ZZ.lv ARHĪVS

Bez derīgas medicīniskās izziņas sēsties pie stūres nedrīkst

Agnese Leiburga

2015. gada 24. aprīlis 15:25

2575
Bez derīgas medicīniskās izziņas sēsties pie stūres nedrīkst

Saskaņā ar valsts akciju sabiedrības «Ceļu satiksmes drošības direkcija» (CSDD) rīcībā esošajiem statistikas datiem Latvijā ir gandrīz 85 000 autovadītāju jeb aptuveni 10 procenti, kas nav veikuši nepieciešamās medicīniskās pārbaudes. Šim jautājumam būtisku uzmanību pievērsusi ceļu policija, šāgada nepilnos trijos mēnešos sodot 1193 šoferīšus, kas ir vairāk nekā visā 2014. gadā, kad fiksēti 1024 pārkāpumi.

Abos laika periodos teju 90 procenti pārkāpēju bija vīrieši. Visvairāk autovadītāja apliecības šogad aizturētas trijās vecuma grupās: 26–35 gadi (388 personas), 36–45 gadi (333 personas) un 46–55 gadi (224 personas). Vecākais pārkāpējs bez derīgas medicīniskās izziņas pie stūres sēdies 87 gadus vecs, bet 2014. gadā – 90 gadu vecs. 

Valstī spēkā esošā likumdošana paredz, ka apstādināšanas gadījumā autovadītājam nav nepieciešams uzrādīt ceļu policistam medicīnisko izziņu, jo tas ir noskaidrojams elektroniski, taču, ja medicīniskā pārbaude nav veikta, autovadītāja tiesības tiek aizturētas, līdz tas izdarīts, kā arī piemērots sods. Šoferim tas nozīmē, ka stājas spēkā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību aizliegums un ceļš tālāk jāturpina kājām. Lai atgūtu tiesības, jāsamaksā sods un jāapstiprina, ka izieta medicīniskā pārbaude. Ierakstus par izsniegtajām medicīnas izziņām reģistrā veic medicīnas iestādes vai ģimenes ārsts, kas izsniedzis izziņu.

«Ne vien aizmāršība vai nevērība pret dokumentiem, bet arī veselības problēmas tiek konstatētas tiem klientiem, kam nepieciešamas jaunas medicīniskās izziņas. Vismaz trešdaļai ir paaugstināts asinsspiediens, kas liecina, ka laikus nav apmeklēts ģimenes ārsts, lai sāktu ārstēšanos,» norāda akciju sabiedrības «Veselības centru apvienība» Transporta līdzekļu vadītāju medicīnas komisijas priekšsēdētāja ārste Aina Znotiņa. «Tā kā vecumā līdz 60 gadiem medicīnisko izziņu B kategorijas autovadītājiem atļauts izsniegt uz 10 gadiem un vairs papīra formātā tās neviens nesaņem, ieteicams savlaicīgi pārliecināties, vai jau neesat kļuvis par pārkāpēju, kā arī izvērtēt savu veselības stāvokli, pirms sēsties pie stūres,» piebilst A.Znotiņa. 

«Veselības centru apvienībā» skaidro, ka procentuāli nav daudz gadījumu, kad komisija veselības stāvokļa dēļ neizsniedz medicīnisko izziņu, taču katrs klients ir individuāls. Transportlīdzekļu vadītāju medicīnas komisijas izziņas «Veselības centru apvienības» poliklīnikās izsniedz divos gadījumos – tās ir regulārās pārbaudes, kad beidzas izziņas termiņš, kā arī pirmstermiņa pārbaudes, kad atņemtas tiesības par auto vadīšanu apreibinošo vielu iespaidā un citos gadījumos. 

Visvairāk konstatētās veselības problēmas autovadītājiem, kuri ieradušies uz medicīnisko komisiju, ir paaugstināts asinsspiediens. Tas ir ārsta lēmums, vai cilvēkam, kurš atnāk ar ļoti paaugstinātu asinsspiedienu un saka, ka parīt jādodas reisā, izziņu izsniegt. Redzot nopietnu problēmu, komisijas ārsts norāda, ka būs jādodas pie ģimenes ārsta vai speciālista, lai veiktu papildu izmeklēšanu vai ārstēšanu. Gados vecākiem cilvēkiem cēlonis, kāpēc netiek izsniegta izziņa, visbiežāk kļūst acu ārsta slēdziens.

Senioriem esot raksturīgi reti apmeklēt šo speciālistu, tādēļ acu slimības tiek ielaistas vai rodas redzes problēmas, kas ir ārstējamas, taču izziņu viņi saņem vien tad, kad problēmas cēlonis novērsts.A.Znotiņa norāda, ka jāseko ne vien medicīniskā slēdziena derīguma termiņam un savlaicīgi jādodas uz medicīnisko komisiju, bet regulāri jādomā par veselību, jo vismaz trešdaļai autovadītāju tiek konstatēts paaugstināts asinsspiediens.

CSDD Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Agnese Korbe skaidro, ka izziņu derīguma termiņi ir ārstu pārziņā un CSDD tos nenosaka. Termiņi tiek noteikti atbilstoši Ceļu satiksmes likumam un Ministru kabineta noteikumiem par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju.

Likumdošanā noteikts, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nedrīkst izmantot, ja vadītājs normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav veicis kārtējo vai veselības pirmstermiņa pārbaudi.

Veselības pārbaudē konstatēto transportlīdzekļa vadītāja vai personas, kura vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju, veselības stāvokļa atbilstību attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanai apliecina informācija, ko ārstniecības iestāde ievadījusi transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

Veselības pārbaudes tiek iedalītas pirmreizējās, kārtējās un pirmstermiņa. Pirmreizējo pārbaudi veic personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļa vadītāja kvalifikāciju, kārtējo – AM, A1, A, B1, B un BE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī traktortehnikas un citu pašgājēju mašīnu vadītājiem ik pēc 10 gadiem, personām pēc 60 gadu vecuma – ik pēc trim gadiem. Savukārt C1, C, D1, D, C1E, CE, D1E un DE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī tramvaju un trolejbusu vadītājiem ik pēc pieciem gadiem, personām pēc 60 gadu vecuma – ik pēc trim gadiem.

Pirmstermiņa veselības pārbaudi veic vadītājiem, kas sodīti par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Lai atgūtu tiesības, viņi noteiktajā kārtībā veic pirmstermiņa veselības pārbaudi, par kuras rezultātiem ārstniecības iestāde informāciju ievada transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Uz veselības pirmstermiņa pārbaudi vadītāju ir tiesības nosūtīt, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka viņam ir Ministru kabineta noteiktās medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.

Kārtību, kādā tiek veiktas veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju, kārtību, kādā vadītājs nosūtāms uz veselības pirmstermiņa pārbaudi, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, kā arī kārtību, kādā tiek atņemtas tiesības vadītājiem, kuriem ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai, nosaka Ministru kabinets.

«Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem veikt pārbaudes un izsniegt izziņu atļauts ģimenes ārstam vai ārstu komisijai. Ģimenes ārstu un ārstu komisiju līgumi ar CSDD ir tikai par piekļuvi direkcijas uzturētajam transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistram un datu ievadi šajā reģistrā,» stāsta A.Korbe.

CSDD aicina šoferus pārliecināties par medicīniskās izziņas derīguma termiņu. Tas bez maksas izdarāms CSDD e-pakalpojumos (https://e.csdd.lv) vai mobilajā aplikācijā. Abos resursos tas uzzināms sadaļā «Vadītāja apliecības dati». Ja cilvēks nelieto internetu vai nav CSDD e-pakalpojumu klients, to iespējams noskaidrot ikvienā nodaļā (nepieciešama vadītāja apliecība). Tāpat šo informāciju var saņemt, zvanot uz maksas informācijas tālruni 90004099 (maksa – 1,38 eiro ar PVN minūtē).

«Veselības pārbaudes topošajiem un esošajiem vadītājiem (pēc noteikta termiņa) bija arī iepriekšējos gados, tajā skaitā padomju laikā. Šādas pārbaudes šoferīšiem ir arī citās valstīs, kur sistēma ir līdzīga,» piebilst A.Korbe.

CSDD apkopotā informācija liecina – pēdējā laikā palielinās to autovadītāju skaits, kuriem ir derīgas medicīniskās izziņas. Šogad janvārī konstatētas 844 800 derīgas vadītāja apliecības un 738 300 derīgas medicīniskās izziņas, martā attiecīgi 844 650  un 760 000, bet aprīlī – 844 600 derīgas vadītāja apliecības un 762 200 derīgas medicīniskās izziņas. 

Foto: Raitis Puriņš