ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Mūrniece: RD nebija pamata aizliegt pasākumus 16.martā

> BNS
Jelgava

2010. gada 8. marts 15:29

470
Mūrniece: RD nebija pamata aizliegt pasākumus 16.martā

Valsts policijas (VP) un Drošības policijas sniegtajos atzinumos nav bijuši ieteikumi aizliegt pieteiktos pasākumus 16.martā, leģionāru atceres dienā. Drošību iestāžu ziņojumos nebija norādīts arī par iespējamiem plaša mēroga incidentiem, kas nopietni varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību un drošību. Līdz ar to Rīgas domei (RD) nav bijis pamata aizliegt šos pasākumus, norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece («Jaunais laiks»).

«Uzskatu, ka Rīgas domes uzdevums šajā situācija bija saplānot pieteiktos pasākumus tā, lai to norises laiks un vieta nepārklātos, tādējādi samazinot iespēju izcelties pretēju interešu paudošu organizāciju konfliktiem, nevis pasākumus pilnībā aizliegt. Ir jārespektē to organizāciju vēlme rīkot pasākumus 16.martā, kuriem šī ir nozīmīga atceres diena,» par Mūrnieces viedokli aģentūru BNS informēja Iekšlietu ministrijas pārstāve Sintija Virse.Ministre sacīja, ka iekšlietu sistēmas iestādes katru gadu nopietni gatavojas 16.marta pasākumiem, jo incidenti var rasties jebkurā publiskā pasākumā. Līdz ar to arī 16.marts netiek uztverts kā ārkārtas situācija, un drošības iestādes sabiedrisko kārtību jebkurā gadījumā nodrošinās atbilstoši situācijai.Aģentūra BNS par 16.martu uzdeva vairākus jautājumus arī Drošības policijai (DP), tostarp vai ir pieļaujamas provokācijas un vai no ārvalstīm varētu ierasties radikāļi, taču DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa vien norādīja, ka DP sniedza Rīgas domei informāciju par iespējamajiem riska faktoriem, kas bija jāņem vērā, pieņemot lēmumu par 16.marta pieteikto pasākumu atļaušanu vai aizliegšanu.Jau vēstīts, ka Rīgas domes (RD) Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija, tāpat kā pērn, aizliegusi visus 16.martā pieteiktos pasākumus.Šāds lēmums pieņemts, uzklausot pieteicējus un ņemot vērā Valsts policijas un Drošības policijas sniegtos atzinumus, kuros norādīts uz būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā, informēja Rīgas izpilddirektora runasvīrs Uģis Vidauskis.Pasākumu pieteicēji šo RD lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Likums noteic, ka pirmās instances tiesai lēmums jāpieņem līdz pasākuma norises dienai.Jau vēstīts, ka 16.martā bija plānoti trīs publiski pasākumi - «Daugavas vanagu Latvijā» gājiens no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim un sapulce pie tā, Latvijas Antifašistiskās koalīcijas sapulce pie Brīvības pieminekļa kopā ar citiem ārvalstu aktīvistiem, kā arī Jurija Kotova protesta akcija pie Brīvības pieminekļa pret valdošās koalīcijas darbu un ar pieprasījumu demisionēt Saeimai un valdībai.Patriotiskā organizācija «Daugavas vanagi Latvijā» leģionāru atceres dienā, 16.martā, tik un tā dosies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, spītējot Rīgas domes lēmumam aizliegt publiskos pasākumus šajā dienā.«Daugavas vanagu Latvijā» pārstāvis un Rīgas domes deputāts Jānis Atis Krūmiņš («Pilsoniskā savienība») aģentūrai BNS pastāstīja, ka vīri, kuri savulaik karojuši leģionāru rindās, šajā dienā sabrauks no dažādām vietām Latvijā, lai dievkalpojumā un pie Brīvības pieminekļa atcerētos savus cīņu biedrus. Daļa no pasākuma dalībniekiem, kā plānots, pēc tam arī dosies uz atceres vietu Lestenē.Savukārt to, vai organizācija arī šogad vērsīsies Administratīvajā rajona tiesā, lai pārsūdzētu Rīgas domes lēmumu liegt pieteikto pasākumu, Krūmiņš pagaidām vēl nezināja. «Vai ir jēga atkal tiesāties? Tas nav mūsu mērķis. Mēs vēlamies pieminēt tos latviešu karavīrus, kuri karā cīnījās vācu armijas pusē,» pauda «Daugavas vanagu» pārstāvis.Gājiens ar leģionāru piedalīšanos vienmēr noritējis miermīlīgi un nekārtības 16.martā «vienmēr ceļ otra puse», sacīja Krūmiņš. Viņš ik gadu gan tiekas ar Latvijas Antifašistiskās komitejas vadītāju Josifu Korenu, pārrunājot 16.martā plānotos pasākumus un aizstāvamās idejas, taču kopsaucēju arī šogad abi nav panākuši.«Pagājušajā gadā viņi mums piedāvāja pat organizēt autobusus uz Lesteni, lai tikai mēs nedotos uz Brīvības pieminekli. Šogad viņi gatavi ļaut, lai ejam pie pieminekļa, bet bez Latvijas karogiem. Tātad viņi gatavi darīt visu, lai latviešos grautu nacionālo pašapziņu,» uzsvēra «Daugavas vanagu» pārstāvis un norādīja, ka iet gājienā bez Latvijas karogiem noteikti nebūtu pieļaujams, jo daudzi karavīri šo karogu simboliski iznesuši cauri pasaules karam.Savukārt Latvijas Antifašistiskās komitejas vadītājs Josifs Korens aģentūrai BNS teica - ja tiesā ar apelācijas sūdzību par Rīgas domes noteikto aizliegumu vērsīsies «Daugavas vanagi», tad tiesā vērsīšoties arī viņš. Pretējā gadījumā, ja gājienu oficiāli neatļaus, viņš neredzot iemeslu vērsties tiesā.Savukārt ar trešo pasākuma pieteicēju Juriju Kotovu aģentūrai BNS pagaidām nav izdevies sazināties.

Kategorijas

Kategorijas