta sistēmas ieviešanas gadījumā sākotnēji jārēķinās ar vismaz 20 miljoniem eiro, kas nepieciešami šīs sistēmas izveidei Latvijā. Taču par tādu summu varētu uzbūvēt šķirošanas rūpnīcu ar lielu jaudu, kas sašķiro visus sadzīves atkritumus Latvijā.

Turklāt, ieviešot Latvijā depozīta sistēmu, piemēram, mūsu sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcā, kurā līdz ar šīs sistēmas ieviešanu neienāktu PET pudeles un alumīnija bundžiņas, ieguldīto līdzekļu atpelnīšanas periods pagarinātos par trīs gadiem.

Līdz ar to, kamēr nebūs politiskās izšķiršanās un skaidri pateikts, ka depozīta sistēmas Latvijā nebūs, domāju, ka Latvijai draudēs soda naudas par atkritumu šķirošanas neesamību.

Starp citu, Latvija Eiropas valstu vidū ir atzīta par ceturto sliktāko atkritumu šķirotāju. No vienas puses, atkritumu apsaimniekošanas politika vērsta uz dalīto vākšanu, bet - no otras puses - Latvijas iedzīvotājs, kurš ir merkantils, gatavs, piemēram, depozīta sistēmai. Taču, tiklīdz izskan jautājums par to, vai iedzīvotājs ir gatavs tam, ka, ieviešot depozīta sistēmu, būs jāmaksā arī nododamās taras nodeva, tad pārsvarā tiek atbildēts, ka iedzīvotāji tam nav gatavi.

"Getliņi Eko" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns norāda, ka patlaban esošā maksa par atkritumu apsaimniekošanu ir neadekvāti zema. Viņš uzskata, ka veicināt atkritumu šķirošanu iedzīvotāju vidū ir iespējams, ceļot cenu par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu.
Maksa ir adekvāta tam pakalpojumam, ko iedzīvotāji saņem. Lauku reģionos maksa ir augstāka, jo tur šo pakalpojumu nodrošināt grūtāk, taču, piemēram, Rīgā maksa par atkritumu izvešanu ir zemāka, jo ir lielāka atkritumu koncentrācija.

Vienlaikus jāatzīst, ka patlaban esošā maksa par atkritumu apsaimniekošanu iedzīvotājiem ir nemotivējoša, lai pārorientētos un lielāku uzmanību pievērstu tieši dalītai vākšanai. Valstīs ar labi attīstītu dalīto vākšanu kā viens no motivējošiem faktoriem ir pietiekami augstās atkritumu apsaimniekošanas cenas. Tāpēc, vēloties samazināt izmaksas, cilvēki šķiro sadzīves atkritumus, no tiem atdalot stikla pudeles, PET un skārda iepakojumus un papīru.

Ilgtermiņā skatoties, iedzīvotājiem ir jāsaprot un valstij jāpasaka skaļi, ka Latvijā atkritumu apsaimniekošanas modelim jāmainās - jāattīsta pārstrāde, jābūvē šķirošanas rūpnīcas. Pakalpojumam būtībā jākļūst dārgākam, jāuzliek augstāki nodokļi par atkritumu deponēšanu, iedzīvotāji jāmotivē šķirot. Turklāt pie zemās Dabas resursa nodokļa likmes Latvija līdz 2020.gadam nesasniegs atkritumu šķirošanas apjomu 50%.

Iedzīvotāji mēdz norādīt, ka motivāciju vākt atkritumus dalīti mazina atkritumu savācējs, kurš visu konteineru saturu samet kopā, tādējādi iedzīvotāji uzskata, ka viņu darbs, šķirojot atkritumus, ir bijis veltīgs. Vai un kāpēc tā notiek?
Piemēram, Rīgā un Pierīgā, kur apkalpojam un iztukšojam dalītās vākšanas konteinerus, kartona un plastmasas konteineru saturs tiek šķirots uz vienas un tās pašas līnijas. Tāpēc var būt situācijas, kad konteinerus apkalpojošā automašīna var paņemt gan kartona, gan plastmasas konteinera saturu vienā reizē, jo tas pēc tam tiek vēlreiz šķirots uz līnijas. Taču atsevišķos novados ir arī tāda prakse, ka vienā dienā tiek savākts kartons, bet citā dienā plastmasa.

Taču gadījumos, kad tukšot konteineru brauc sadzīves atkritumu savākšanas mašīna, kuras vadītājs pamana, ka, piemēram, plastmasas konteinerā pa virsu vērtīgiem materiāliem ir uzmestas, piemēram, ēdiena atliekas, tad gan tāds plastmasas konteiners tiek savākts un izvests kā sadzīves atkritumu konteiners.

Tāpēc jārunā par iedzīvotāju sociālo atbildību. Proti, redzot, ka dalītās vākšanas konteinerā kaimiņš izmet, piemēram, siļķes, eļļas vai kādus citus sadzīves atkritumus, būtu viņam jānorāda, ka tā nevajag darīt, jo atkritumi, kas tiek vākti dalīti, ir resurss.

Attīstītajās Eiropas valstīs iedzīvotāji šķiro ne tikai kartonu un stiklu, bet arī apģērbu un tekstila materiālus. Vai esat apsvēruši šādu iespēju nodrošināt arī Latvijā?
Apsverot iespēju nodrošināt atkritumu konteineru apģērbam, pētījām situāciju Latvijā un sapratām, ka cilvēki apģērbu nonēsā līdz pēdējam un tas nonāk sadzīves atkritumos. Proti, vairākās valstīs ārpus Latvijas iestrādājusies tradīcija, piemēram, sekot līdzi apģērba sezonalitātei, un ziemas mētelis netiek valkāts desmit gadus. Turpretim Latvijā tas tiek valkāts tik ilgi, kamēr saplīst.

Ja Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju nezina, kā savilkt kopā galus, tad nav ko cerēt arī uz utilizējamu tekstila materiālu. Turklāt tas apģērbu apjoms, no kā varētu ražot, ir smieklīgi mazs.

Kur nonāk "Eco Baltia grupas" uzņēmumu sašķirotais stikls, plastmasa un citi derīgie izejmateriāli?
Latvijā stikla pārstrāde gandrīz nenotiek jeb ir ļoti minimāla. To pārsvarā pārstrādā būvmateriālos. "Eco Baltia grupas" uzņēmums "Eko Reverss" piegādā pārstrādei atkarībā no tirgus situācijas. Sadarbojamies ar Igauniju, Lietuvu un Ukrainu. Plastmasu pārstrādājam mūsu grupas uzņēmumos, bet savāktos būvgružus piegādājam vietējiem pārstrādātājiem tepat Latvijā.

Gada sākumā informējāt, ka "Eco Baltia grupa" šogad plāno attīstīt divus sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcu projektus, no kuriem viens tiks attīstīts Liepājā, ko veiks SIA "Eko Kurzeme", bet otrs Salaspils novadā, ko īstenos SIA "Eco Baltia vide". Kā sokas ar šo projektu attīstīšanu?
Turpinām darbu pie sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas izstrādes projekta Salaspils novadā. Tuvākajā laikā vēl jāsaņem būvatļauja, tad varētu sākt būvdarbus. Plānots, ka šajā rūpnīcā tiks sašķirotas 100 000 tonnas sadzīves atkritumu gada laikā, un mūsu galvenais fokuss būs otrreizēju izejvielu iegūšanu.

Salaspils rūpnīcas būvēšanai vēlamies piesaistīt arī Eiropas fondu līdzekļus, taču tas būs atkarīgs no Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), kuras pārziņā ir Eiropas fondu līdzekļu sadales mehānismi.

Saskaņā ar aktuālāko informāciju Eiropas līdzekļus plānots dalīt tikai septembrī, kas nozīmē, ka labākajā gadījumā projektu realizācija varētu tikt sākta vien nākamā gada trešajā ceturksnī. Līdz ar to sanāk, ka aptuveni divus gadus 2014.-2020.gada plānošanas periodā - Latvijā nebūs investēti nekādi Eiropas līdzekļi.

Cik tālu ir attīstīts Liepājas projekts?
Tas ir mūsu lielākais investīciju projekts šogad, kurā plānojam investēt 3,2 miljonus eiro. Patlaban esam iepirkumu procesā, taču līdz šī gada novembra beigām plānojam rūpnīcu uzbūvēt un atklāt.

Rūpnīcā plānots sašķirot 35 000 sadzīves atkritumu tonnu gadā, kas atbilst Liepājas reģiona apjomiem.

Cik daudz līdzekļu kopumā šogad plānots ieguldīt grupas attīstībā?
Šogad plānoto kopējo investīciju apjoms ir starp pieciem un sešiem miljoniem eiro, neierēķinot jauno rūpnīcu Salaspils novadā.

Līdz šim brīdim esam pasūtījuši vienu šķirošanas līniju no Ķīnas. Tā varētu nonākt līdz Latvijai aprīlī. Plānojam ar šo šķirošanas līniju tālākai pārstrādei iegūt korķīšus un etiķetes, iegūstot vērtīgas izejvielas.

Tāpat šogad plānojam palielināt PET pārstrādes jaudas Jelgavā. Patlaban esam pārrunu procesā ar iekārtu piedāvātājiem.

Cik liels ir Latvijas atkritumu apsaimniekošanas tirgus un cik liela ir "Eco Baltia grupas" tirgus daļa?
Precīzus skaitļus par kopējo atkritumu apsaimniekošanas tirgus apjomu nevaru pateikt. Taču varu apgalvot, ka, piemēram, atkritumu savākšanas tirgus Latvijā lielāks nekļūst - atkritumu ir tik, cik ir, arī iedzīvotāju skaits nepieaug. Līdz ar to biznesa izaugsmi stimulē investīcijas un jaunu tehnoloģiju pielietošana.

"Eco Baltia" uzņēmumu grupa veido aptuveni vienu trešdaļu no visa Latvijas atkritumu apsaimniekošanas apgrozījuma gadā. Esam arī vienīgie Latvijā, kas ražo otrreizējās izejvielas un eksportē.

Starp citu, "Eco Baltia grupas" tirgus daļa Rīgā ir ap 15%.

Cik lielu apgrozījumu pērn sasniedza "Eco Baltia" uzņēmumu grupa?
Grupas kopējais apgrozījums pērn audzis par aptuveni 7%, sasniedzot nepilnus 55 miljonus eiro. Ņemot vērā, ka pērn nebija novērota spēcīga ekonomikas izaugsme, tas ir labs rezultāts. Šķiet, ka patlaban var novērot, ka Latvijas ekonomikā ir sākusies lejupslīde, jo ir, piemēram, zems iekšējais patēriņš, samazinājusies transporta plūsma uz Latviju, neiet tranzīts uz Krieviju, kā arī krities pieprasījums no Eiropas. Līdz ar to prognozēs par šo gadu gribētu būt piesardzīgs, saglabājot apgrozījumu pagājušā gada līmenī.

Tāpat samazinātās naftas cenas pērn ietekmēja mūsu ražoto PET pārslu un polimēra izstrādājumu gala cenu. PET pārslu cena, salīdzinot ar pagājušā gada cenu periodā pirms naftas cenas krituma, ir sarukusi par aptuveni 20%. Patlaban situācija ar naftas cenu un pārslu un polimēra tirgu ir nostabilizējusies. Taču mēs turpināsim vērot, kā attīstās šie procesi.

Informācijai:
Atkritumu un vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa "Eco Baltia grupa" 2013.gadā sasniegusi lielāko apgrozījumu grupas vēsturē - 51,01 miljonu eiro, tomēr ciesti zaudējumi, kas tiek skaidroti ar nemateriālo vērtību pārvērtēšanu, aģentūru LETA informēja uzņēmumā."Eco Baltia grupas" uzņēmumu kopējā peļņa 2013.gadā pirms nemateriālās vērtības norakstīšanas bija vairāk nekā 3,12 miljoni eiro, bet nemateriālo vērtību pārvērtēšanas rezultātā 2013.gadu koncerns noslēdza ar 6,8 miljonu eiro zaudējumiem.SIA "Eco Baltia grupa" dibināta 2011.gada 8.jūlijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 14 228 eiro.

"Eco Baltia grupa" pilnībā pieder AS "Eco Baltia", kas ir dibināta 2011.gada 11.augustā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 31 907 900 eiro."Eco Baltia grupā" ietilpst vides apsaimniekošanas uzņēmumi "Eco Baltia vide", "Eko Kurzeme", "Jumis", "Tehhe", pārstrādes rūpnīcas "Pet Baltija", "Eko Pet" un "Nordic Plast", ražotāju atbildības sistēmas operators "Latvijas Zaļais punkts", kā arī otrreizējo izejvielu tirdzniecības un apstrādes uzņēmums "Eko Reverss".

ZZ.lv ARHĪVS

«Eco Baltia»: Atkritumu apsaimniekošanas likumā jāsaglabā iespēja uzņēmumiem izvēlēties savu atkritumu apsaimniekotāju

Kategorijas